Surogātmātes...

Marija_Anna      Neesmu izaugusi līdz tādam garīgajam līmenim , lai ar sevī iznēsātu bērnu būtu ar mieru šķirties.
Bet ja kādai sievietei tas ir pieņemami .. Un ja pārim medicīnisku apsvērumu dēļ nevar būt bērni . Te es nedomāju kādi Stāru kaprīzes - figūra bojājas , orientācijas ne tādas , u.t.t.
Tomēr saprotamāk ir , kad bērnu adoptē maziņu un audzina mīlestībā savā ģimenē kā savējo .

Almerija      Bija aizspriedumi, bet ja es spēju darīt kādu citu laimīgu...ģenētiski jau viņš nebūtu mans, tikai glabājies manā puncī...aizdomājusies esmu vai varētu...nu ja manam katram bērnam nopērk māju, varbūt...kas to, lai zina, kā būtu, ja būtu.laikam tikai tajā gadījumā, ja man būtu jāglābj kāda dzīvība un naudu lielu citādi nevarētu dabūt.
Bet, laikam vairāk piekrītu, ka jāņem cilvēkiem tie bērniņi, ko nežēlīgi atstāj silītēs...šodien dzirdēju ziņās, Latvijā atstāti 25 bērniņi, tā ir vieglprātība tiem, kas sekso uz nebēdu...kā saka, bez saistībām...un te tādu pilns, grib seksu, bet attiecības baida...

adamsone      Nav jau nu nekāds populārais veids, nevajag pārspīlēt.
Ja man būtu jāatdod savs bērns, tad es vnk nomirtu uz līdzenas vietas vai nu labākajā gadījumā īsti riktīga vairs nebūtu. Asiņu balss ir iracionāla un nenormāli spēcīga.

Almerija      Jāsaprot, ka tas nav Tavs bērns, Tu esi tikai iznēsātaja...nu nevar viņš būt Tavs, Tu vari būt tikai laba krustmāte ...tas kā Tu sevi noskaņo...ja Tu zini, ka Tev ieliek jau apaugļotu no citiem diviem cilvēkiem, tad kāds tur Tavs, Tu esi tikai darījusi svētīgu darbu, tikai tas nosaukums surogātmāte gan ir dikti stulbs....

never_pa      Almerija, silītes atstāto bērni nav tikai vecāku, bet arī valstiskā attieksme.
Par tēmu - nedomāju, ka sieviete, kura ir iznēsājusi bērnu puncī spētu aizmirst par tā eksistenci, lai arī cik labu žestu tā izdara kādai ģimenei. Priekš kam lauzt savu sirdi.

Almerija      Protams, ka to bērniņu nevar aizmirst, tikai draudzīgi visiem sadzīvot un var saukt pat par divām mammām...tas jau kādas attiecības ar to pāri...es tā domāju.

Atvaino, nu par silītēm gan nekāds sakars sākumā ar valsti, bet ar meiteņu audzināšanu ģimenē...tas nāk no ģimenes, pirmkārt meitene domā par sevi, lai nepaliktu stāvoklī, jo džeks nedomās par Tevi, tā kā tā....neviena saprātīga būtne nedzemdēs, lai slepus noliktu ...man tas nerīmējas kopā ...kā tā vispār var, izdomās ar ko barot, bet ne pamest...

Marija_Anna      Almerija . Nēsāt bērnu kā svešķermeni pāris māju vērtībā , mocīties ar nelabumiem un nogurumu , bet ar domu , ka savs labums atleks ? Vai tā būtu harmonija ? Tās pāris šūnas nav tavas , bet asinsrite un sajūtu apmaiņa ta būs tavējā , jūsējā . Tad tai dodamajai laimes sajūtai ir konkrēta cena , diez vai tā būs nesavtīga došana. Un , kad bērns ir palaists pasaulē . Ķermenis un saprāts protestēs , ka nav ko barot , nav par ko parūpēties. Grūti būtu . / Pilnīgi nekā personīga /

Almerija      Es jau tikai diskutēju...tasinība jau ir. Un par švešķermeni diez vai spētu uztvert....
nu labi, ka man nav jādomā par sīm lietām, bet nosodīt tiešām ir muļķīģi, pat ja arī ir šādas mammas...tas nav slikti.
Esmu pret, ja bērnu audzina divi vīrieši...vai divas sievietes. Atbalstu dabīgas lietas.Ja nosoda surogātmammas, tad jau spermas donori ir līdzvērtīgi...nezini, kur Tavi bērniņi un cik skraida...

Piparkuka      Pirmkārt- tam jābūt pilnīgi anonīmi, tai ziņā, ka vienkārši neviens to nezin. Un bērns taču ir to 2 vecāku. Tā ka problēmām nevajadzētu būt. Atbalstu!

Erecta      Es varētu atbalstīt šo, ja vien apkārt nebūtu tik daudz pamestu bērnu... Bet... saprast jau var. Manuprāt, no visām pusēm pieņemamāks būtu variants, ja meita nevar, un māte iznēsā mazbērnu... Bet, šo gan, iespējams, var apšaubīt no medicīniskā viedokļa: riska grupa utt...

veejpuuta      Nu,nav ko teikt.Sievietes,kuras dzemdējušas var ko tādu atbalstīt?Iziet cauri tām mokām un atdot?Varbūt,ja ķeizars,tad tas nav tik...,bet tās jau nav dzemdības.

