Neuzticos

Valensija01      Manuprāt, šādos gadījumos bija vajadzīga psihologa konsultācija( nevis pie psihologa,kurš strādā ķeksīša pēc, bet pie profesionāļa), manai tuvai paziņai bija līdzīgs gadījums, pāris gadu laikā atguvās un nu jau ir sava laimīga ģimene ar visiem bebukiem! Lai Tev izdodas! 2014-08-27

Leidacena      Man laikam ir pārāk stingrs un lepns raksturs,kas liek domāt, ka bez psihologa tikšu galā!!!Un varbūt pat fobija no šīs profesijas pārstāvjiem! 2014-08-27

neko      "Iepauzē" dzīve pati visu saliks savās vietās.. psihologu patiešam nevaja; ar reālo dzīvi vienmēr labāk tikt galā saviem spēkiem. 2014-08-27

barss5      Domāju, ka Valensijai taisnība. Ir grūti, reizēm, atzīt savu problēmu, bet domāju, ka aizej gan. Tur tu atradīsi iemeslus un uzzināsi, kā ar tiem cīnīties....neko jau nezaudē.
Vai arī....jāpaiet laikam. Fobija Tev radīsies tad, ja neko nedarīsi...tā es domāju. Lai Tev veicas! 2014-08-27

3teevadeels      Divi gadi ir pārāk īss laiks ... Pacietību. 2014-08-27

lubs      Zini, neatkarīgi no tā, kas bijis, dzīve turpinās.
Neko mainīt nav tavos spēkos.
Jo ātrāk to sapratīsi un savā dzīvē/sirdī/ielaidīsi jaunu draugu, jo labāk būs tev pašai.
Pasaule iekārtota tā, ka viens aizejot, atvēl vietu citam..... 2014-08-27

Alkaps      Shaadas situaacijas dziivee, var nobremzeet viss stipraakos raksturus. Un nebuut ne tikai romantisku atieciibu zinjaa. Tuva cilveeka zaudeeshana, kas liekas arkaartiigi netaisniiga, var ietekmeet visus dziives aspektus. Gan intreses zushanu par visu iespeejamo, darbu, cilveekiem, atieciibaam utt. Un 2 gadi ne vienmeer ir pietiekami, lai pieceltos atkal uz kaajaam.Var pajiet krietni ilgaaks laiks. 2014-08-27

miers2      kniebties vajag un viss 2014-08-27

Rashela      Mēs šajā pasaulē esam katrs pavisam viens...nekas mums tā pa īstam nepieder - ne lietas, ne cilvēki (sievas, viri, draugi, bērni...), jo, ja piederētu, tad to nekad neviens nevarētu atņemt vai sabojāt - ne mašīnu nozagt, ne māju nodedzināt, nedz vīru aizvilināt, ne bērnu "sabojāt"...un arī nāve nevienu mums neatņemtu.

Bet tā dzīvē notiek...un visu laiku. Akla iekāre un pieķeršanās lietām un cilvēkiem galu galā rada tikai ciešanas, jo mēs gribam un sagaidam, ka tas nekad nemainīsies un vienmēr piederēs man. MANS vīrs, MANS dēls, MANS iPhone, MANA kleita...Bet vīram un dēlam ir pašam sava dzīve, domas, vēlmes...iPhone un kleitu sabojāt var tik vienkārši...tas "MANS" ir tikai iedoma. Kaut kas ko esam idealizējuši nerēķinoties ar realitāti...un tad kad "MANS" vairs neuzvedas tā kā esam izfantazējuši savā ideālajā pasaulē, tad besī, tad sāp, tad ir dusmas, tad ir vilšanās u.t.t.

Zini, Tavam vīrietim bija visas tiesības aiziet un nomirt...un atstāt Tevi vienu. Un arī Tev ir tiesības aiziet un atstāt viņu - vai pareizāk sakot, atmiņas par viņu.

