Par bērniem - kā labāk rīkoties?

spradzite1984      melon: Tieši tā-aizvainojums, spīts, dusmas-bērni nav jājauc iekšā pieaugušo spēlītēs; Jācer ka šiem abiem "jaunizceptajiem" vecākiem ar radīsies apskaidrība;

Alison      melon - nebrīnies :)
Tava situācija ir pavisam cita. Tu izšķīries, kad mazajam bija 10.
Šeit čalis nekad nav pat domājis ar meiteni kaut ko veidot - gājis tā vnk garām, bet tagad pretendē uz bērnu.

Tā sieviete, iespējams, ir arī egoiste konkrētāka, bet šajā stāstā es hiper EGOISMU redzu tikai no šī liekulīgā ramtai puses. Un no tādiem bērni tiešām ir jāpasargā, jo neviens bērns nav lelle.

Iedomājies, kā šīs svētdienas tētis ņem bērnu uz 2 stundām 2 reiz mēnesī svētdienā un tik izklaidē, tik baro ar saldējumu un tik ved uz Zoo un kino, un visādas muļķības par māti stāsta, tad aizved mājās un katru reizi PAMET. Nez kā tas bērns lai jūtas. Nu ne.
Vai nu visu, vai neko.

Bioloģiskais tēvs neskaitās. Skaitās tikai reālais. Un šis grib uz bioloģiskiem pamatiem sev izklaidīti izveidot. Uz citu ciešanām un sāpēm, un vēlāk psihoterapijas nepieciešamību.

Bezatbildīgi un ļauni tas ir.

wolands      OMG, labi, ka man pašaizsardzības instinkti strādā un nekad neesmu saticis (nerunājot par pārgulēšanu) nevienu ar tādiem viedokļiem kā Alisonei :D

Bet piekrītu Melon - ļoti sakarīga pieredze. Es Tavā vietā netiesātos, bet pamazām mēģinātu uzlabot attiecības ar bērna māti. Ja vien viņa nav pilnīgi neadekvāta (tad ir jautājums - ko Tu guli ar ko pagadās?), tad pēc brīža attiecībām vajadzētu normalizēties. Ja sanāk, izpalīdzi, vienojies un maksā alimentus un gaidi, kad viņas aizvainojums pāries. Pārmērīgi neuzbāzies, bet esi izpalīdzīgs, viemnēr interesējies, kā iet bērnam un esi atvērts viņas priekšlikumiem. Nekad nestrīdies. Viņai ar zīdaini būs grūti, visticamāk, pēc brīža pieradīs, ka Tu vari palīdzēt. Tev laiks ir, kamēr bērns pilnīgs zīdainis, viņam no Tevis pārāk liela labuma vienalga nav ... ;)

adamsone      Sieviešu nīdēju pulciņš tev neder, tas tiesa. Tev der nemīlošo vīriešu pulciņš.
Volands saprātīgi uzrakstīja, bet tu to paveikt nespēsi tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tev nav pat minimālās iejūtas.
Ja viņa ir sapratusi, ka bērns tevi interesē ne tāpēc, ka tu viņu mīlētu, ka viņa tev ir svarīga kā būtne, kā topošais cilvēciņš, bet tikai tāpēc, ka viņā ir tie tavi sasodītie gēni, ka viņa ir daļa no tevis, no tavas matērijas, tad visticamāk tu tiksi pasūtīts ar visiem saviem eirikiem un tiesu darbiem. Tu nepierādīsi, ka meita ir tava , jo māte to neļaus un es viņu kaut kādā mērā saprotu. Es arī esmu lepna un iecirtīga.

Torpedo      Deisai, labue argumenti šodien nāk ārā: "bet viņa ir bērna māte un viņai ir arī tiesības apvainoties. " :D un tālāk doma tāda - a tu esi tētis, tev ir tiesības tikai, kad tev čurā uz galvas, priecāties un IZLIKTIES (kā to iesaka Deisa), ka silts lietutiņš līst .. :D
Nu, apmēram puse sieviešu par kko apvainojas, un neko nepasaka, kāpēc - tipa, uzminu nu! :D Es tavā vietā pagrieztos un aizietu. Ja viņa ar gadiem pieaugs, tad arī pati tevi uzmeklēs, ja domās par to, kā bērnam labāk, ka zin, kas ir tētis un normāli komunicē. Ja viņa to bērnu no tevis iegādājusies, apvainojusies un tagad izmantos šantāžai mūža garumā (sievietes mēdz būt ļooooooti pacietīgas - mana bijušā sieva 5 gadus ar mani nerunāja un staigāja garām kā tukšai vietai vienā dzīvoklī :D) , tad nospļaujies, necepies un pievēsies kam mazāk nervus bojājošām nodarbēm - lai viņa pati saskābst savā indē :D Te jau, liekas, oho katra otrā vismaz tāda - aiz to arī tas lielais cepiens no sieviešu puses, ka trāpīji daudzām uz viņu personiskajām vāržacēm! :D

