Dzive līdzās ar vecākiem

lasminaxxl      Es dzīvoju netālu , tam bija arī savi plusiņi... arī mīnusiņi. Tikai tad , kad esmu palikusi bez viņiem, tad īsti novērtēju visus plusiņus, kuri tagad šķiet , ka bija vairāk..

Lovetta      Mazi bērni dzīvo ar vecākiem, tad aiziet savā dzīvē un veci vecāki dzīvo ar bērniem. Mūsu kultūrā tas ir normāli,ka rūpējas par veciem, nevarīgiem vecākiem...tas amerikā ir normāli vecos ievietot aprūpes namā-lai ar cik smalkā, bet tomēr kopmītnē.

dodmanar      ...lai vai kā jācenšas dzīvot no vecākiem atsevišķi..kaut vai kilometra attalumā,bet atsevišķi....

AivarsN      Mazbērnu pieskatīšana un audzināšana,mājas solis,kuru bērniem pēc grūtas darba dienas nav ne laika,ne spēka paveikt,vērtīgi padomi no garā mūža pieredzes,uzskatāms piemērs,kā saglabāt jaukas attiecības mūža garumā.Manuprāt,plusu no vecāku klātbūtnes ir krietni vairāk kā mīnurgu.Protams,ja ir abpusēja cieņa un sapratne.Bet tā jau mūsdienās ir neatrisināma problēma.

poga_parastaa      Grūti pateikt. Man šķiet, ka jebkurš cilvēks vislabāk jūtas savā privātajā teritorijā - pieaugušais bērns tā nejutīsies vecāku mājā un vecāki savu bērnu ģimenes mājā. Domāju, ka vecākiem, kamēr vien viņi spēj par sevi parūpēties, jāļauj dzīvot atsevišķi, bet pavisam pašsaprotami būtu kaut vai ar varu paņemt viņus pie sevis tad, kad ir acīmredzams, ka par viņiem ir jārūpējas jau daudz vairāk tīri sadzīviskā ziņā.

Tinte      Pieļauju, ka ar saviem vecākiem dzīvot vienā māja nav slikti, bet ar laulātā vecākiem gan labāk nē. Savējie tomēr ir savējie.

planerdelta      No vecaakiem jaacenshas dziivot cik taalu vien var, nekad neljaujot tiem iejaukties juusu dziivees (lai arii cik briinishkjiigi un labi nebuutu vecaaki). Tad attieciibas buus labas, satiksieties sveetkos, sazvaniisities, dazjreiz paceljosit kopaa, tas arii viss, vairaak jau ir ljoti kaitiigi attiecibaam ar savu gjimeni un attieciibaam ar pashiem vecaakiem.

planerdelta      Lovetta, par vecaakiem, kad vinji ir veci un nespeeciigi ir jaaruupeejas, bet tas nenoziimee saakt dziivot kopaa ar vinjiem vai kaiminjos. Buus labi ja speesi nodroshinaat vecaakiem ljoti labu med. apruupi, aarstus, ja taadi nepiecieshami; apmaksaat kadu cilveeku, kurshs seko maajas lietaam (ja vecaakiem pashiem shadas naudas nav) un regulaari apciemot vecaakus. Ar to pietiks.

planerdelta      Tinte, "skaisti teikts": ar saviem vecaakiem jaa, ar laulaataa nee :) Tad jau Tev tas savs laulaatais un vinja juutas un komforts ir nesvariigs. Varbuut tad laabaak dziivot vienai kopaa ar vecaakiem, ja partneris ir tik maznoziimiigs.

Tinte      planerdelta, es vispār uzskatu, ka jādzīvo atsevišķi no vecākiem. Tas bija tikai mans skatījums uz iespējamo sadzīvošanu.

veejpuuta      Vai nu es kaut ko nepareizi sapratu,bet te daudzi runā par vecāku ņemšanu pie sevis,tātad,kopā dzīvošanu,lai pieskatītu,kad jau veci un nevarīgi.Dzīvē gan novērots,ka ir otrādi-tie nevarīgie vecāki apčubina savas sen izaugušās un pāraugušās atvases,gandrīz kā mazus bērnus,ka tik kaut kas nenotiek.Ja abas puses tā jūtas labi,kāpēc nē?

