Pirmā doma, kas ienāk prātā iemīloties
Katram jau savi vērtību kritēriji, pēc kā vērtēt. Kam svarīgi, lai nemelo, kam, lai nauda turās, kam, lai neko neprasa utt. Taču no teikti katrs no mums kaut reizi ir bijis iemīlējies. Vai vēl atceraties, kas bija pirmā doma, kas ienāca prātā saistībā ar šo simpātiju? Un ja tādi/as varāki/as, vai apjaušot savas jūtas, izpausmes ir bijušas līdzīgas vai katru reizi citādas? Un par ko iemīlējāt (to dra--i, ar ko pēc tam izšķīrāties)?Closing_Time Viennozīmīgi pirmā doma ir , ka tik ātrāk nokniebties
GreyAlien
Kad nonāk līdz domām, tad - WTF, atkal iemīlējos tādā, kura nekad neiemīlēsies manī.
Prāts un intuīcija mani šai ziņā nekad nav maldinājuši. :D
Nav nekā šausminošāka par iemīlēšanos.
/cer, ka tā nekad vairs neatgadīsies/ :)
Oonka Ar domāšanu tiešām nav nekāda sakara.. kur nu vēl vērtēšanu.. piekrītu janimb.
Torpedo Pirmā doma - kā tikt objektam tuvāk
lidzina15 Iemīloties visas racionālās domas un vērtēšana pēc kaut kādiem kritērijiem atslēdzas. Ja attiecības apdomā un vērtē, tad tā pilnīgi noteikti nav iemīlēšanās.....-Riks jau visu precīzi ir pateicis.
Barsiko Tev ka pashdarbibas aktrisitei tomer butu jaorentejas nedaudz cilvekos un jazin, ka iemiloties galva ir tikai milas objekts, jo ne jau visas sievietes, ka tu, kalkule par materialo izdevigumu pie jebkuram attieciibam - vienalga vai ar bijushajiem vai esosho, kura esi kartejo reizi "iemilejusies":)
hannaaste mja. ir lielas atšķirības stap 18 un 50, kad saproti, ka mīli, ka tevi mīl. manos 18 es miru vai nost pēc kāda puiša. dieviņš mani nosargāja, jo pēc 25 gadiem satiku nejauši vienā lauku ballē. nekas nekur ne trīcēja, ne drebēja pat tad, kad bučojāmies. un atziņa- paldies Dievam, ka nesanāca. toties savos 50 esmu sapratusi, ka mīlu, ka mani mīl- abpusējas vienreizīgas emocijas, kas norauj jumtu.
Deisa
Tik patīkami lasīt tādas pozitīvas atmiņas! Paldies komentētājiem!
Ja par to domu, laikam neprecīzi biju izteikusies, pie "domas" bij domātas arī emocijas, kas pārtulkotas vārdos.
Basteta Īpašas domas gan tad pa galvu nemaisās. Vienīgais, kas tā īsti raksturo to brīdi-Mirkli-tu esi skaists, jēl kavējies....:))
veejpuuta Pirmā un vienīgā doma,bez zemtekstiem-ir vienkārši ļoti labi,ka Tu esi pasaulē...
bubucis_agucis10
beidzot-ĪSTAIS!
bet laiks dara savu-diemžēl,lai cik smuki runā,izskatās,.katrai savs spilvens,.man nav palaimējies tādu satikt,.ja,nu vienīgi mirkļa vājums....
av2
Labs jautaajums. Toreiz, kad bija man kaadi 14 , iemiileejos vienaa meitenee. Ko domaaju, nevaru iisti pateikt. Laikm jau vinnas deel biju toreiz speejiigs...da uz jebko. Bet vinna to nemaniija ;( Naakama miilestiiba bija peec kaadiem gadiem 3 . Un to .....meitene maniija, un kaa veel. Ko domaaju? Ko....mees abi domaajaam? Laikam jau, ka forssaaak vairs buut nevar, bijaam abi 7tiitajaas debesiis utt
Bet laikajm kautkur jau zemapzinnaa vienmeer mazliet domaajis esmu, ka....neesmu iisti "liimenii", esmu baidiijies pazaudet savu miilloto.
EliiL Pirmā (apmēram tāda): Tā! Cauri ir! Cik labi un cik traki! :-)
rudzupuke26 Tagad-vienīgā doma-kaut nepienāktu tā otrā doma.
planerdelta Kas gan cits, kaa tikai tas cilveeks, kuraa iemiilas.
bruunais Ir! Tas ir mans cilvēks!! Nu, nevar savādāk būt, es tak to jūtu! Un ar katru kopā pavadīto mirkli top arvien vairāk skaidrs, ka esam kā divas ūdens lāses. Un jā, vairs nav jumta. Ir palikusi tikai debesu zilgme. :D
Ananda_A Maz ir cilvēku, kas var ilgstoši izturēt mīlestības uguni, kas staro acīs un sirdī. Parasti tad nav nekādu domu, ir vienīgi liesma.
Forsha_Rupucene
es laikam iemīlos, pateicoties attiecīgā subjekta attieksmei pret mani vai pret dzīvi, vai tad, kad attiecībās ar otru "redzu", ka attīstos pati :P man piemīt niķis (?) atkratīties no cilvēkiem, attiecībās ar kuriem sevī ieraugu ko sliktu, kuru dēļ bojājas oma :)
a bet vispār - es nemēdzu iemīlēties :P nav man tādas stadijas... uzreiz cilv.mīlu :P un laikam labi vien ir :P nav nekādu rozā briļļu, attiecīgi nav kam nokrist :P :)
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 58 (kopā 58) |
