Privātīpašnieciskums vai kas ?

planerdelta      VenBer, viirieshiem mazaak(retaak) manaamas aareejaas izpausmes. Varbuut, ka dzilji iekshaa juutas nedroshi, bet taads agresiivs kontroles veids tomeer dominee vairaak sievieteem ar zemu pashapzinju. Ir jau iznjeemumi visaa.

AivarsN      Kam gan vajadzīgs dzīvesbiedrs,ja nevar tusēt kopā?Nu,varbūt izņēmuma kārtā kāds kursa biedru salidojums,bet parasti taču ir kopīgas intereses un draugi.

tas      Par shito teemu naak atminjaa veca reklaam-----viirs zvana sievai:"shovakar buushu veelu maajaas,darbaa vechi visu saputrojushi,buus atkal jaapaartaisa,sieva atbild pa telefonu;"nu nekas,boss mani un draudzenes uzaicinaaja uz pirti.....

fifene      AivarsN +++++ pat arī salidojumos....un ne tikai...
Ja nav sapratne no paša sākuma,tad tur ilgstoši nekas nepastāvēs šādās attiecībās...tad labāk iet katrs savu ceļu...

av2      Nu nav normaala taas kontroleessana :( Neuzticies??? Nafig tad kopaa dziivot !

KardinalBiggles      Ieprotestē tad, ja ir pamats.

erucanob      Varbūt pajautā i konkrētam cilvēkam.Jeb bail?

piparbecinja      Varbút baidás, ka otra puse iegrábsies citas acciecíbás.

Mithrandir      Cik cilvēku tik situāciju un iemeslu. Ja cilvēks nezin, tad nevajag bezmērķīgi zīlēt, vajag vienkārši atklāti pajautāt un izrunāties, ja nepieciešams.

Hope007      Sadisms tas ir! Otram ir jādod brīva telpa.

Puspuukjis      Varbūt tādas tikšanās vienmēr beidzas ar ČP un finansiāliem zaudējumiem, varbūt mājās atstātai otrai pusei mazvērtības kompleksi vai skaudība, ka mājā jāsēž, vai bijis precedents, ka tādā tusiņā ir nokrāpts. Katram savs.

Deisa      nereti tā tiešām ir skaudība, ka tas otrs veltīs laiku draugiem, nevis man. cilvēks nonāk pie atziņas, kā? - neesmu pats svarīgākais tam otram? Un ja nu vēl ir mazi bērni, ko vienus nevar atstāt - pasarg tētīt - uzspļauj man un bērniem un iet jautroties, bet man jākvern mājās? kā tā var, kā tā var??? Atceros, ka laulības laikā šitādi pārmetumi bija tās pāris reizes, kad ar draudzeni gribēju no mājas rutīnas izrauties. Vēlāk aizbraucu uz Rīgu un sāku strādāt, bērnus uzticot mammai, lai vīra pārmetumiem nav pamata, mute ciet. Tā arī pajuka laulība. Nebija vairs vēlmes atgriezties pie burkšķētāja.