AnvoyT      Līdzās, jā. Bet ne zem viena jumta, vienā ēkā, saimniecībā, īpašumā. Pietiekoši tuvu, lai varētu pus stundas, stundas laikā aizbraukt, būt blakus, bet ne regulāri. Tas gan, protams, arī atkarīgs no tā, cik varīgi vai nevarīgi ir paši vecāki. Ja ir jāparūpējas, tad protams, jāņem zem sava jumta un apgādības. Bet ja vecāki ir pie labas veselības un finansiāli spējīgi, distanci privātajai dzīvei vajag obligāti, kamēr bērni nostiprinās savā dzīvē.

miglainaa_plava      Kāda jēga audzināt bērnus, ja tie pēc tam nerūpējas par veciem vecākiem?
Domāju, ka daudziem ir vienīgais kritērijs - lai vecumdienās būtu kas ūdensglāzi pienes.

av2      dziivoju lloti taalu no vinniem, bet tajaa pasaa laikaa "tuvu".Man vinni ir...vieniigie.

JurisK      Es gan negribeetu, ja paliktu vecs, vientuljsh un stulbs, buut beerniem uz kakla - labaak tad uz nabagmaaju! Pie tam tur esot dikti spariigas vechinjas!:) Cerams, uz to laiku pieradiishu pie viistoshu rozhu, zaljojoshu mirshu(gan vairaak muuzha maaju pushkjoshanai, ne bruutes pliivuram) un balderiaanu smaku sajaukumam. Pagaidaam tik tas atbaida no pansionaata. Bet taa - piekriitu visumaa Lovettas teiktajam.

Lovetta      Nu....to Tinte-man piemēram bija superīga vīramāte...mēs labi sapratāmies. mana vīra vairs nav-bet vīramāti vēl joprojām labas attiecības.
Un esmu strādājusi sociālās aprūpes nodaļās - nu baisi, bais skatīties kā vecītis sēž stūrītī ar pilnu klēpi našķiem un dāvaniņām un raud, jo mīļie bērni veltijuši 5 min, lai atnestu tos štruntus-ko patiesībā jamējam nemaz nevajag. Un cik ļoti viņi ilgojas pēc ģimenes siltuma un cieņas...Un cik traģiski ir saprast-ka neesi vajadzīgs, jo aizņem tik dārgo kvadratūru...
Un tā pavisam primitīvi-instinktu līmenī-vai tad jūs nemaz nemīlat savus vecākus?? Vai jūsu bērni aug tāpat-nemīlēdami jūs??

Deisa      Man nebūtu pieņemami, ja ar vecākiem viens mājoklis, kur nav iespējams atdalīt - jaunā pāra dzīvi no vecākiem (nav atsevišķas ieejas, atdalītu istabu). Ja, teiksim, paliela māja, jaunie šiverē vienā galā, vecie otrā, nav visu laiku jārīvējas, ir ok, bet citādi noteicēja vienmēr būs mājoklī ilgāk pabijusī saimniece un tas būtiski varētu traucēt.

alvis25      Ir jāskatās kā var saprasties dzīvojot zem vienu jumta . Bet ja vecāks ir palicis viens gan nevajadzētu viņu pamest . Un nabagmāja ir nabagmāja . Un ja ir ko maksāt bērniem par nabagmāju tad domāju stūrīti savā mājā jau varētu atrast . Bet laikam jau paši vainīgi ka bērni negrib vecākus redzēt .

Lovetta      Neiet runa par jauniem cilvēkiem un kopā dzīvošanu-viennozīmēgi nee!! katram savu dzīvi!
bet ja vecāks ir vecs un kopjams-tad jāaprūpē bērniem.

lauda      Pilniibaa pievienojos Lovetta!

Lucy Nekad nedzīvotu ar vecākiem kopā,tad labāk zaru būdiņā.
Bija laiks,kad kādus 2ivus gadus kopā nācās padzīvot ar vīratēvu,tas bija murgs!!! nākamās atbildes