Nesavtīga palīdzība. Vai jums ir piemēri iz dzīves, ka tā atalgojas jau šajā dzīvē?

Valensija01      Priekš labiem cilvēkiem padoma nekad nav žēl!

Marija_Anna      Atalgojas gan . Ne jau no tā cilvēka puses , kurš ir ar padomiem " sadakterēts " , bet kaut kā citādi .
Un tos pat varētu saukt ne par padomiem , bet par sarunu.
Bet vispār , ar padomiem labāk dozēti , var būt blaknes :)

neko      Jā ir. Piedevām tas vienmēr notiek salīdzinoši neilgā termiņā. Ko sēsi to pļausi, pat ja pļaut vispār nav plānots.

Eny_Deny      ceļš uz otra sirdi ir: vispirms iemīli sevi tādu kāds esi un pārējais pats atnāks
jo kamēr sevi pats necienīsi arī otrs to nedarīs!!!
runa protams nav par narcistiem, jo tā ir otra galējība
bet katram jau sava pieeja un vajadzības :)
cik cilvēku, tik arī viedokļu :)

scheriff      Palīdzot mēs iepriecinām kādu. Šis cilvēks, tad iet tālāk pozitīvs pa dzīvi un iepriecina citu. Pasaule ir apaļa un agri vai vēlu visi mūs darbi atgriežas pie mums atpakaļ.

Deisa      Atalgojas tad, ja palīdzība ir tiešām bijusi Cilvēkam vajadzīga, bet pašam neko vairāk nevajag kā gandarījumu par labi izdarītu darbu. Tad nereti arī nāk atpakaļ pat vēl dāsnāk. Taču cilvēki mēdz pārvērtēt savu vērtību un "kaisa pērles cūkām". Vai pērļu kaisīšana cūkām atalgojas? Nē, neatalgojas, jo tām cūkām tās pērles bijušas, nebijušas, viņām labāk iedot kartupeli. Iedosi kartupeli, bet kādreiz apēdīsi karbonādi. :)
Par palīdzēšanu - parasti neatsaku, ja man uz vietas kāds ko lūdz (izņemot naudu vai miesu), arī pašai vienmēr atrodas izpalīgi, ja arī pēkšņa vajadzība radusies (parasti tas saistīts ar autiņa ķibelēm - iedot kādam piepīpēt vienmēr laiks atradīsies, tāpat citiem atrodas laiks mani izstumt no kupenas).
Ja par palīdzēšanu šeit iekš oho - vairākkārtīgi te esmu saņēmusi atbildes uz man interesējošajiem jautājumiem. Dažas no tām bijušas liktenīgas, pozitīvi liktenīgas. Laikam tas man par to, ka arī savu viedokli neliedzu, ja ir cilvēkiem jautājiens. :)

Samurs      Jebkurā gadījumā ir baigi labā sajūta pat no tā, ka kādam ir kļuvis labāk :).
Vienmēr esmu centies palīdzēt, nedomājot par to, kas man par to būs. Ja dodu naudu, tad rēķinos ar to, ka to var neatdot. Esmu par makšķeres došanu, bet reizēm vajag palīdzēt uzņemt spēkus, lai tiktu līdz ezeram.

neko      "Jebkurā gadījumā ir baigi labā sajūta pat no tā, ka kādam ir kļuvis labāk :). "
bet vai tad to var saukt par nesavtību?:)

Samurs      Neko,
vai patiess prieks par citu panākumiem vai laimi ir savtīgums? Vai es ko ne tā sapratu?

Bellatrixa      Ir. Tomēr...vai nu dari labu, tāpēc ka tā ir tava būtība, vai nedari nemaz, bet staigāšana, kalkulējot par atalgojumu tagad vai citā dzīvē, tā ir slidena taciņa, kur labums tiek gaidīts pašam.