ramtai      Paldies par viedokļiem.
Protams, ka cilvēks apvainojas par kaut ko. Problēma tāda, ka no cilvēka tas ir kā ar knīpstangām jāvelk ārā. Protams, ka ne arī es bez vainas. Un vispār ne par to ir jautājums. Es netaisos iztirzāt savas un viņas attiecības šeit. Jautājums ir par citu cilvēku pieredzi šādos gadījumos. Un visvairāk - kā labāk bērnam visekstrēmākajā gadījumā, kad mēs nerodam kopīgu valodu. Kā jau teicu - jauniete, kura uzauga bez tēta, viņu vispār neredzot, viennozīmīgi pateica, ka, lai eju kaut vai caur tiesām. Es izskatu dažādus variantus un ne jau es gribu kādam kaut ko sliktu, tiesa - tas ir pats pēdējais.

Un šie ģeniālie viedokļi "lieto gumiju", "kāpēc tad Tu gulēji ar tādu sievieti" ir atrisinājuši visas mana dzīves problēmas momentā:)) Jums vajadzēja vēl tikai piebilst, lai izgudroju laika mašīnu un tad veicu vajadzīgās korekcijas savā dzīvē:))

Un tad vēl stulbeņu, dauņu, kretīnu pieminēšana:)) To droši var darīt, ja cilvēkam, tā izskatoties, labāk paliek. Bet manis dēļ to var nedarīt, jo, nosaucot mani tā, mana dzīvi ne uz labo, ne arī slikto pusi nemainīs.
Vienīgi var nesaukt par kretīnu un dauni, jo tie ir būtībā medicīnas termini. Jo tad tā būtu galīga nepatiesība, jo man šādu slimību par laimi nav. Bet nu ir daudz citu lamuvārdu “produktīvām” diskusijām.

Paldies tiem, kas centās sniedza viedoli, dalījās ar pieredzi! Bija arī, kas vērtīgs.

melon      Esi gudrs un pacietīgs, piedabū viņu uz normālu komunikāciju. Pierādi, ka neesi ienaidnieks, pierādi to viņas mātei. Bēbis jau ir vai tikai gaidāms? Ja gaidāms, piegādā augļus, iedod naudu veselīgai pārtikai un drēbītēm, pajautā vai nevajag palīdzēt māju labiekārtot vai ko tādu nopirkt, noteikti uzstāj uz to, ka atvedīsi no slimnīcas utt. Nu tas viss gadījumam, ja tiešām esi nobriedis kļūt par tēvu, nevis tikai skata pēc pazīmēties. Es zinu vairākus brīnišķīgus "atsevišķos" tētus, tas tiešām ir iespējams.

Vivochka      Kas ir jāsavāra, lai tā nokaitinātu sava bērna māti? Ja nu vienīgi vazāšanās pa vairākām gultām, tad var arī nepiedot nekad.

Deisa      Aizvainojums ir starp jums, abiem pieaugušajiem. Bet attiecības Tu vēlies veidot ar bērnu, vai ne? Tad jābūt gana pacietīgam, lai noslēgtā (iespējams intravertā) personā atstātu apjausmu, ka patiesi mīli bērnu un gribi par viņu rūpēties. Kā jau melon minēja, izrādi savas rūpes - ej, brauc, dari visu, kas tavuprāt bērnam ir vajadzīgs. Ja noraida, atgādini - tas nav starp mums, to es bērnam, lai viņam labāk. Lai ne brīdi sievietei nerastos doma, ka esi aizbraucis it kā pie bērna, bet patiesībā tas izvēršas savstarpējā kašķī. Jā, tas var būt grūti, jo stervozi sievišķi paši var sākt provocēt un tad rādīt ar pirkstu - re, atbrauci izkašķēties. Tik tiešām vēlies būt ar bērnu, esi gatavs, ka visādi brīnumi var būt. Nāksies būt pazemīgam, jo viņai ir kas tāds, ko Tev vajag - bērns. Drausmīgi apzināties, ka tā var manipulēt ar bērnu, bet tāda nu tā situācija ir. Spītība un ļaunums to padarīs tikai vēl sliktāku. Ja var ko uzlabot, tad tikai ar mīlestību.

