Vīrs - staigātājs
Sveiki!Ir 5 gadu laulība, bērns. Pēdējā gada laikā vīrs sācis skraidīt no mājas prom uz vairākiem mēnešiem un tad atkal atgriežas. Jautāju,kas noticis,vai varam izrunāt, vai vaina ir manī, viņš saka, nē - Tu esi lieliska,es vienkārši esmu sapratis,ka ģimenes dzīve nav man domāta,esmu pārāk slikts vīrs un tēvs, Tu vari atrast labāku,utt.
Viņam 30 gadi. Ko man darīt - laist un nemēģināt neko glābt? Varbūt likt saprast viņam,ka var mani zaudēt? Es nezinu:( Godīgi sakot, esmu izmisumā. :( Viņš atgriezīsies,un tad droši vien atkal skries prom pēc dažiem mēnešiem. Kā man mainīt situāciju?
saivaa
padomus uzklausīji, bet lēmumu pieņemsi pati. Rīkojies kā uzskati par pareizu, jo šeit oho tiešam nav tā vieta kur prasīt padomus par attiecībām, sēž gadiem un mērķis bezmaksas sex; un tad nākamā/mais-
sastādīti saraksti ar atsauksmēm....īpašs sveiciens tiem, kas lietoteicienu: mirēju un gājēju ...; ko var malt...
ViktoriaV Tādi pļurdaki, kuri tad grib, tad negrib ar kakainu mietu prom dzenami! Vīrieti jāzina ko viņs grib un vēlās. Var būt citi trūkumi, bet ir jāzina ko gribi. Tā ir tikai smadzeņu čakarēšana, skraidīt apkārt kā tādam vāverim :D Es varētu piedot vienu reizi, katram gadās kļūdīties - otra iespēja jābūt, ja protams nožēlo un veic attiecīgus secinājumus. Bet tāda vazāšanās un otra raustīšana ir augstākā necieņa pret cilvēku!
p_p
Sliecos piekrist Paula6 00:37 viedoklim.
Mans padoms būtu aprunāties ar profesionāli - psihologu vai psioterapeitu (nekad neatceros, kāda ir atšķirība). Ir atkarības ar kurām cilvēks nevar tikt pats galā un šī izklausās pēc tādas.
Tev vajadzētu izdomāt, ko tu no savas dzīves sagaidi, kādi ir tāvi mērķi un kādas ir tavas prioritātes un kā tajā visā ierakstās (vai neierakstās) tavs vīrs.
Tāda situācija kā tavējā var vilties gadiem ilgi, tu vari zaudēt laiku (savas dzīves visvērtīgākos gadus), spēku un galu galā arī personību.
Būtu muļķīgi pēc gadiem desmit saprast, ka tu esi aizvien šajā pašā punktā.
Zvaigzne100
Paldies visiem par viedokļiem!
Nebiju gaidījusi tik lielu atsauksmi...
Katram atsevišķi atbildēt nevaru,bet mēģināšu salikt visu kopā.
Tiesības man jau sen ir noliktas,jau 18 gadu vecumā. Ceļot šobrīd nesanāk gan finansiālu,gan prakstisku apsvērumu dēļ. Man ir daži hobiji,pluss, eju kuros,izglītojos tālāk. Pie psihologa eju arī reizi nedēļā. Arī kad vīrs bija atgriezies pirmo reizi,pēc tam gājām kopā pie pāru psihologa (pēc viņa iniciatīvas). Viņš vēlējās ko glābt,tā izskatījās. Tikai nezinu,kādēl viņam nesanāca. Zinu,ka viņš ir aizravies ar narkotikām, taču, nezinu,cik nopietni tas ir viņam, vai tikai ballītēs, vai atkarība. Nesen viņš man paziņoja,ka esot pēdējā laikā to darījis arī mājās slepus. Tas arī izskaidro man tagat,kādēl brīžiem viņš bija ļoti mīļs, bet pēc īsa laika atkal nikns un agresīvs.
Viņš apgalvo,ka gribot iztrakoties(savaa 31 gadā tusējas ar 20-gadniekiem).
Kāds teica,lai izrunājos ar vinu. Tas nav iespējams. Vai nu viņš ir savā pasaulee(kaifaa vai lomkaas), vai arī psaka,ka grib vnk iztrakoties,ka ģimenes dzīve viņam nav piemērota,ka viņš ir slikts vīrs un tēvs,utt)... Kad prasu,kā risināsim šo situāciju, atbilde ir - es nezinu,dod,man lūdzu,laiku. Tas ir viss,ko no viņa var izdabūt. Kad visbeidzot pajautāju - Tu vispār mani mīli vai kādreiz esi mīlējis, atbilde ir - jā, bet ne tā,kā Tu to vēlies.
Zvaigzne100
Es arī dodu viņam to brīvību,nezvanu,nerakstu. Katru otro dienu viņš pats zvana un prasa,kur esmu palikusi,kas noticis. Reizi nedēļā atnāk,aicināts vai nē. Esot jāpārbauda,vai man nav cits uzradies:D
Es nezinu,tiešām nezinu,ko man darīt:(
Es ļoti viņu mīlu un vēlos glābt ģimeni, cenšos neskriet pakaļ,nelūgties,utt. Es nezinu,ko lai dara:(
Un jā - es tiešām nevienu citu nevēlos un ilgi nevēlēšos, to es varu apgalvot pavisam droši. Tad labāk dzīvoju viena.
