Kā vēsturiski veidojusies cieņa pret sievieti?

Vanesa15  ooo, kādam kuram sievietes ar suni ēd no vienas bļodas, rodās melanholiskas pārdomas:P:P:Pīīī

planerdelta  Vienmeer esmu cieniijis cilveekus, ja vinji uzvedas cieniigi. Nekaads sakars awr kultuuru vai religjiju. Pamatos sievietes cienu, bet ja sieviete saak uzvesties, iztureeties taa, ka cienja zuud vai nerodas, tad ir kaa nu ir.

Torpedo  Nu, nav jau runa, ka cienīt cilvēkus, bet, ka pret sievietēm izturas citādi kā pret vīriešiem. Tipa vīrieši var savā starpa izlamāties 5-stāvīgiem un nekas, bet pret sievieti neko tādu viņi neatļausies. Tam tak ir kāds izskaidrojums? Iespējas dabūt teorētiski no sievietes sexu, ja labi uzvedīsies?

dacika  OMG... Tu esi primitīvāks, nekā es domāju.

BRINISKIGS_VIRIETIS  Jūtos nedaudz izbrīnīts par tik pārdrošu apgalvojumu, ka islama kultūrā nebūtu cieņas pret sievieti. Pieņemu tomēr,ka ir, bet gan nedaudz atšķirīga kā mūdienu Latvijas kultūras vidē.
Tamdēļ jau jau radies šis vārdiņš, KULTŪRA, lai ar tā palīdzību varētu norādīt un raksturot uz kāda laikmeta jeb kādas kopienas pasaules izpratni, uz šo pasaules izpratni balstīto un veidojušos tradīciju, un no tām izrietošos uzvedības modeļus.
Kultūru laikam tomēr nevajadzētu mērīt jaukt ar cieņu jeb necieņu.
Cieņa primāri manuprāt ir izjūtas nevis uzvedības modelis.
Kā un kapēc to pauž, jebšu slēpj katrs indivīds, tas jau ir cits stāsts.
Ar šo es nebūt negribēju paziņot, ka mana izpratne par attiecībām ar sievietēm, ir sakritīga ar dažiem islama reliģijas novirzieniem.

Ananda_A  Autoram padomu jau te devuši nezcik reizes, atrast sev līdzvērtīgu; tātad tādu sievieti, kur abi vienā mierā var lamāties 5stāvīgajos. Viņš vienalga te klimst vienatnē. Tas nozīmē, ka autoram ir iekšējs karš; viena daļa grib līdzvērtīgu veceni, ko primitīvi lamājoties drāzt, otra daļa grib 20-30 gadus jaunāku zirgasti, kas rauc degunu jau no autora paskata vien. Ko darīt???? Pie tādas situācijas ar 5 stāvīgajiem cauri nevar tikt, lamājies, cik gribi, ir vajadzīga rīcība. Es saku, ņem divas sievas- vienu brutālo, otru maigo. Varbūt vēl trešo vai nto kā mūsu klasiķis Clos-T!!!

Ananda_A  Neienāca prātā uzreiz! Ņem aktrisi, kas katru dienu tēlo citu lomu; vienā dienā lamājas, otrā lasu dzeju. Kaut kā taču jāapmierina Torp*do dvēseles plašumi un miesas kārība!:DDD Un vispār, kas tur slikts, ka vīrietis grib dažādību? Nav jau uzreiz tas primitīvisms; viņš vienkārši apzin savu iekšējo zvēru. Tas ir labāk nekā mīkstmieši, kas paši sev īsti nevar noformulēt; dāma viņš vai vīrietis.

JurisK  Cieņa pret sievieti radās kaut kur 16-17gsimta augstākajā sabiedrībā, tas bija garš ceļš, pirmsākumi jau agrīnajos viduslaikos, bruņinieku turnīri, sievietes daiļuma apdziedātāji un tml. Tas nenozīmē, ka sievieti uzskatīja par līdzvērtīgu vīrietim - attieksme bija samērā veselīga un loģiska - katram savs. Sabiedrībai progresējot materiāli, radās feministiskās idejas - domas, ka sieviete ir līdzvērtīga vīrietim. Pastulbi iesākumā - provocējoša bikšu nēsāšana, smēķēšana un tamlīdzīgi. Islamticīgie gājuši to pašu ceļu, tikai lielākā islampasaules daļa atpaliek no lielākas kristīgo pasaules daļas materiālā ziņā, tāpēc tur vēl bieži valda reliģiskā tumsonība. Agrīnajā kristietībā sieviete bija velna sabiedrotā, lopiņa līmenī bez jebkādām tiesībām sabiedriskajās norisēs, sava kunga - vīrieša īpašums.

