Paškritika
Vai ir lietas vai īpašības, kuras jūs paši sevī atzīst par izskaužamām vai mazinām? Vai spējat būt objektīvi kritiski arī pats pret sevi? Atzīstat, ka laulība izjuka manas vainas dēļ, ka tagad būtu rīkojies pavisam citādi, ka draudzību vajadzēja kopt un tajā ieguldīt? Ka lepnība un gadiem ignorēšana galveno ļaunumu nodara pašam utt.? Vai arī jums liekas, ka jūs pamatā visu darat puslīdz pareizi, vnk apkārt ir neriktīgie cilvēki, kas jūs nesaprot? Vai arī jums viss ir šokolādē - pats foršs un apkārt viss forši un dzīvojat piena upes krastos ar ķīseļa krastiem? :)jozolsen Tikai tas ,kurš atzīst savas kļūdas,rada iespēju tās labot...Ierasti jau visiem,citi vainīgi,atbildīgi un atkārto kļudas vairākkārt.ļoti maz ir tādu, kuri atzīst savas kļūdas citiem-skaļi. Vissmagākais jau ir sevi audzināt,vieglāk pieprasīt no citiem..vainojot tos
violinn
Viss šokolādē.
Tā iekārtojos.
bucca Laulībā bija normāli, tagad gan visi ātri apnīk. Laikam jāpamaina attieksme!!! : ))
mice666 Nekad neesu vainojusi apkārtējos.Pieņemu cilvēkus ar viņu plusiem un mīnusiem.Neviens nēesam ideāls.Katra problēma ,kas radusies laulības dzīvē ir jārisina abiem.Savādak nekas netiks atrisināts.
Torpedo jozelson, jā, laikam tāpēc Anonīmo alkoholiķu sapulcēs katram skaļi jātazīst - Esmu alkohoiķis
Torpedo Vispār jau katoļiem arī obligātajās grēkasūdzēs jāsāk ar vārdiem: _Es esmu grēkojis_. Tātad tā savas vainas skaļa vai publiska atzīšana ir būtiska, nevaru tik saprast, v čom podlog?
Ananda_A
Protams, cēloņi ir pašos. Ar sevis kritizēšanu maz līdzēts, diži izmainīt sevi ir diezgan nereāli; atliek sevi pieņemt un iemācīties "dozēt" savas sliktās īpašības! Un vispār, kas vienā jomā slikts, piemēram spītība, citā panākumu ķīla- nosauc par mērķtiecību un lieto uz nebēdu.
Laulība ir kā iepriekšējā dzīve, skaista, bet pagājusi. Ja pieņemam, ka kāpjam kalnā, reizēm ir grūti un ceļabiedrs augstāk kāpt negrib, uzslien māju un ērti iekārtojas pie televizora. Kas viņam to var liegt? Ja kāpējs var rausties augstāk viens pats vai atrast citu ceļabiedru, kāda vaina? Nevajag sevi ierobežot ar mietpilsonisko mājdzīvnieka statusu!:DDD
Hope007
Paškritika laba lieta, ja nav pārāk lielos daudzumos, var palikt par nīdētāju.
Atzīt savus grēkus māca kļut pazemīgam, jeb nolaisties pie zemes. Tā tekt, pirmais ar akmeni lai met tas kurš bez grēka
draboss Paškritisks es spēju būt, bet protams ne objektīvs, paškritika ir dziļi subjektīva padarīšana. Un veselīga paškritika netraucē paralēli "būt šokolādē".
Vera Murgi par pazemošanos, paškritiku, kopšanu un smago darbu. Nafig to visu? Ja nav ta nav un nevajag pazemoties. Ja es to cilvēku mīlēšu, tad viņš man patiks ar visām it kā sliktajām īpašībām, bet ja viņš man vairs nepatiks, tad arī vismaigākā un pareizākā rīcība tracinās. Priekš kam turēt noturēt un mocīties, ja ir citi varianti?
Lynda_ Tiešām ceri, ka te kā katoļu baznīcā kāds nāks un atzīsies.
barss5
Domāju, ka esmu ļoti paškritisks. Cenšos atrast un izskaust sliktās īpašības sevī vienu pēc otras...arī no tā kaifu var noķert:)
Kas attiecas uz attiecībām...vienmēr vainīgi esam, pirmkārt, mēs paši, jo nejēdzam objektīvi izvēlēties sev piemērotu partneri. Nav bezjēdzīgākas laika tērēšanas, kā mēģināt kādu pieaugušu cilvēku mainīt "pēc sava ģīmja un līdzības".
Šobrīd, komunicējot ar sievietēm, ļoti uzmanīgi klausos, ko viņas stāsta par saviem bijušajiem partneriem. Ja viņa to apspriež, tad man ar viņu nav pa ceļam...arī vienas nakts variantiem. Lētais gals:)
Es par savām sievietēm nestāstu neko un nevienam...ne labu, ne sliktu. Ir lietas, kurām jāpaliek savā vietā.
veejpuuta Iespējams,ka grēksūdzes būtība ir tajā faktā,ka cilvēks savu nepareizo rīcību definē kā grēku,tātad nosodāmu,kuru nožēlo un nosolās(vismaz tā ir apņēmies) vairs tā nedarīt.Diemžēl lielais vairums to visu pasniedz kā varoņdarbu,nevis nožēlas pilnu,aplamu rīcību.Tur tas suns aprakts-vispirms jāsaprot pašam,ko esi darījis ne tā,tikai pēc tam rakt dziļāk,meklēt vainu citos.
_Biezaa_oome
Man viss shokolaaadee. Manas vainas deelj lauliiba neizjuka.
Un kaa ar tevi, torpeedushka?
sed Es esmu labais. Pateicoties man laulība nemaz nenotika! Tātad nebija kam izjukt. :)
adamsone
Mani mīnusi ir plusu ēnas puse. Ja izskaudīšu, tad kas zin.....
Neadekvāta iecietība attiecībā pret izskaužāmām laulības dzīves pusēm ir tā vaina, kuru varu uzņemties pasaules priekšā, ja pasaulei to vajag, par ko šaubos.
marekst manuprāt neviens nav perfekts jautājums ir kā katra mīnusi mijiedarbojas ar plusiem un kas tur beigās no tā visa sanāk
edmunds paskritika netraucee buut lepnam un pasparliecinaatam. iedomiiba ir neatbilstoss, paaugstinaats, pasvertejums. :D
_Ieva_1974 Vai tā ir paškritika?Domāju,ka vairāk darbs ar sevi.Tas nav viegls,tāpēc daudzi to ignorē,vieglāk visās nebūšanas ir atrast vainīgos :)
planerdelta
Protams, skalji un publiksi varu atdziit (ar lepnumu), ka lauliibu paartraucu es (biju iniciators un pats virziiju visu shkjirshanaas procesu, bez manas aktiivas darbiibas, veel shodien buutu "uz papiira" preceets ar pirmo sievu). Protams, man bija savi "miinusi", vinjai savi. Tikai vinja (nez kaapeec) negribeeja shkjirties (taa bija eertaak) ar visiem maniem "miinusiem", es gan gribeeju un ljoti. Ko arii izdariiju.
Mana kljuuda: nevajag preceeties, ja attieciibas ir tikai draudziigas, jo bez miilestiibas, veelaak varat kljuut par ienaidniekiem. Nebuutu preceejushies, varbuut tagad buutu labi pazinjas. To esmu iemaaciijies no savaam personiigajaam kljuudaam.
Samila nav kļūdu, ir tikai dzīves pieredze ;) nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 34) | nākamās >> |