Deisa      to samurs - prieks par cita labumu ir savā ziņā arī savtīgums, jo Tev taču prieks! Tu citam palīdzi, lai Tev rastos prieks. Bez palīdzēšanas tā prieka nebūtu, vai ne?

Araabs      Bet vai tas ir labi darīts?Bet ja nu liktenis atspēlējas?

_Krasula_      Prieks noteikti nav savtīgums. :) Palīdzot citam, neviens nedomā par to, kādas emocijas procesa laikā jeb galarezultātā gūs.
Padomus/gan savtīgus, gan nesavtīgus/ izvairos sniegt, varu tikai izteikt savu viedokli.

Nimfete_      Nesavtīgai palīdzībai nav jāatalgojas. Tāpēc jau tā ir nesavtīga.

Deisa      to Krasula - ja palīdz, lai gūtu prieku, tas ir savtīgums. Nesavtīgums ir tad, kad pēkšņi ir situācija, kur jāreaģē palīdzot un nav pat laika domāt, būs par to prieks vai ne, piemēram, Tev jāskrien uz darbu, bet redzi, ka cilvēks guļ uz ceļa. Nevar saprast, piedzēries vai nē, bet guļ. Tu nepaskrien garām, izsauc ātros un viņus sagaidi, lai pastāstītu, kas un kā. Beigās izrādās, ka tomēr alkāns, prieka nav, bet Tu esi palīdzējusi - darījusi to, ko liek Tava cilvēciskā apziņa. Lūk, tad ir nesavtīgi, kad arī prieku negaidi.

Samurs      Deisa, neko,
es palīdzu ne jau tādēļ, lai pēc tam priecātos "ve ku labi, ka es biju un palīdzēju", bet esmu priecīgs, ja uzzinu, ka palīdzība ir noderējusi, tādējādi to uzskatot kā atalgojumu jau šai dzīvē... Pie tam, reizēm uzzinu pat pēc gadiem :)
Traki, bet arī cienījami ohoisti nespēj iedomāties, ka var vienkārši priecāties par citu panākumiem vai prieku, necerot no tā iegūt kādu labumu
Kad saku "Man prieks, ka tev prieks", tad tā arī domāju.

_Krasula_      >Deisa, katrs izdara secinājumus pēc savas pieredzes. Personīgi man grūti iedomāties situāciju, kur palīdzības primārais mērķis ir sava prieka gūšana. Acīmredzot, Tev ir savādāk.:)

Deisa      to Krasula - >katrs izdara secinājumus pēc savas pieredzes< Tas no pašas pieredzes? Es, piemēram, mēdzu arī izdarīt secinājumus no citu pieredzes. Bet katram savs. :)

_Krasula_      Deisa, jāa, konkrētajā jautājumā pašas pieredze. Es arī mēdzu izdarīt secinājumus no citu pieredzes, tad, ja varu būt droša par savu pieņēmumu un faktu nepārprotamu sakritību.:)

ne_meklejumos      Kā tad, šeit padomus dot vai uzklausīt ir īstā vieta. Katram pašam sava laime jāmeklē un tur ārā, ne jau pie datora sēdot.
Palīdzēt slimajiem, veciem cilvēkiem, tiem kas nelaimē nokļuvuši, to vajadzētu darīt katram , kam dzīvē paveicies vairāk.
Cilvēki mēdz daudz runāt, nosodīt un izsmiet, bet palīdzēt kādam no bedres izrāpties, kaut ar labu vārdu vai vērtīgu padomu, to reti kurš.
Parasti noziedo akciju laikā un jūtas kā nez ko vērtīgu izdarījuši, bet tai pat laikā neredz kas notiek blakus, kur palīdzība kliedz.

Norkjis Pēc jautājuma skaidrs, ka topika autorei nav cerību ko nesavtīgu veikt. "Kā atalgojas nesavtīgums?" :D :D :D :D Kāds atalgotai štellei sakars ar nesavtīgumu?... nākamās atbildes