Radinieku tusiņi.

Windows      Diemžēl, arī man sanācis saskarties ar līdzīgu attieksmi vairāku gadu garumā... un tad es izlēmu - nevēlos ar tādiem cilvēkiem kontaktēties, neskatoties uz asinsradniecību, jo man ir svarīgi, lai mani ciena, mīl un pieņem tādu, kāda esmu, jo tieši tāpat izturos pret apkārtējiem... izslēdzu no savas dzīves brāli ar viņa ģimeni, kur valda rupjība, negatīvisms, augstprātība, egoisms... tā palēnām esmu apaugusi ar labiem draugiem, starp kuriem valda harmonija, pozitīvisms, cieņa, sapratne, kopīgas intereses un uzskati... un ar vecākiem man ir superlabas attiecības! Laikam rīkojos egoistiski, bet tā ir mana dzīve, un man ir svarīgi, kā es jūtos un kādi cilvēki man ir apkārt! :)

Alison      Mani radi gan mani mīl un respektē. Ja jaunākais bračka kādreiz uz zoba pavelk, tas ir tik nevainīgi, ka nav pat salīdzināms ar tēmā minēto attieksmi. Bet tas laikam tomēr pateicoties mūsu māmiņai - jo viņa bija pratusi mūs tā mīlēt un izaudzināt, ka kopā tiešām esam kā ģimene - ar pamatmisiju - nebāzties vienam otra darīšanās, bet, ja kādreiz kādam problēma - vienmēr palīdzēsim vai izvilksim :)
Priekš tam jau ģimene pastāv - lai cilvēks tajā justos drošs un mīlēts ;)

av2      LV radi mani redze lloti reti, taapeec parasti ir sajuusmaa . Amiissus es nennemu pat nopietni.

Deisa      Man kaut kā no bērnības nav iestūcīta apziņā piespiedu kopošanās ar radu gabaliem, aiz kam dzīvoju sev tīkamu cilvēku sabiedrībā. :)

transval2828      Ja nav stipru tradiciju,vai kaada(u),kurs savaac visus kopaa,tagad jau ierastais variants ir beeres vai kaazas.Taa kaa otrais pasakums musdienas notiek gauzhi reti,tad nu,spriediet pashi.
Tachu par taadu radu trukumu,kaa minets teemaa,ljoti retais nevar sudzeties-taada taa pasaule tomer ir.Ir jasanak radiem kopaa,ir .Zudis saites,dzimtas apzinja,kas tad paliek paari..?