Muktiana  Man liekas, ka cieņai pret sievieti ir līdzīgi kāpumi un kritumi kā attieksmei pret reliģiju. Katrā ziņā augsti reliģioza sabiedrība (pēc gara, nevis burta) vienmēr ir cienījusi arī sievieti. Jo zemāka līmeņa ticība vai neticība, jo mazāka cieņa pret sievieti.
Tās 4 sievas agrāk esot bijušas domātas ne tik daudz kareivju dzemdēšanai, cik savā ziņā rūpēs par sabiedrību. Vispirms jau no laika gala ir bijis uzstādījums, ka vīrietis ir "augstāks" jeb "ar lielāku varu" nekā sieviete. Visur pastāv kaut kāds hierarhijas princips. Visaugstākais ir Dievs, tad valsts valdība, tad darba devējs/vīrs (starp citu, viens reliģijas skaidrotājs vēdu kontekstā skaidroja, ka tas vīrietis, kurš sievietei maksā darba algu/naudu, ir savā ziņā klasificējams kā vīrs, jo tieši tā izpaužas vīra loma pret sievieti). Vēl tajā rangā ietilpst vecāki/vīrs->sieviete->bērni.
Bet te neiet runa par pakļaušanu un necieņu. (Vai tad bērnu necienīt skaitītos normāli?) Bet par savstarpēju atbildību, aizstāvību, kalpošanu un mīlestības došanu. Augstākā varā esošais aizstāv un apgādā (tādā veidā izpaužot mīlestību) padotos. Padotais kalpo, atbalsta vadoni, tiek aizsargāts, mīlēts, audzināts, mācīts un viņam tiek radīta "laimīga vide", kur būt pārtikušam un ar iespēju garīgi pilnveidoties.
Necieņa pret sievieti te neietilpst principā.
Jo dēmoniskāka ir cilvēka daba, jo mežonīgāk augstākā varā atrodošais izturēsies pret padotajiem un jo izaicinošāk padotais attieksies pret augstāk stāvošo. Savā ziņā tie ir savstarpēji saistīti procesi. Ja vadītājs padoto sitīs, tad padotais gribēs kost un riebt.
Bet tās daudzās sievas nozīmē to, ka sabiedrībā visas sievietes "ir pie vietas" - visas vīra apgādātas, visas ir ģimenē un visām ir iespēja realizēt sievietes būtību - audzināt bērnus, kopā apdarīt mājas darbus, pačalot un tml. Bet tas bija iespējams tikai stingri reliģiskā iekārtā un vispār citos laikos, ne mūsdienās. Mūsdienās sievietes viena otru nodurs un v

Muktiana  Mūsdienās sievietes viena otru nodurs (jo principā nav idejas par spēju dalīties un redzēt kādu augstāku mērķi :D) un vīrs pat 1 sievu nespēj uzturēt un darīt laimīgu. Un mūsdienu sievietes biežāk ir tendētas uz vīrieša tipa darbu un/vai baudām, ne tik daudz kalpošanu ģimenei.
Katrā ziņā ejošs modelis ir 1 vīr. un 4 siev., nevis sieviete un 4 vīri. :D
Dvēseles dzimstot atbilstoši savām vēlmēm. Mūsdienās šeit Latvijā dzimst tās dvēseles sievietes ķermenī, kuras esot gribējušas strādāt sabiedriskā darbā. Tā ka šobrīd ir cita tipa sabiedrība un dvēselēm ir cita tipa mērķi.
Lai gan īsti laimīga sieviete spēj būt pamatā realizējot savu sievietes dabu - esot krietna, mīloša vīra aizgādībā, pārticībā, ģimenē un ar bērniem. Un tas neiet kopā ar sabiedrisko darbu.
Jā, ja sieviete strādā pie darba devēja, tad uzskatāms, ka viņai ir 2 vīri - īstais vīrs un darba devējs, jo viņš uztur. :) Vienīgi otrais vīrs ir izteikti materiālistisks, nevis mīlošs, bet grib maksāt mazāk un viņu neuztrauc, kā viņa tiek galā ar bērniem un mājas soli.

Torpedo  Muktiana, nesen pa Discorey bija dokumentāla filma par vienu indiešu vai nepāliešu ģimeni (īsti neatceros), kur uz 4 brāļiem bija 1 sieva. Jo brāļi bija nabadzīgi un katrs atsevišķi nespēja samaksāt sievietes vecākiem izpirkumu par meitu. Nekādas greizsirdības, jo brāļi tak

Muktiana  Jā, par brāļiem šitā ir dzirdēts. Dīvaini nenoliedzami.
Atceros arī vienu indiešu leģendu, kur viena esot bijusi 5 brāļu sieva. Bet mūsdienās daudzsievība tomēr neesot akceptēta arī Indijā.
Starp citu, daudzsievība bija arī pie indiāņiem amerikā (uz 1 vīru 4 sievas), kuri it kā nebūt nebija iedvesmojošies no islama vai vēdām (ja neskaita tēzi, ka cilvēki visi izplatijās no Indijas ar vēdu zināšanām pūrā).
Vēl viena indiešu gudrā atziņa māca, ja sieva nevarot tikt pie bērna, tad vīram ir tiesības apņemt citu sievu. Bet uzturēt pienākums ir abas. Un būt krietnam, cēlam - tas jau ir jebkura krietna vīrieša vērtības pamatā.
Vēlāk pie indiāņiem izplatījās alkohola sērga, tad visbiežāk arī iezīmējās necieņa pret sievietēm, sieviešu sišana un tml. Bet tad arī reliģiskās tradīcijas kritās.
Tā ka necieņa pret sievieti (padotajiem) iet kopā ar "zemu garīgo līmeni".

Un daudzsievības mērķis nav ne karavīru audzināšana, ne sexa izprieca vīrietim (taisni otrādi, lielāku atturību tiek ieteikts ievērot), bet drīzāk "miera nodrošināšana sabiedrībā" - visas sievietes pieskatītas, aizsargātas, realizējušās kā mātes un sievas un pie vietas. Lai gan pēcnācēji, it īpaši vīriešu kārtas, visās kultūrās vienmēr ir bijuši augstu cieņā. Bet tas vairāk arī ar labklājības nodrošināšanas saistīts (jo sievietes "mamutu nenes") un arī kā svētības zīme dzimtas/tautas/cilts turpināšanai.