Laimīgi ir tie cilvēki, kuri spēj dzīvot šajā mirklī, nevis gremdēties atmiņās un fantazēt par nākotni...laimīgi ir tie, kas neidilizē, nepārspīlē, bet novērtē un ciena visu, kas viņiem ir šajā brīdī šajā realitātē, ir pateicīgi...un dara labāko ko var izdarīt - katru dienu, katrā savā darbībā... :) Dzīvo tā - lai nav ko nožēlot.

Good night... 2014-08-27

Paula6      Domāju ka tā nav neuzticēšanās, bet gan tava sirds vēl nespēj samierināties ar zaudējumu..pārāk īss laiks ir pagājis. Man pagāja daudzi gadi un tikai darbs spēja glābt..tāpēc nodarbini sevi cik iespējams, bet neiekrīti darbaholismā un vairāk ej sabiedrībā, esi kopā ar draugiem, radiem, paziņām...neesi viena. Ar psihologiem jābūt uzmanīgai..labāk padomā kā jūs būtu gribējuši dzīvot un tad arī dzīvo tā..pamazām sirds pateikt priekšā kurš būs īstais. 2014-08-27

jozolsen      Varbūt Tev ļoti tīk ´atraitnes´ loma...visiem tik žēl un žēlo... Uttju,utjjutu 2014-08-27

bziks      Un kur ir teikts, ka obligāti jāsak jaunas attiečības. Tas ko aitu bara instinkts? Ir gadījumi, kad netiek veidotas nevienas citas attiecības. 2014-08-27

adamsone      Saka jau, ka ar diviem gadiem it kā pietiekot, bet tev, iespējams, ne. Kāpēc sevi jāpiespiež, dzīvo tā, kā sirds saka. Un neklausies tos, kas apgalvo, ka avārijai bija jābūt. Nebija jābūt, tas nebija taisnīgi, bet tāda nu reiz dzīve ir. Ir normāli pieķerties ar sirdi un dvēseli, mums ir savi cilvēki, kuru zaudējums ir traģiski satriecošs. Bet tik un tā dzīve turpinās. 2014-08-27

IngaGuna      2 gadi ir laiks, kad pēc šķiršanās var uzsākt citas nopietnas attiecības. izklausās ka ir problēma un nepieciešama profesionāla palīdzība. Ja neesi gatava jaunām attiecībām, tad nevajag maldināt citus. 2014-08-27

ne_meklejumos      Jaunām attiecībām laiks nav noteikts, kad satiksi savu cilvēku, sirds to jutīs un pagātne atkāpsies. Sevi nevaino, gribi vai ne, dzīve turpinās. 2014-08-28

antikrize      Un vabūt psihologs var palīdzēt, ja 24 gadi un bērnus nevēlas... 2014-08-28

Puma      uzticies sev, ja neesi gatava, tad neesi - kāpēc k-ko darīt ar varu vai psihologa iejaukšanos? Visam savs laiks.. 2014-08-28

Bellatrixa      Ja visi pēc viena šablona, tad tie divi gadi arī derētu, bet mēs taču esam atšķirīgi. Nav sevi jāspiezh, ja neesi gatava, citādi taču tās stop-padarīšanas nebūtu. Visādi citādi - Paula labi pateica. 2014-08-28

MerilynA      Uz ko šoreiz saderēji ar māsu un cik atbildēm jābūt? Vai tikpat daudz tik, cik pie jēlā topika zeksa sadaļā? 2014-08-28

Bellatrixa      palūkojos, hmm, patiešām, Merilyn taisnība. zin, Tu jau vari glupas tēmas seksa sadaļā producēt, bet par šo te labāk nevajadzēja, ka nav gauzhi jāraud kādreiz. bet, ja jau tā putnu ferma galvā pieprasa, sāc labāk ar vēl viena profilu, nu lai tik ātri nepieķer :D 2014-08-28

Lucy Tiešām dzīve turpinās lai kas arī nenotiktu,vnk atlaid beidzot to aizgējēju.
Tas no serijas,kā mana paziņa,meitas pīšļus glabā un slīkst tik dziļākā... nākamās atbildes