Labaakie draugi?!

Bijaam reiz labaakie draugi, gadus 10. Peec manas paarcelshanaas uz citu valsti, joprojaam kontakteejaam, retajaas reizees, kad biju Latvijaa, arii satikaamies. Shodien nejaushi facebook ieraudziiju vinja profilu. Nebija pat intereses uzrakstiit. Domaaju, ka vinjam tieshi taa pat, jo kaa izraadaas mums daudz kopeeju pazinju, taatad mani arii buus pamaniijis. Var jau vainot attaalumu, bet muusu gadiijumaa diezin vai tas derees, jo abi celjojam daudz un ja buutu veeleeshanaas tad satiktos vai vismaz saaktu ar sarakstiishanos un sazvaniishanos.
Striideejushies esam tikai 1 vai 2 reizes, draudziibas saakumaa. Bijaam sameeraa liidziigi peec rakstura, nodarbeem, intereseem. Vinjam nepatika! (interesants formuleejums, bet preciizs), tas, ka devos prom no Latvijas. Vai tas vareetu buut iemesls draudziibas beigaam, kura ilgusi 10 gadus?!

Kaa tas notiek, ka 3-5 gadu laikaa viss pazuud? Nav pat elementaara cilveeciska zinjkaare: kaa iet, kas notiek?!

Simfonija      Piekrītu marijai 19561956

Torpedo      Kartējo reizi pierādās, ka "cilvēki ir vientuļas salas" un paļauties var tikai uz sevi un savu suni. Uz suni, protams, ka vairāk kā uz sevi. Draudzība ir jākopj kā jebkurš augs, kas bez regulāras laistīšanas novītīs. Ja negrib tajā pasākumā ieguldīt resurusus: laiku un spēkus, tad varēsiet satikties ik pa pāris gadiem Latvijā pie šnabja glāzes ar tradicionālo: "A tu atceries, kā toreiz mēs.." Un vēl draudzībai vajag motivāciju, kas, lai kā negribētos to atzīt, ir katras iesaistītas puses labums, ko var gūt no tās draudzības. Parasti ne jau materiālais, bet tomēr, kas kaut kas abiem ir jāgūst. Ja paliek tikai par pienākumu un "sirdsapziņas balsi", tad atliek, kā jebkuru apgrūtinājumu, kas var pagaidīt

adamsone      Man arī pakāsās šādā viedā kādas 2-3 draudzenes no skolas un studiju laika. Tā kā esmu ziņkārīga kā lauku pele, tad ik pa brīdim uzjautāju, vispār interesē, kā galvenos vilcienos iet cilvēkiem, kurus pazīstu vai esmu pazinusi. Nu un tad dažādi, uz e-pasta vēstulēm parasti neatbild. Bet tā kā pasaule ir maza, tad galveno kaut kā uzzinu.
Bija zināms šoks ar vienu studiju draudzeni, kuru nebiju satikusi un par kuru neko nezināju kādus 20 gadus. Pagājušajā gadā biju pie viņas, viņa divas nedēļas pie manis... Nu lai dies-tēs nogrāPstās, pati nesaprotu, kā izturēju. Pilnīgi cits cilvēks.
Tas ir tāds klases salidojumu variants - skaties uz iereibušām vecenēm un domā - vai patiesi esmu tāda pati un kas man ar viņām kopīgs.

vechuks      Aizbrauci, tad čau!
Kādam tad jefinam jābūt lai gadiem gaidītu atpakaļ?????

Ananda_A      Esi pret sevi godīgs, skaties dziļāk. Kas ir tas, kā Tev žēl. Visticamāk tā laika, to sajūtu, to notikumu; tātad aizejošās jaunības. Ja esošajā dzīvē pašam būtu lidojums ar abiem spārniem, vienā mierā bez kompleksiem parautu arī bijušos draugus līdz. Visticamāk autoram pašam dzīve ir tik pelēka, ka diez ko piedāvāt draugam nav. Un draugam tāpat.

guste      Viss plūst un mainās.Acīmredzot vietā ir nācis kas košāks un aizraujošāks.

Aigars53      Esi neinteresants kljuvis, par garu runä, par sevi... vairs nav nekädas intereshu kopiibas.

never_pa      nesaprotu, kas gan tur dīvains. Jebkuras nopietnas norises dzīvē izmaina kopējo dzīves saturu. Kaut vai apprecoties, cik daudz draugu "atbirst", jo nesaprot, ka ģimenes dzīve uzliek savus pienākumus un vairs neskriesi un neleksi kā brīvam esot. Katrs šāds nopietns pavērsiens dzīvē izfiltrē tos, kas ir draugi un kuri vienkārši garāmejošie.

slaida      Domaju tas tavs draugs palasa i-net tavus gara darbus,vinam paliek kauns,ka tads draugs kadreiz bijis,tapec ignore.
Tiesi ta viss plust un mainas,ari draugi un tada baisa uzbasanas.ka tev iet ko dari,man riebetos,ka mani izprasna.

