Vai Tevi mēdz tracināt formālas pieklājības frāzes?

limonija  Kad vēl strādāju skolā, mani mēdza tracināt nepieklājība un rupjība. Tagad strādāju viesu apkalpošanā, un visi šie - "jauku dienu", "visu labu", "brauciet atkal" ir pilnīga automātika, ikdiena, pretī saņemot - "liels paldies", "priecīgus svētkus" utt., nemaz nerunājot par obligāto sasveicināšanās procedūru. Esmu jau aizmirsusi, ka ikdienā var arī apkārt skanēt - bļāviens, zaje...utt.:D

Nimfete_  Mani vēl nekad ierastais "labdien" nav kaitinājis, turklāt, latviešiem to pieņemts uzskatīt par sasveicināšanos, nevis vēlējumu! Un pat ja tas būtu vēlējums -kā autors to uztver, es nesaprotu, kas tajā ir kaitinošs. Mani, piemēram, vairāk nepatīk, ja daudzmaz pazīstami cilvēki (piem.kaimiņi vai kāds no kolēģiem) nesveicinās, tādos gad.es to nevairos izdarīt pirmā un man jau no tā "gabals nenokrīt", bet viens otrs ar laiku kļūst pieklājīgāks.

adamsone  16:00 ?? Šajos laikos izdomāt ko pilnīgi oriģinālu izdodas ģēnijiem, ne visiem. Nepretendēju.
Nevajag vārdā "labdien" meklēt dziļu filoZōfisku jēgu, bet pieņemt to kā komunikācijas formu, sveicienu. Nekas ar to netiek ne piedāvāts, ne solīts, nekas netiek prasīts, tiek gaidīts atbildes sveiciens pēc kura var sākties saruna, bet var arī nesākties.
Bez sveiciens sāk sarunāties gaužām slikti audzināti cilvēki.

Formula  Dīvains priekšstats par pieklājības normām... es labāk dodu priekšroku smaidīgai (kaut arī acīmredzami vai ne tik samākslotai) uzrunai, lai arī atnācējs ir ar pretenzijām, nekā agresīvs, uzbrūkošs, negatīvs... vai, kā apraksta autors, neslēpjot savas patiesās jūtas!!! Lai katrs savas personīgās problēmas, ambīcijas, emocijas patur pie sevis!

princesemelna  pieklājīgas frāzes ir forši,pretīgi ir klausīties rupjības...

Luusila  Mani tracināja, kad man pēc tēva nāves teica: "Turies!" Labāk būtu paklusējuši...Visādi plēkas un plenči pa zemi vazājas, un tos ne velns nerauj, bet te...
Ārzemēs man riebās stulbais "How are you?";až besīja, jo visiem viņiem taču tas bija pie pakaļas.
Un veikalos es nekad pārdevējām svētku vakaros nenovēlu: "Priecīgus svētkus!" Varbūt tas cilvēks līdz asarām smeldzīgi grib būt svētkos mājās pie savas ģimenes, bet es te lienu ar savu svētku paikas pirkšanu un vēl dvēselē iekakāju. Nu tā kaut kā.

Laily  Katram iekšā ir dažādas jūtas un domas, bet katram garāmgājējam taču nestāstam. Tā vietā, lai izgāstu savas "patiesās jūtas" labāk otram uzsmaidīt un atbildēt ar to formālo "labdien", nevis dzīvot ar domu, ka ja pašam slikti, tad vēl apkārtējiem jāpabojā garīgais.

Deisa  Pieklājība nav tracinājusi, bet nepieklājība gan. Taču tas bija kādreiz. Tagad, ja kāds savu patieso jūtu demonstrētājs sveiciena vietā ko bubinātu, vienkārši ignorētu vai arī tādam neatlaidīgākam pajautātu, cik šis man maksās, lai uzklausu un bojāju savu labo dienu. Jo tādu problemātisko cilvēku, kurus sveicināt, ikdienā manā lokā nav, tātad runa varētu būt vien par īdzīgiem svešiniekiem.