Kā trenēt gribasspēku?
Vai un kā var uztrenēt gribasspēku?Nekad dzīvē nespēju iekļauties laikos/termiņos..
Vienmēr, kad ir kāds darbiņš, pie sevis nolemju. ka visu izdarīšu laikā, bet tāpat nekad nesanāk. Ir daudz vēlmju, ieceru, bet dzīvē tā arī neko neizdaru, jo enerģiju izšķiežu kaut kur bezjēdzīgi.
Visu dzīvi tas nomoka - kā ar to tikt galā, lai tā nebūtu?
barss5
Samērā vienkārša metode, kas palīdz sevi organizēt un disciplinēt.
Pieliec mājās pie sienas, redzamā vietā balto tāfeli. Vienā pusē uzraksti savu lielo, globālo mērķi....nezinu....piem. "iemācīties ķīniešu valodu".
Tāfeles otrā pusē izplāno procesu un sadali šo lielo mērķi mazos, secīgos soļos....
a) apzināt piedāvātās iespējas netā un sludinājumos;
b)izvērtēt un pieņemt lēmumu, kurš man būs vispiemērotākais;
c)pierakstīties uz kursiem;
d)iegādāties literatūru.....utt.
Vislabāk, rakstīt plančiku uz nedēļu, katru rītu apskatīt un virzīties uz priekšu....pat, ja kādu laiku nebūsiet neko darījis, sirdsapziņa mocīs....ja negribēsiet justies kā lupata, turpināsiet kustēties....man palīdz.
Paula6 Daudz vēlmju, ieceru, bet dzīvē tā arī neko neizdaru...tur jau ir viss āķis. Visu un neko. Svarīgas kādas ir tās vēlmes, ieceres un darbiņi kurus vēlies veikt. Izvēlies kādu vienu darbiņu un sākumā sīki izdomā un saplāno ko un kā tu gribi darīt, (kaut vai saraksti uz lapas), izmantojami materiāli, kādos termiņos ir izpildāms, kādam jābūt iznākumam u.tt.. Saliec visu pa punktiem, kā kulinārijā un pakāpeniski sāc izpildīt, nenovirzoties no sava mērķa. Pabeidz un tad sāc nākošo...lai gan, to gribasspēku būtu jāmācās jau bērnībā un pusaudža gados. Šaubos...vai tagad nav par vēlu?
Closing_Time Varu ieteikt tā : izģērbsimies viens otra priekšā, un centīsimies atturēties no tālākā. Tā arī trenēsim.
fargo
man liekas, ka vairumā gadījumu problēma nav gribasspēka trūkumā, bet uzstādītajos mērķos.
pirmkārt. vai tie mērķi vispār ir tavi? kāpēc šie mērķi ir parādījušies? vai ne tāpēc, ka tie ir kādas citas personas mērķi un ir tā kā aizlienēti? nav jāpiepilda sveši mērķi.
otrkārt. nekas tā negrauj pašapziņu un gribasspēku kā vilšanās sevī. un vai tā bieži neseko, kad neizdodas piepildīt to uz ko bija cerēts? augt, attīstīties vajag, bet ja ir paklupts pār latiņu, tad varbūt nolaist to nedaudz zemāk un mēģināt atkal? tikai pārlecot zemākai var tālāk mēģināt augstāku.
piemēram ar pīpēšanas atmešanu bieži vien notiek tā, ka cilvēks atmet vienā dienā, bet pēc laika atkal uzpīpē un pie sevis nolemj, ka viņš to nespēj vispār. bet tā nav. nu, nesanāca šoreiz. tas nav iemesls atmest centienus. mēģināt atkal, varbūt sākumā ierobežojot biežumu. un pamazām tā lieta varētu aiziet.
kā tur bija tas teiciens... ikviens ceļš sākas ar pirmo soli?
bet kas minēts par pūļu škiešanu, tur ir nepieciešams sistematizet prioritātes galvā. vai uz papīra.
kloss Vēlmju un iespēju attiecības. Šitās fīčas biznesā māca .. es tā uz sitiena atceros divas tēmas šajā sakarā. Napoleona likums - kad vēlme jādala ar 3 un Tavas iespējas būs sasniegt tikai 1/3 no sava mērķa un otrā bija kā sasniegt neierobežotas vēlmes ar ierobežotiem resursiem .. Nu jā, te gan vajadzīgs dzelžains gribasspēks un militāra disciplīna. Tieši šo iemeslu dēļ Izraēlas militārajās augstskolās ir milzīgs iestāšanās konkurs tieši sieviešu vidū. Kad žurnālisti pētīja šo fenomenu, tad izrādījās ka tieši šo divu raksturiezīmju dēļ. lai varētu vēlāk biznesā ko sasniegt. Tā ka uz priekšu - militārā akadēmija .. :) Lai veicas !
