Lepnums

bubucis_agucis10      Lepnība–iedomība uz savu izcilo personību, iedomība par saviem labajiem darbiem, pārmērīga sevis mīlēšana,vai pārlieka pārliecība par savu pareizību., lepnības pretstats un praktizējamais tikums ir pazemība.,.laba dzīve ir tāda,kurā ir pēc iespējas vairāk baudas un mazāk sāpju un ciešanu.

ramazoti      - Citējot vislielīgākā lepnuļa advokātu fargu- Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Dievs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību, jo uz tādiem Man ir labs prāts."- Visiedomīgākais lielībnieks ir tas, kurš apgalvo, ka uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību, kaut gan ar to ´uztur´- bija, ir, un visticamāk arī- vēl būs-~VisurVienmērUzZemesProblēmas. Un vislepnākā advokāts arī ir viens savtīgi ieinteresēts CIRVIS, kas atgādina tos liliputinavozus, kuri uzskata, ka visaugstākajam urlim ir tiesības slepkavot grēciniekus visur virs zemes, kuri neatbilst viņa žēlastības, patiesības un taisnības standartiem.

Tatinja      Es lepnumu saistītu ar pašvērtējumu...ja tas cilvēkam ir normāls, tad arī lepnums par sevi un saviem sasniegumiem, prasībām, ir vietā un ir pozitīvs...