Kas būtiskāks ? Un kāpēc ?

princesemelna      aijai_e ....ļoti jauks nobeigums ,nav aizvainoto,neviens nav jālamā ,jāizsper pa durvīm...labas emocijas...iededz svecītes ..tad arī taureņi uz gaismu lidos...

miers2      slēdzot laulību es arī ticēju no visas sirc, ka tas būs uz visiem laikiem..Dievs lēma savādāk

iga      Sākums jau vienmēr daudzsološs un skaists...Gribas jau,lai viss ir arī beidzas ar "līdz nāve mūs šķirs"...:)

aija_e      princesemelna, esmu piedzīvojusi, nenovēlu nevienam. Bez spersanas un lamāsanās mierīgi var dzīvot arī citos gadījumos, arī pārbaudīts.

princesemelna      aijai_e..nav jau jānovēl ,agri vai vēlu visi to piedzīvos...neviens nav nemirstīgs..,par to speršanu un lamāšanu ,es tā nedaru (nav mans līmenis),pakomentēju iepr.komentētājus...

Torpedo      skaists nobeigums ir tam, kurš ir "garīgi izaudzis" un aiziet lepni asti pār plecu pārmetis un gurnos liegi šupodamies. Tas, kuru pamet, tam gan tur nekā skaista nav - škobe par to, ka "tirsā darbs un kapitāls"

Ananda_A      Kā, vai tad autors nezina, ka labākais 2 par vienu cenu vienā iepakojumā?:DDD

Formula      Manuprāt, labāk ar ar godu un cieņu šķirties, lai arī autors to apzīmē kā "skaists attiecību noslēgums"! Šķiršanās nekad nevar būt kā skaists pasākums (varbūt autoram ir tāda pieredze, nez). Satikšanās vienmēr ir bijušas skaistas, tur liela piepūle nav nepieciešama.

_Krasula_      Skaists iesākums dažkārt/ne vienmēr/ ir nepieciešams, lai attiecības vispār sāktos. "Skaists nobeigums" ļauj palikt, ja ne par draugiem, tad vismaz nekļūt par ienaidniekiem. Tomēr, ja kāda no iesaistītajām pusēm nav bjusi godīga pret otru, tad tas skaistais noslēgums vienkārši nav iespējams.

simonetta      Man tieši tādas pašas domas kā Lucy

mieru_tikai_mieru      ir tautā tāds teiciens - Beigas labas, viss labs.

JurisK      Abi labi - gan pirmaa nakts peec lauliibaam, gan nomirshana vienaa stundaa un minuutee. Lai gan - nobeigumu jau vairs nevar izveerteet pashi iesaistiitie!:) Taatad - labaaks ir saakums.

Deisa      Būtiskāks laikam ir skaists noslēgums, jo bez skaista sākuma nekas nemaz nesākas un nav kam beigties.

bilesutirgotaja      Buutiskaakais-vai mums gribas to graamatu veelreiz ´paarskirstiit":)

Olitta      o

jaaaaa


tas zvērests par tiem tauriniem labs!

keksene66      Ja ir jāizvēlas no divām iespējām viena, tad labāk skaists attiecību noslēgums, jo, ne pa velti, cilvēki izvēlas iet katrs savu ceļu, tad kāpēc ar naidu!? Paņemt labāko, kas šajās attiecībās ir bijis un bijis ir noteikti kaut kas foršs, ja jau tie cilveki ir kādu laiku bijuši kopā :)

Marijanna      Cilvēka attīstības ceļā būtu jāspēj atdalīties no ārējiem apstākļiem un saprast, kas īsti es esmu pats un kāda ir mana unikalitāte. Taču sevi ieraudzīt objektīvā gaismā iespējams, vienīgi tajā ieguldot lielu darbu. Attiecību pārtraukšana ir zaudējums. Un cilvēka dvēselei ir bezgala grūti, ja dzīves laikā tā neiemācās sadzīvot ar zaudējumiem. Ir cilvēki, kuri, piedzīvojot zaudējumus, to izjūt kā smagu kritienu, pēc kura grūti piecelties. Reizēm cilvēki savu spēku pārvērtē. Piemēram, vīrietis atsakās no kādām attiecībām, caur to piedzīvo zaudējumu, kuru pats nespēj pārdzīvot, un tās dusmu jūtas, kuras faktiski pēc būtības viņam būtu jāvērš pret sevi pašu, viņš vērš pret otru cilvēku. Brīžos, kad piedzīvots zaudējums, cilvēki nereti sevi baro ar stāstiem: ja otrs nebūtu bijis negodīgs, būtu vairāk rūpējies par ģimeni, tad attiecībās viss būtu kārtībā. Aiz šā aizsega cilvēks bieži aizmirst uzdot jautājumu: kas tie bija par izaicinājumiem man pašam, ar kuriem es netiku galā? Iespējams, izjukušās attiecības patiešām nebija attiecības uz mūžu, taču jebkurā gadījumā cilvēkam jāatbild uz jautājumu, kurus dzīves eksāmenus viņš ir izturējis un kurus ir zaudējis. Taču pārdomu vietā vieglāk spēlēt spēli, kuras laikā domas un jūtas, kurās paši sev baidāmies atzīties, pārmetam otram cilvēkam. Ar šādu attieksmi, kad visā tiek vainots otrs, daudzi cilvēki nodzīvo visu mūžu, tā arī nemēģinot izvērtēt paši sevi.
Svarīgi būtu apzināties, ka jebkurai krīzei ir arī “pievienotā vērtība”, tajā ir vērtīgā daļa, no kuras cilvēks mācās un iegūst kaut ko jaunu savai turpmākajai dzīvei. Taču, lai krīzi pārdzīvotu, jāsaprot, par ko tad īsti ir izjukušo attiecību stāsts. Šādos brīžos cilvēkam ir jābūt dialogā ar sevi, savām iekšējām izjūtām. Ja saprotu, kas ar mani notiek, es spēju savas sāpes izdzīvot. Taču nereti cilvēki to nevēlas atzīt un dzīvi cenšas padarīt citādāku, vienkārši nomainot personāžus; vīrietis cer, ka cita sieviete viņam liks j