Pieņemt un mīlēt vīrieti kāds tas ir vai uzstādīt prasības?
Atnāk tāds ne tā ģērbies, nagi netīri, uzvesties nemāk... Tomēr gribas norādīt uz to un taiekt - saved sevi kārtībā, tad atdošos. Bet dzīves gudrība (vai pieredze) saka, ka neatgriezīsies. Varēsi vainot pati sevi par slikto raksturu un sapņa prinča gaidīšanu. Draudzenes saka, ka jābūt viedai un jāmīl cilvēciņi kādi nu tie ir, neko nedrīkst pārmest, tikai slavēt (par to vien, ka ir un vēl atvilcies izrādīt uzmanību) un piedot visu saprotoši. Ko saka dzīves gudrie? Tie, kuriem ir attiecības bijušas kādreiz?
Postremo
Ir veelviens aspekts. Kaadreiz ir baigi pollezno, ka sieviete tevi atraida, jo tas ir stimuls paaraugt vinu, lai peec gadiem, paskatoties uz to atraidiitaaju, ssausmaas sakkertu galvu, ko es biju toreiz vinnaa ieraudziijis ? :)
Tas taads ieteikums visiem, kas baigi te paardziivo sskkirssanos.
tiu
Uzpošanās - tas ir attieksmes jautājums. Ja notikums nav tik daudz vērts, lai sapostos īpaši tam, tad arī skaidrs, ka notikums nav necik nozīmīgs. Vēl tās ir audzināšanas sekas ģimenē un sevis disciplinēšanas jautājums.
Bet katrs jau drīkst būt tāds kā vēlas! Ja cilvēkam pašam ir pofig un kādam tas jāpārveido, tad kāda suņa pēc?
Sermule Autorei! Ja vīrietis atnāk uz randiņu nesakopies, Tev nesaistošs, tad nevajag neko ne aizrādīt, ne uztraukties, ka otras reizes nebūs, jo ar netīreļiem nevajag veidot attiecības...
Deisa Un būtu problēma mīlēt tādu, kā ir, bet nevēlēties pārgulēt? Kas liedz mīlēt ar mātes Terēzes cienīgu mīlestību? Nav jau uzreiz kājas jāpapleš. Mīlestība dara brīnumus. Sajustu viņš mīlestību, i varbūt izmainītos tās ietekmē.
| << iepriekšējās | Atbildes 81 līdz 84 (kopā 84) |