VECA_PIEPE      Un vēl, - neaizmirsti, ka Tev ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret savu bērnu. Kā prakse rāda, pienākumus vīrieši aizmirst uz skaitli 3. (citēts viedoklis 2014-07-17 21:00)

Griezies pēc palīdzības pie advokāta, beidz čīkstēt žēlabās,...rīkojies kā apgādnieks. Ja no tiesas ir tā kā esi šeit uzrakstījis, tad Tev tiks ļauts pildīt savus pienākumus pret savu bērnu tiesiskā ceļā.
(neciešu ņuņņas)

p_p      "Es netaisos iztirzāt savas un viņas attiecības šeit." - nu, nu, tieši jūsu neiztirzātās attiecības ir tās, kas stāv starp tevi un tavu bērnu. ja jāvelk ar knīpstangām, velc - tu taču to dari bērna labad, ne?

"jauniete, kura uzauga bez tēta, viņu vispār neredzot, viennozīmīgi pateica, ka, lai eju kaut vai caur tiesām" - katra situācija ir atšķirīga un viena jauniete vēl nav statistika - viena teica tā, otra teiks pretēji. manuprāt, tiesa ir galējais variants pēc kura visi tilti uz saprašanos tiek nodedzināti. nez, kā tu vēlāk paskaidrosi bērnam, kāpēc tu viņa(s?) māti tik ļoti necieni, ka nevari risināt problēmas "mierīgu pārrunu ceļā"?

Iesaku ieklausīties Laskovijā - vai tu tiešām esi gatavs piedalīties bērna audzināšanā, t.i. ne tikai pa brīvdienām aiziet uz Zoo un smuki defilēt kopā ar citiem "ratiņstūmējiem", bet būt klāt arī tad, kad bērns ir slims, vai kad vajag kārtīgi sabārt, vai kad tev nu nemaz nebūs laika, bet bērnam vajadzēs???
Ja jā, tad mērķis tev ir gauži skaidrs un tādu sīku šķersli kā bērna mātes aizvainojums vajadzētu atrisināt vienā setā, jo tas nav nekas pret to ar ko tev būs jācīnās pusaudžu gados un tā...:
1. otru cilvēku vajag uzklausīt
2. ar otru cilvēku vajag runāt

inito4ka      .....o jo majo/////:( mēs tak neesam viszinoši//// Nekur nav teikts kas un kā .
Man zināma sieviete,astotajā menesī pēkšņi atrada ,,mīlošu,, vīrieti un sava berna tēvu pasūtīja cirst ! un tas vīriec nebija nu ne pie kā vainīgs....
arī sievietes galvu nevar izskanēt!!! :)
atkārtošos>>>> runāt .runāt un runāt. Kamēr sapratīsities :)

agatha71      Jāatceras viena lieta,ka bērns ir vecāku sogulis,viņš/viņa ne pie kā nav vainīgs/ga.Bērnam ir jābūt sajūtai,ka viņi pasargā gan mamma,gan tētis,neatkarīgi no tā,ka dzīvo šķirti...pusaudžu gados var rasties problēmas...

ULTRA      Nelasīšu palagus, slinkums.
Tik nesaprotu vienu, kā tā var, uztaisīt bērnu un tad pēkšņi saprast, ka nav pa ceļam. Prezervatīvus taču pārdod gan RIMI, gan Maxsimā, gan benzīntankos. Un nemaksā dārgi.

VecmeitaARrunci      Ja nespeej logiski vienoties un atrast kompromisu un veeleesanaas piedaliities beerna audzinaasanaa ir liela-tad atliek baarintiesas un tiesas.Tas ir viens.Otrs-kaadreiz jums katram buus savas ,citas gimenes un kaa juusu pleesanos un skriesanu pie beerna uznems otraas puses.vai bijusii draudzene vispaar veelas par Tevi zinaat?Jo es atbalstu taadu definiiciju-teevs ir tas,kurs uzaudzina,nevis tas,kurs uztaisa.