Kad un kā labāk pateikt bernam, ka vecāku attiecības ir izjukushas?
Un kad labak pateikt bērniem, ka vienam no vecākiem ir jaunas nopietnas attiecības?
fargo
"Berni visvairak ciesh no vecaku sliktajam attiecibam. Ja vecaki, kuru starpa nevalda milestiba un saskana, savlaicigi izshkirtos, bernu cieshanas butu krietni mazakas."
demagoģija. pats pēdējais, kas bērniem ir vajadzīgs, tas ir zaudēta ģimene. un nevajag te kladzināt atkal par alkoholiķiem un bomžiem.
šķiršanos iemesls ir visapkārt kultīvētā iemīlēšanās un dzenāšanās pakaļ taureņiem. mīts par "īsto mīlestību", kurai esot jāseko un ja taureņi ir izbeigušies, tad līdz ar to arī tas, kas tiek saukts par mīlestību un no uzticības atradinatas paaudzes skatas apkārt pēc sānsoļiem pat bez kādiem pašpārmetumiem.
pieaugušie ir kļuvuši dziļi infantīli un bezatbildīgi un to piesedz ar liekulībā mērcētiem vārdiem par bērnu rūpēm. bezkaunīga demagoģija. sekss ir paapnicis vienam ar otru, bērniem 3-5 gadi, bet cilvēki visur dzird un lasa, ka jāskrien seskam pakaļ, ja ne mājās, tad kaut kur ārpus.
ar gavilēm tiek uztvertas izveidotās tēzes, ka bērnu dēļ nu jau dzīvi nav ko aprakt, vēl vairāk, ka bērniem tā būs labāk. dzirdīgu ausu trūkuma nav, jo šāda liekulība ļoti labi atbilst iekšējam noskaņojumam. vispārējam taureņu ķeršanas bumam.
"Noteikti nevajag "ziedot" savu dzivi, lai tik bernus nesapinatu. Tas ir pamatigs stulbums."
tieši otrādi, nevajag savu dzīvi izniekot, laužot tagadni, jo nekādas nākotnes nebūs. ja būtu iespējams veikt eksperimentu ar derībām, tad varētu spilgti parliecināties, ka nekādas "jaunās attiecības" nenotiks uz ilgu laiku, viss atkārtosies un iespējams ar jauniem bērniem, kuriem tad pieaugušie, nu jau ar pieredzes bagāžu tēmā, varēs nu jau nākamajiem bērniem stāstīt, cik viņu neuzticība, infantīlisms, bezatbildība patiesībā ir visas bērnu labā.
DAfrika Tā arī pavēstīt: mēs ar tēti visu laiku strīdamies, bet es ar to tur onkuli nekad nestrīdos...
Pelle Pareizi, ja to dara tas, kuram ir tās jaunās attiecības. Parasti tas ir vīrietis un parasti vīrieši ir par gļēvu, lai to paši pateiktu. Līdz ar to jādara pašai kā sanāk.
Milda51 Katram savs.Kad es pēc ne visai veiksmīgas 22 gadu laulības šķīros,mani bērni teica, ka to vajadzēja jau agrāk.Ja viņu dēļ to neesot darījusi, tad neesot bijis vērts.Padomu dot ir grūti.
MaryClaire
LaskovijMerzavec (2014-04-26 22:11) viedoklis
________
piekrītu. un darītu līdzīgi
Zeltiite Mani bērni dodas uz Ņīderlandi bez mēŗķa tur palikt, savos 20 ir jau pastrādājši kā pārd šanas speciālisti Rīgā un var to turpināt!
Deisa Jo vairāk piedomās pie tā, kā ko pateikt, jo vairāk bērns domās, ka tas ir kas īpašs, pievērsīs tam pastiprinātu uzmanību. Ja tas notiek it kā pašsaprotami, ka tā tas ir un viss, bērns arī daudz neiespringst. Novērots. Tiesa, atkarīgs no vecuma, cik ļoti bērns saradis ar abiem vecākiem. Jo vairāk kas kopā ir darīts, jo grūtāk būs tā vecāku šķiršanās. Taču, ja tas, kas atradis citu, pirms tam ar bērnu arī daudz nav darbojies, audzinājis, tad mazais šo šķiršanos tik krasi neizjutīs. Būtiski ir tomēr palikt saprātīgiem abiem vecākiem un neprogrammēt viņā, ka, redz, tēvs vai māte ir fui un pē, jo bija šķiršanās iemesls. Bērns to var uztvert personiski, ka viņš ir vainīgs.
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 27 (kopā 27) |
