Attiecības - cik tālu savā komforta zonā ielaižam kādu
Attiecības - tas ir vēl viens čību pāris pie Jūsu vai otra gultas, dažreiz iemīļotu ieradumu maiņa. Diena nesāksies un nebeigsies kā līdz šim. Ja vēlamies ko saņemt, kas pretī jādod - brīvais laiks, vaļasprieki........gan vienam, gan otram. Ne viss un vienmēr, protams. Cik lielā mēra to apzināmies, cik esam tam gatavi.......savu ego ierobežot.......:)Liga2 man liekas, ka tas kaa mees speejam pielaagoties ir atkariigs no vecuma. 20 gados mees esam elastiigaaki, aatraak piennemam, pielaagojamies paarmainnaam. tagad sasniedzot 40 gadus ir izaugussas ambiicijas, dziive ir iegaajusi savaa ritmaa, protams tas arii ir atkariigs no cilveeka cik lielaa meeraa ir veelme kontroleet, pakllaut otru.man tagad buutu noteikti gruutaak pielaagoties kaadam, mekleet kompromisus.
Neesmu_Alise Pamazām esmu nonākusi pie secinājuma, ka ko mainīt esmu gatava tikai tad, ja attiecībās varētu būt laimīgāka, nekā vienai esot. Tas būtībā ir galvenais kritērijs - neskaidrs kā migla, bez garantijām - laimīgi līdz nāve šķirs..... Un, pat, diezgan bezjēdzīgs. Jo kāds Tur augšā bieži mīl pasmieties par mūsu plāniem un mistiskais klikšķis pret kādu nepiemērotu personu jebkurā brīdī dzīvi var padarīt par elli uz ilgu laiku.....:)))
Torpedo Es neesmu gatavs savas bezgalīgās datorspēles (citreiz pat 24) no vietas uperēt pret vienu ņurdošu radījumu gultā, kas visu laiku zāģēs: "Nu, kad tu nāksi pie manis, nu, kad tu nāksi pie manis?" A ko es tur darīšu??? Garlaix bezcerīgs ...
Neesmu_Alise Torpēdo, tas kādu kokapstrādes instrumentu Tu ievieto savā gultā, tomēr ir Tava izvēle un atbildība. :)))
limonija Dārgā autore, nekādu Ameriku Tu atklājusi neesi...:) Bet garantijas dzīve diemžēl nedod. Nekad. Nekur. Tātad atliek vienīgi eksperimentēt...Var paveikties, bet var arī iebraukt pamatīgās auzās. Banālais - kas neriskē, tas...(turpini pēc patikas) strādā un kā vēl;) Un nav tādu mērvienību, kurās noteikt savu pielāgošanās spēju vai pakāpi. Dažkārt pašas par to brīnāmies, ko spējam/nespējam dabūt gatavu. Kad vilcieni aizgājuši, nāk spožas atklāsmes:D
Neesmu_Alise Limonija, Ameriku tiešām neesmu atklājusi, tā tikai ikdiena. Un līdz apvārsnim var redzēt tos, kas kļūdījušies izvēle un arī tos, kas laimīgi. Par aizgājušiem vilcieniem - nekādas nožēlas, jo sačakarēt dzīvi sev un vēl kādam var vienmēr paspēt. Būtībā šim procesam būtu jāpieiet viegli, bez aizvainojuma - ne visiem es deru, ne visi man......Tik negribas pārāk bradāt pa citu pašapziņu un netikt sāpinātai arī pašai.
raina1970 Ja tā reāli izdodas pieiet visam procesam- iepazīšanās, sapazīšanās, , kopābūšana-- tad jau problēmām nevajadzetu būt. Un visupirms - der būt patiesam /-ai pret sevi- kas ir svarīgi, kas ne tik ļoti, un kas vispār- nav vērts pamanīt un uztraukties..Ja es vēlos būt kopā ar kādu- nu ir skaidrs, ka viņš nemainīsies , viņam tas nav jādara, vai nu sapas mums tas redzējums par kaut ko- vai nesapas.
Alvasete9 labāk nevienu neielaist savā dzīvē, vienkāršāk, mazāk problēmu...
ingviirbin_de_troll Lai cik attīstīts būtu Prāts, tāpat visas iespējamās kombinācijas nav iespējams izskaitļot... Ideālas attiecības ir tad, kad abu partneru ego saprotas no 1/2kustības, zilbes, acu skatiena:)
scheriff Ierobežot savu ego! Izklausās tā neveselīgi, gandrīz tāpat kā elot mazāk. Kā būtu ar bagātināt savu ego? :) Vienmēr tiku domājis ka attiecības ir papildinājums. Čības piegultas vai zobubirstīte vannasistabā ir tikpat pašsaprotami kā mitra zāle pēc veldzējoša lietus. Otrs cilvēks līdzās ir nevis atteikšanās no brīvā laika vai vaļaspriekiem, bet gan to pilnveidošanas, jaunas iespējas un citi skatījumi. Vai tad tas nav skaisti ja dienas nebeidzas kā līdz šim, bet gan turpina raisīties ar jaunu sparu. Katra diena kā piedzīvojums, kurā ir tik daudz pēc kā tiekties. Otrs cilvēks ir domāts ne tikai ņemšanai, bet arī sevis pašrealizēšanai caur došanu. Protas lai šādi būtu abiem ir jābūt līdzīgiem, ar pieredzi un godīgiem pret sevi.