Deisa
Izlasot autores rakstīto plašāk paveras durvis un var jau redzēt, kas koridorā notiek. Tur regulāri kāds aun zābakus, lai aizietu, bet, kad pārrodas, nomet virsdrēbes, kur pagadās, ar domu - vēlāk sakārtošu, bet nē, sieva jau ir klāt un saliek visu pa vietām. Vai tas kādreiz veicinās pašam savas lietas kārtīgi nolikt? Nea. Vai vispār viņam ir vēlēšanās tās sakārtot? Arī šķiet, ka ne. Bet Tev vajag kārtību. Nu tad nelaid tajā koridorā bardaku taisīt! Nelaid! Tik tad, kad nopietni būsi parādījusi ar darbiem, ka vēlme sakārtot koridoru, lai varētu pieķerties arī bēniņiem, nav tikai blablabla, bet ir arī reāla rīcība, tad varbūt kas pieleks.
Protams, lielakā daļa teiks izmest aiz durvīm narkomānu, slimo, atkarīgo utt uz visiem laikiem. Es tik krasi rīkoties gan neieteiktu. Izmest jā, bet līdz brīdim, kad bus pierādījis, ka var, grib un dzīvo savādāk, ja tiešām būs pārmaiņas. Un reālas pārmaiņas, ne tikai runāšana par tām, no blablabla sērijas. Rīkojies pati un arī vērtē savu vīru pēc rīcības.
selnija_
Ja ir narkotikas, tad izredzes uz ģimenes atjaunošanu ir bēdīgas. Rēķinies ar to un vēl ar to, ka patiešām sanāk dzīvot vienai , varbūt ilgstoši.
Izvērtē kas ir labāk. Tik neaizmirsti par sekām, kādas nāk lietojot narkotikas.
ViktoriaV Ja narkomāns - ārstēties. Ja negrib, tad lai iet un nerādās ar savu kaifu, lomkām un atmiekšķētajām smadzenēm. Atkarības ir ārstējamas, ja pats atkarīgais to grib. Te izklausās pēc puņķutapas, kurš pat nespēj atzīt savas kļūdas, tikai čīkst un piņkšķ, ka ir kretīns, tādā veidā iežēlinādams. Un tā laika prasīšana ir tikai gumijas stiepšana. Neko viņš negrib mainīt, tikai saglabāt vietu kur atgriezties pēc tusiņiem. Ko tad viņš tev dod? Mīļumu? Mājās kaut ko dara? Masāžiņu vakarā? Iepriecina kādā citā veidā? Vai atvelkās pārvilcies, tad mīļs, kad lomkas, tad pa purnu? Viņš ir slims, vājš cilvēciņš, kur nespēj uzņemties atbildību ne par sevi, ne par kādu citu.
selnija_ Viktorijai cepums!
wolands
Pēc pēdēja autores komentāra sāk izklausīties bezcerīgi un sievietes tur ir mazākā problēma :(
Var mēģināt palīdzēt viņam tikt galā ar visu to bardaku, bet tam ir 2 noteikumi:
1. viņš saprot, ka viņam IR problēma
2. Viņš pats aktīvi piekrīt, ka tā ir jārisina,
3. Klausa pilnībā Taviem un ārsta ieteikumiem
4. Aktīvi maina savu dzīvi, lai maksimāli izvairītos no kārdinājumiem.
Ņemot verā, ka viss augstākminētais ir maz ticams, iesaku maksimāli ātri, kā jau teicu, sakartot savu galvu un dzīvi BEZ vīra. Kad viņam radīsies pārliecība, ka Tu iztiksi bez viņa, iespējams, kas mainīsies, bet maz ticams. Uz to brīdi, visticamāk, Tev jau būs radusies organiski sava dzīve ar jauniem paziņām. Bet arī Tev pie tā naksies aktīvi strādāt, nevis žēloties interneta un domāt cik gan kādreiz viss ir skaisti bijis... :(
p_p
Piekrītu, pēdējie autores komentāri lietas parāda citā apgaismojumā. Ieklausies Wolandā 14:59.
Un pamaini psihologu, jo patreizējais, mandomāt, ne suņa neder.
Zvaigzne100
Nē,pats nu jau viņš tiešām neatzīs,ka vajadzīga palīdzība. Ja viņš gribēs,zinu,ka viņš tāpat atmetīs,bet viņš to nevēlas.
Viņš pret visiem izturas ļoti labi,pats labākais draugs,tikai pret mani izturas,it kā ienīstu:(
tsuyashi
->Zvaigzne100
ka tas ir "nekadas intereses"? miris vai? manas intereses lai uzskaititu pirkstu nepietiek, izskatas ka tu vinu vienkarshi ignore.