Almerija      Nezinu gan vai dzemdības būtu jāuztver par mokām, bet manā uztverē jauks, skaists, laimīgs pasākums. Man ir arī dvīņi dzimuši dabiski, un par ķeizeru pat domāt nevēlētos...
Kā var bērniņu , ko gaidi, dzemdību pasakumu uztvert par mokām, ja uz to esi gājusi, bērniņu plānojusi, gaidījusi...tie ir dabiski procesi, domāšana jāmaina, tad arī viss būs divreiz vieglāk.

Deisa      Aizspriedumu šajā sakarā nav, domāju, psiholoģiski varētu arī pati būt surogātmāte, taču veselības stāvoklis nav tas, kā nekā smēķēts savulaik, hepatīts pārslimots. Protams, katram pamestajam bērnam novēlētu audžuvecākus, taču, ja cilvēki pārtikuši un negrib audzināt paši nezin ko, nelāgu gēnu pārnēsātāju atvases, tad kāpēc gan neizmantot mūsdienu iespējas? Gēni būs viņu. Manuprāt tas daudz neatšķiras no savulaik aristokrātu paražām - bērnus nododot aukļu-zīdītāju pārziņā. Zīdītāja, tāpat kā iznēsātāja, ir tikai kā augsne, kurā ieliek stādiņu, lai tas jo spēcīgāks izaugtu.

Lucy      nav pieredzes šai jomā,ir tikai paziņas kuri bērnus paņēmušii adoptācijā no bērnunama vai aizbildniecībā,par vienu meitenīti varu teikt skumji,sievietei puika liels,izdomāja,ka vajag meitu un adoptēja,apbrīnoju,ka nepilnās ģimenēs tagad var adoptēt bērnu viena ,kurai jau ir 57gadi,meitenīte jau iet 2klasē.Man nav saprotams,kā viņa taisās to bērnu izaudzināt,ārā nelaiž,laikam baidās,tikai ar viņu kopā,diezgan drastiska audzināšana manā skatijumā,bet varbūt es nepareizi uztveru to ko viņa dara.
Zinu vēl vienu sievieti Tērvetē,kura uz vasaru no bērnu nama paņem 2-3 bērnus padzīvoties,bērni priecīgi,gaida brīvdienas.

meklejumos      Ja būtu ļoti tuvai sievietei tas nepieciešams, māsai vai labākajai draudzenei, spētu un par velti. Man nav pieņemams, šis proces kā biznesa projekts, bet kā misija palīdzēt.
Tas ir mans uzskats, bet pasaulē surogātmātes ir biznes un nekā slikta tur nav, viena saņem naudu par padarītu darbu, otra tiek pie sava bērna. Abām savs labums.
Par adopciju, pašai nācās palīdzēt uzaudzināt divas meitenītes, vecāki gāja bojā autoavārijā un vecmāmiņa bija tai vecumā, kad adopcija tika liegta. Paņēmām aizbildniecībā abas, bet reāli meitenes dzīvoja pie vecmāmiņas, nu jau lielas izaugušas, izskolojušas un savai 92 gadīgajai omei ir atbalsts un prieka avots vecumdienās, man mīļas krustmeitas.
Tagad droši vien ir vieglāk un nav tik sarežģīta papīru kaudze, toreiz labāk pa taisno uz bērnu namu, tāda bij attieksme no atbildīgo personu puses. Mums par sliktu bija vis, tas ka pašiem 3 bērni, dzīvoklis par mazu, pat par jauniem mūs nodēvēja, riebjas atcerēties.

MaryClaire      pati - nekad dzīvē! pat ja man ļautu gadi.
kā dara citas sievietes - lai dara, nenosodu, bet arī neatbalstu. katram cilvēkam savs dzīves ceļš ejams, arī tiem, kam bērnu nav. tas nav man pieņemamākais veids, kā tikt pie kinderiem

Neutrogena      Man pašai vēl nav bērnu, taču es domāju, ka tā suroātmāšu padarīšana ir baigi, baigi nepareiza... Jā, ķermenis pilda vien inkubatora uzdevumu, bet tas ir rupjš pārkāpums pret bērnu, kurš ir sava "inkubatora" ietekmes laukā.

Ir lietas, kas ir transcendentas, ārkārtīgi trauslas savā būtībā. Un ja nu tomēr kaut kas karmiski ir tāds, kāpēc cilvēks nevar turpināt savu dzimtu, tad kālabad tas viss?

Freja4      Varētu, bet no otras puses, bērniņš tomēr aug kopā ar mani, tātad tā vide viņam saglabāsies arī turpmākajā dzīvē, lai ko tur saka...iespējams, turpmāk vecākiem būs grūti ar viņu tikt galā. Vai tas vajadzīgs? Un ja bērnu kādam nav, tātad nevajag par visām varītēm censties pie tā tikt, kas zin ko visaugstie spēki paredzējuši...

p_p      Par samaksu noteikti nē, bet ja no tā būtu atkarīga man tuva cilvēka (māsa, labākā draudzene) laime, tad droši vien parakstītos.