strupceļš
esmu precējies, dzīvojam saticīgi. sieviņa sakās esam laimīga, ka mani satikusi, pats nelaimīgs neesmu, bet laimīgs arī ne. bērnu mums nav, un protams arī nebūss. par šo jautājumu uzmācas smagas pārdomas. izeju neredzu. risinājuma praktiski nav.
naiva
>manro< daļēji varu piekrist tavam viedoklim par egoismu un par bērnu šai gadījumā tiešām tiek domāts vismazāk, ja runa ir par iespējamību pašiem pie tā tik.
Nepiekrītu viedoklim par adopcijas variantu, protams runa šeit var būt tikai par pusaudža vecuma bērnu.
Šeit gan liekas ir pilnīgs copy-paste no manas pieredzes, kad varēja risināt šo jautājumu tad kungs aizbildinājās visādiem izdomātiem iemesliem bet kad vecums nāk virsū tad atjēdzās ka nebūs kas ūdens krūzi pados sirmā vecumā. Žēl, ka mums sievietēm, ne vienmēr pietiek pacietības, uzstājības un dzīves gudrības šo jautājumu atrisināt laicīgi.
Maybex
Nekāda strupceļa te nav - var mierīgi turpināt iesākto ceļu. Ir taču iespēja uzturēt labas attiecības ar radu bērniem, krustbērniem - tas gadījumam, ja nav runas par adopciju.
Bet ir iespējams dzīvot tāpat vien tālāk - ja jau līdz šim par bērniem nav domāts, tad tagad jau mazliet pavēlu.....
Lucy
48gados atopās?
i smieklīgi i nav jau ko īsti ko teikt..varbūt iedod sievieņai lai šo visu palasa.
labriit Ja tu būtu iemīlējies citā, tad būtu vērts prātot. Ja citas nav, tad dzīvo vien ar šo pašu un nelauzi galvu.Tā jau saka, ja viss ir labi, tad cilvēks sāk pats meklēt ķibeli.
miglina ...kas slēpjas zem frāzes?.....protams arī nebūs...
MaryClaire
ja neesi īsti laimīgs, tad iesaku pamēģināt kādu starptautisko labdarības misiju - aizbraukt, piemēram, uz kādu āfrikas valsti, lai vismaz atvieglotu aids bērniņu ciešanas - kaut vai aiznestu viņu podiņus. un iedotu padzerties.
bļin, nelaimīgais. kaut tu tāds arī paliktu.
Fraansa Kas par problēmu? Vai esat bijuši pie ārsta, lai noskaidrotu, kuram no Jums nevar būt bērni?
paeglis pēc komentāriem loti labi var spriest par to rakstītāju.
naiva >Fraansa< Šitādi baidās no ārsta kā velns no krusta, izvēlās vieglāko ceļu, iegādājās mīļāko. Gadus 2-3 padraiskojās, tad mīļākā nosecina ka šis no sievas prom neies bet šo savaņģot ļoti gribas. Šī ņem un nolaiž pa kreisi no mīļākā un paliek stāvoklī, pasniedz nabadziņam kā pēdējo iespēju tikt pie mantinieka. Tas ne kas ka var visādi iznākt (domāju bērniņa veselību un attīstību) galvenais ka abi dabūja ko grib un tagad kaut ūdens plūdi.
annija005
Adopteet...........ok.TIK tas nav savs ....un viss!!
MĪĻĀKO sameklee!!!
Alison
Nez, kam Tev tas bērns pēkšņi savajadzējies??? Pats izdomā problēmu, pats ciet. Bērns jau nav ne lelle, ne izprieca, tur darbs 5* nopietnāks, kā ar attiecībām :)
Domāju, ka Tev jāatmet šī nejēdzīgā ideja un jāiet sava sieviņa iepriecināt :)
gulgul
Nu skaidrs, ka sievas ir divu veidu - labas vai sliktas. Visas meitenes ir labas, bet par sliktām sievām tās padara vīri. Laba sieva ir seši cilvēki vienā. Viņa strādā vīra labā kā kalps; sniedz padomus kā padomdevējs; ir skaista kā skaistuma dieviete; mierīga un izturīga kā zeme; baro vīru kā māte; sniedz baudu kā netikle. Jauki esot, ja sieva ir greizsirdīga, ja izspiego, rājas, taisa skandālus, draud šķirties. Tad vīrietis jūt, ka dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.
Nav smagākas nastas par vieglprātīgu sievu. Slikta sieva ir sliktāka par lietu, jo lietus iedzen mājās, bet slikta sieva rada vēlmi bēgt no mājas. Sievai jādzīvo tā, lai vīram būtu prieks nākt mājās. Vīram jādzīvo tā, lai sievai būtu žēl, ka viņš dodas projām. Labs vīrs nekad nepieminēs savas sievas gadus, taču allaž atcerēsies viņas dzimšanas dienu. Labs vīrs pie sevis nedomās, ka "man ir vēl tikai 40 gadi, bet sievai - jau 40"
susurs Palidzi citiem bērniem. Adoptē kādus 3, tad pēc gadiem būs ko darīt.
melon Bija man vienu brīdi paziņa, kam līdzīga situācija (sievai nevarēja bērni būt). Pazinu viņu, kad viņam bija ap 40. Sievu, ja ne vairs gluži mīlēja (pēc 20 laulības gadiem), tad cienīja un aprūpēja noteikti. Īpaši par bērnu neesamību arī negaudās. Un tomēr 50 gados viņam piedzima bērns jau esot kopā ar citu sievieti (jaunāku, bet ne pārlieku jaunu). Vīrietis lepns un laimīgs ļoti. Vienīgais, ko nezinu, kādā secībā un kāda iemesla dēļ notika viņa šķiršanās ar sievu un saiešanās ar šo sievieti. Bet runājot par to, ka par vēlu.. Nezinu, nedomāju vis, zinot šo cilvēku, droši var teikt, ka 30 gadus atpakaļ ar šitādu azartu par bērnu viņš nerūpētos.
elsa Kādi gan te var būt ieteikumi, ja onkuls, esot precēC , meklē jaunu ģimeni, nopietnas attiecības. Ar sūdainu mietu!
nestandarts Pusmūža krīzīte kutina? Negaidi gan, ka šeit Tevi kāds žēlos...
Ieklausos Ja jau Tu čīksti šeit, tad neesi savu problēmu risinātājs.Tur arī problēma, nevis neesošajos bērnos.
gulgul Dzīvojošs "vecis" pa vidam... sieviete arī... vecis vēl nedalās savās vīzijās,,, padalies ar kādu personīgi, šeit esošo ļoti gudru sievieti...
Adamsone
Tev kāds ir teicis, ka laime noteikti būs? Ja ir, tad iesit viņam pa seju....Jo viņš tevi ir nežēlīgi mānījis...:D
Vēlēšanās par katru cenu laist pasaulē savu spermiju, neizraisa cieņu. Sagraut sievas dzīvi tikai tāpēc, lai vairotos... Ar karmas slotu pa pakaļu.
limonija Vēl viens sapņotājs - kad būs bērni, būs "liela laime":DTādiem kā Tu nebūs vis;) Ja tas būtu tik svarīgi, sen jau būtu atrasts risinājums, bet kas nekaiš paņaudēt un meklēt mierinājumu(it kā) kādas jaunākas gultiņā...
jozolsen ....UN PROTAMS BĒRNU NEBŪS..bezcerīgs apgalvojums,ar samierināšanos nākotnē..Maini domāšanu,domā,kā un ko darīt turpmāk...Viemēr ir varianti darbībai.. nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 64) | nākamās >> |