jozolsen      ..un ja vēl naudu aizņēmies,aizdevis...tad savādāk nemaz nevar būt.

sed      Zinoši cilvēki saka ka pietiek ar trīs mēnešu pārtraukumu lai saite starp cilvēkiem pazustu.

hefny      tā gadās. tā notiek. vienkārši dzīvē ceļi un intereses,motivācija uc mainās,zūd,rodas,izgaist,kādreiz takal atjaunojas. dzīve elpo savu elpu.reizēm kādam tas sāpīgi,bet , ja padomā, -tad reizēm viss ir uz labu,arī zudības,izmaiņas,jaunieguvumi,domas un pat pārciestais. relax.atlaid.ir un būs citi cilēki/ gan blakus,gan domās,gan draugi/.

edmunds      man ar beerniibas draugu sanaaca liidziigi - peec vairaak kaa 20 gadu neredzeesanaas aizbraucu pie vinja ciemos ne ar savu daargaako auto, un, skjiet, vinjsh izsleedza mani no savas sociaalo kontaktu loka. it kaa mazliet skumiigi, bet tomeer prieks ka sanaaca noskaidrot vinja attieksmi aatri un netiisaam.

SaintSin      "S glaz doloi, iz serdca von" - vecajam teicienam ir daudz patiesības. Kā vienmēr visām lietām ir labās un sliktās puses. Ja aizmirstam draugus vai aizmirst mūs, tas ir it kā sliktais, bet ir daudzas reizes, kad aizmiršana ir tas, kas ļauj dzīvot tālāk.
Bet teiktais nenozīmē, ka neticu patiesām jūtäm, kas ir pāri laikam un attālumam.

VECA_PIEPE      Nav nekā dīvaina,... bērnības un jaunībsdienu draugu atsvešināšanās, ja abpusējā draudzība nenotiek regulāri aktīva, sākumā apklusīs, bet ar ilgāku nesatikšanās laiku, izbeigsies pavisam.
Jūsu abpusēji kopīgās intereses ir kļuvušas neaktuālas,...ar gadiem tās ir kļuvušas atšķirīgas- katram no Jums ir iekārtojusies sava personiskā dzīve, draugu un paziņu loks,...ne tikai attālums km. starp bijušajiem "zakadričnajiem tovarišķiem" ir noteicošais faktors, šāda draudzība spēj izdzīvot tikai kopīgās aktivitātēs, jo ar prastu saraksti netā:"Nu čau, kā tev iet?,...man iet labi!", ir gaužām par maz, lai uzturētu abpusējo interesi starp draugiem.

Hope007      Pazūd parasti ne tikai draugi, bet cilvēki vīspār, kuri satikti, lai mēs gūtu kādu pieredzi, pārbaudītu mūs. Īstie cilvēki nekur tāpat vien nepazūd.

Marks_Aureelijs      Vnk draudzēties ir grūti un cilvēki nedara neko grūtu, ja var nedarīt

Torpedo      Mēģini socializēties arī ar citiem cilvēkiem. Nevajag likt visas olas vienā groziņā

_Biezaa_oome      Īstie cilvēki nekur tāpat vien nepazūd.
(c)
+++++

Deisa      Klātienes komunikācija un pastarpinātā (pa telefonu, skaipu, e-pastiem) nav viens un tas pats. Lai uzturētu tādu sadzīvisko draudzību, tomēr vajag to cilvēku regulāri satikt, jo mūsu dzīve lielākoties ir pakārtota ieradumiem. Draugu satikšana arī ir ieradums. Bet, kad dzīves apstākļi mainās, arī ieradumi mainās un saikne paliek arvien slābanāka. Nav jau vairs īsti kopīgā, kas saturētu. Man pašai līdzīgi bija, kad apprecējos. Bērnības draudzene, ar kuru vienmēr kopā tusējām, kļuva svešāka, jo man bija ģimenes rūpes, bet viņai joprojām tusiņi, izklaides. Sākām atsvešināties jau tad. Tagad, kad viņa jau 10gadus ASV dzīvo, protams, satiekamies, kad ir Latvijā, šad tad pa skaipu parunājam un varam izrunāties no sirds par visām bēdām, priekiem, pārdomām utt. Saikni uztur tas, ka var brīvi runāt par visu, taču nekā kopīga īsti vairs nav, dzīves diezgan atšķirīgas. Nu nezvanīs viņa man, kad kāda bēda, es nezvanīšu viņai kā tas kādreiz bija, jo uzticības personas ir citas - tās, kas tuvāk, kas labāk spēj saprast esot līdzīgos apstākļos.

Lucy      Dzīve plūst un mainās,arī draugi.

Nausikaja      Vai pirms devies prom, ar galvu draudzējies?Ieraudzīji profilu, nebija vēlmes, kontaktējāties...Tev tāda facebook terminoloģija visās dzīves sfērās?... Sāc dzīvot, nevis kontaktēties un aplūkot profilus.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010