Zvaigzne100 tsuyashi - atnāk no darba,paēd,visu dienu gultā pie komja,un tad gulēt,darbs un atkal tas pats. Tas arī viss. Ne uz ko citu nav pielaužams. Viņš strādā nakts maiņās.
baltsriits
Tu sevi necieni,kāpēc lai viņš to darītu?
Izliev mantiņas,vismaz zeķītes un apenītes noteikti,pie durvīm,lai atgriežoties neaiziet pilnībā pliks.:)
Jeb esi no viņa kā atkarīga ,ka spiesta pieciest?Muļķe!Atvaino!
klava4 Paldies dievam man nav šis vīriešu atkarības...šīs trakās pieķeršanās....Interesanti,ko tu no viņa gribi?Guļ un guļ..Lai guļ...mainīt viņa uzskatus..Āksts ir āksts...laiks visu rādīs...un pēc pieciem gadiem tu par šo visu pasmiesies...tu esi ļoti jauna...
Nausikaja Zvaigznīt, met no galvas laukā domas par to, ka vaina Tevī. Ja " ģimenei nav radīts" utml. leksika - blandoņa. Piepeši atskārtis, ka nav radīts un gatavs pamest savu bērnu - lops viņš ir. Tas, ka nevari iedomāties nevienu citu, tas pāries, lai kā Tu šobrīd tam nevari noticēt. Viss pāriet. Iztaisno muguru, galvu augšā! Pievērsies sev. Tiecies ar draudzenēm, izej cilvēkos. Neslīksti asarās! Ja vien vari to izdarīt - aizcērt durvis viņam deguna priekšā. Ja sapratīs, ka viņam nav, kur pārlaist apkārtskraidīšanas starplaikus, varbūt nāks pie prāta. Tikai padomā, vai Tev tādu ķēmu vajag.Turies!
zupa Njā ir vēl tāds termins kā ceļojošais kauss un šitas izskatās, pēc šāda gadījuma, skumji, bet tādi lielākoties nemainās :(
Stiegra
Ir labi tas, ka Tu par to runā šeit, bet vēl labāk ja Tu saņemsies un aiziesi izrunāties ar speciālistu. (psihologu, terapeit, vai psiholoģisko konsultantu)
Vainīgie nav jāmeklē, jo šī situācija ir abu nopelns, taču risinājumu atradīsi, ja koncentrēsies uz sevi! Viņu nevajag mainīt, mainies pati un viss notiks kā tam jānotiek! :)
Pakaritampu Nu ja patīk būt Solveigai, kas gaida savu Pēru Gintu, tad uz priekšu
Ananda_A Tā ir līdzatkarība! Kur palicis mūsu s*s*rs, viņš tā lakoniski māk nenovērtējamus padomus dot noteiktas domāšanas pārņemtām sievietēm. Lai cik nežēlīgi nebūtu, reizēm iedot ar bomi starp acīm ir vislabākās zāles pret totālo aptumsumu!:DDD
Nebeedniite
Varu teikt, ka tikai laiks dziedē. Laiks maina mūsu uzskatus un pieņēmumus. Diemžēl šādās situācijās liekas, ka vainīgas esam mēs sievietes, mainām sevi, pieņemam, ka tā tas ir... ļaujam vīrietim visu..laužam sevi...
Šis periods ir sāpīgs un izsāpams tikai pašām... katrai no mums tā ilgums var būt dažāds.... Diemžēl lai kā censtos un runātu ar vīrieti par to.... cik reizes nesāktu no sākuma, piedotu, pieņemtu vīrieša kļūdas, tomēr beigās nonāk tajā pašā vietā, kur sākumā... Un tici vai nē pienāk brīdis, kad saproti, ka Tu to vairs nevēlies, negribi būt viena no e-tajām vīrieša dzīvēm; saproti, ka jādzīvo sev un bērnam... trakāk ir tad, kad tie ir divi.... pat vienu vēl gaidot.... protams vīrietis var mīlēt pa savam gan Tevi, gan citas, visu laiku, un tas viņa prāt ir ok; bet Tev tomēr būs jāizlemj kaut kad priekš sevis, ko Tu vēlies no tā visa, ja paliec kopā vai kā savādāk...
Man tas prasīja daudzus gadus, lai kā es viņu mīlēju, iespējams, ka dziļi sirdī vienmēr mēs mīlēsim savu bērnu tēvus, bet, ja man tagad piedāvātu dzīvot ar viņu kopā es to nedarītu, jo zinātu savu vērtību.. Un katrā gadījumā nedrīkst dzīvot kopā tikai bērna dēļ, jo tas tikai bērnam pāri darīs, ja Tavs vīrs te aizies un te atkal atgriezīsies... bērns nesapratīs kā šo situāciju "iztulkot". Jo mazāks bērns, jo viņš savādāk uz to skatās...
Te grūti ko ieteikt ir jāizvērtē Tev pašai priekš sevis visi plusi un mīnusi un kā tālāk dzīvot... var ar kādu vienkārši par to parunāt, ne publiski bet privāti... tas palīdz ...
| << iepriekšējās | Atbildes 81 līdz 102 (kopā 102) |