kloss fargo komenta sakarā atcerējos aņuku: "Guļ nēģeris zem banānkoka un kad kāds banāns nokrīt tad to apēd. Iet garām amurikāņu businesmenis un saka tam - paņem ķerru un salasi tos banānus. Nēģeris prasa - un pēc tam? Tad Aizved tos uz tirgu un pārdod. Nēģeris atkal prasa- un pēc tam? .. Tad Tev būs nauda un varēsi nolīgt strādniekus kas lasīs Tev banānus un pats varēsi neko nedarīt un ēst tos. Uz ko nēģeris izbrīnīts jautā - bet ko tad es tagad daru?
mojito Es tagad esmu rokas traumaa iedziivojies, un buus taa kaadu meenesi, divus, varbuut ilgaak-tapeec visu ko daru,, sanaak daudz elenaak, rakstu sev dienas darbinjus, kas jaaizdara, un nedeeljas- globaalaakus. Pasham prieks, ka vari nosviitrot kautko, ( "tas izdariits" ) .
simona42
Sapratu savu problēmu - man trūkst uzmanības koncentrācijas darāmajam darbam!
Piemēram, sāku vienu darbu, un domas jau klīst citur, tad atkal eju tā pavadā un tā visu laiku..
Man simtiem interešu un hobiju, bet dzīvē sanāk tā, ka 9 amati un desmitais bads :(
Daudzas skolas nepabeigtas utt.. Kad jaunu darbu uzsāku, man tas ātri apnīk...
Alex_Jones
Man Dr. Laimdevis Paršivenko ieteica šīs nevisai dārgās berecepšu zāles - palīdzēja jau nākamajā rītā!
http://img0.liveinternet.ru/images/attach/c/4/80/853/80853996_20_tabletok_POHUIN.jpg
miers2 Nē, Simona - tev netrūkst uzmanības un koncentrācijas! :) Tev trūkst pašapziņas! - ka nevajag cepties par darāmajiem darbiem, bet vajag baudīt dzīvi - un darbus vajag darīt tieši pēdējā brīdī - kad "ūdens smeļas mutē", kad "pīrāgi jau piedeguši", kad ...nu tu jau saprati, ne? :)
Dolaars220 Latviski to sauc vienā vārdā-Vējagrāpsle!
miers2 Latviski to sauc vienā vārdā - Ugunspīzda!
mojito
Uguns...da-taadu vaardu pirmo reizi dzirdu :D
Bet, nu ujaa- laikam shinii gadiijumaair Inshalla princips :) nujeb, -ja ko var atlikt uz riitdienu, tad var nedariit shodien :)
llze_ Vajag sākt ar maziem un reāliem mērķiem :D kamēr paķer azarts :D
psychobitch ar adīšanu - uzadi un izārdi, uzadi un izārdi... tik ilgi kamēr izārdīšanas process būs bez jebkādām emocijām...
neko Neizklausās ka te būtu problēma ar gribas spēku. Darboties jau tu gribi un to dari. Bet ir pamatīgs haoss darba organizācijā. Jāmācas kļūt sistemātiskākai. Nosaki sev daba laiku vai.. nu tā iesākumam. Un pieskati sevi, lai darba laikā nedarītu citas lietas:)
Deisa
VBispār jau bērni ļoti labi trenē apņēmību. Kad ir bērni, tad atkāpties vairs nav kur, esi apņēmies un jādara. Ja godīgi, nezinu kā pašai ar to apņēmību būtu, ja nebūtu šī dabiskā treniņa. Tas katrā gadījumā nav ieteikums tikt pie bērna, lai sevi sakārtotu.
Šķiet tie mērķi tiek uzstādīti ar prātu - vajag to un to, taču iekšā īsti dzinuļa nav, tie mērķi nenāk no patiesas vajadzības, bet apziņas, ka to vajag (principā tas, par ko fargo raksta). Tagad jau vairs netici, jo vairākas reizes nav sanācis, vai ne? Pamēģini atrast sevī, kas ir patiesais dzinulis, kādu mērķi Tev diktē sirds. Sākumā kaut maziņu (piem., vienmēr esmu gribējusi pamēģināt kādu eksotisku ēdienu, atrodi recepti, sastāvdaļas un pagatavo). Un, kad būsi sasniegusi savus mazos mērķīšus, kas atbilst Tavām vēlmēm, atkal iepazīsi sajūtu, kāda ir patīkama sajūta, kad ir izdarīts. :)
piparbecinja Laikam tev iekšā bardaciņš... Ar to tad arī vajadzētu sākt.