Neesmu_Alise Ielaist, neielaist....... tāds sīkums - ja viens ir pofigists un mazliet nevīža, bet otrs perfekcionists - tad ātrāk vai vēlāk pie 3 nemazgātiem šķīvjiem sāksies karadarbība, zāģēšana vai būs aizdomīgs klusums pirms vētras. Te sīkums, tur sīkums un jaukie, pūkainie radījumi pārvēršas nesamierināmos -"" es Tev parādīšu, kur eži ziemo"´ pretiniekos. ......bet ar gadiem to sīkumu katram pilna mugursoma......... tā liela veiksme, ja atrodam kādu ar līdzīgām grabažām....:))
Neesmu_Alise Scheriff, man patika Tava doma par pilnveidošanos, ja tā uztver dzīvi, savu nepilnību izskaušanu un tiekšanos uz pilnību.......... izpratnes līmenis ideālam cilvēkam. Pašrealizācija caur došanu- gandrīz zinātniskā fantastika :))) Ja divi tādi, problēmām nevajadzētu būt. Bet bieži neplānotās situācijās negaidītas emocijas prevelē pār saprātu. Īpaši sievietēm......
kenija_kenija Manuprāt, ja cilvēks ir gatavs attiecībām, tad pēdējais, kas viņam ienāks prātā, būs domas par to, ka nu būs jādala TV pults vai jāpiecieš, ka krūzīte nolikta plauktā ar osiņu neīstajā pusē, jo tas viss neliekas vairs svarīgi. Svarīgs ir pats cilvēks un kopā pavadītais laiks. Īstajās attiecībās ar īsto cilvēku nerodas jautājums par atsevišķām komforta zonām, jo tās ir saplūdušas vienā, kurā abi jūtas labi.
limonija "Pašrealizācija caur došanu- gandrīz zinātniskā fantastika :)))"(c) Hehe, šim gan piekrītu! Ja vien neesi tendēta būt par Māti Terēzi, ar beznosacījumu došanu aizrauties neiesaku, jo tad otrs parasti sasirgst ar bezizmēra ņemšanu, kas jau nereti izskatās pēc "kampšanas" - mūždien vajag tavu laiku, naudu, izdomu, enerģiju u.c. resursus:D Pretī vien tas, ka - "tev labāk sanāk, man nav laika, es īsti nemāku utt.:D" Lai Dievs nogrābstās!;) Naivam ideālistam, ka otrs ar laiku novērtēs, nevajag būt. Pie labumiem diemžēl ātri pierod un nenovērtē. Ja nejūti iedvesmu, dzīves pacēlumu kopā ar otru cilvēku, tad nav jēgas šķērdēt savus resursus, lai cik tas neizklausītos egoistiski. Būsim reālisti.
Neesmu_Alise
Kenija_kenija problēma ir tā, ka cilvēki iepazīstoties vēlas atstāt vislabāko iespaidu un mēs iepazīstam tikai personības vienu pusi - misteru vai mis lielisko. Bet ir otra, ēnas puse, kas mīt kopā ar skeletiem dziļi skapī un parādās tikai krīzes vai ekstrēmās situācijās. Ja tā daļa, par kuru mēs nezinām un otrs nezina par mums, ir pieņemama, problēmām tiešām nevajadzētu būt.....
Neviens jau nestāstīs, ka piedzeroties klūst vardarbīgs, piecas reizes ārstējis triperi, utt.......:)
Marija_Anna Ja kāds nepretendēs uz manu gultas pusi , ja ļaus agri celties un neliks iet gulēt vēlu pēc pusnakts , tad ar visu citu civilizēti var atrast risinājumu . Savā laikā bija labs kopmītņu rūdījums vairāku gadu garumā :)
ingviirbin_de_troll
Ja ir vēlme atrast otra cilvēka skapī...skeletu. Sāc tik to darīt, točna atradīsi, laika jautājums!:D
Hmmm.... sievietēm tak esot izteikti attīstīta....intuīcija:)Uzvelc hokejista formu un piedzeries ar potenciālo "ideālo partneri":))
Neesmu_Alise Ingviirbin_de_troll, skeletus nemeklē, tie paši izlien.:)) Sievietes drīzāk vīrieti idializē un ceļ tronī, bet vēlāk sākas stāsts par rozā brillēm, kas nokrita, saplīsa vai pazuda......un tad jau rokā tiek ņemts zāģis un reālo (kas bieži nesaprot, par ko cepiens) cenšas iespiet atpakaļ prezentētā mistera Lieliskā rāmi......:)))
Arish
visu cieņu, sheriff! Kautkā nonivilētas attiecības. Bieži/pārsvarā attiecībās necenšamies pilnveidoties, piestrādāt. Kādā brīdī paliekam slinki pret sevi, pret otru, arī pret pasauli. ja ir tomēr iespēja augt kopā, ja tomēr neliekam maskas uz sejas kā aizsardzību pret reakciju, kas iespējama dēļ kādas rīcības.
Mēs dzīvojam iedomātu stereotipu pasaulē. pārsvarā kāda ielaišana savā pasaulītē saistās ar kāda stereotipa itka īstenošanu dzīvē. Tik tad arī stereotipu burbulis plīst, jo viss ir daudz sarežģītāk.
Domāju , izdošanās ir ļoti lielā mērā atkarīga no tā, cik abas puses vēlās šo savienību, cik lielā mērā vēlamies augt. Jo pie attiecībām ir jāstrādā
ingviirbin_de_troll Ne tikai sievietēm ir...rozā brilles:)) Paņemot rokā ..."zāģi", tiek sperts pirmais solis uz "emocionālo vardarbību", a priori!:) Pieļauju, ka kādam mazohistam tas pat varētu patikt:))) Kad sākas iespešana atpakaļ mistera Lieliskā rāmī, tad tas ir tikai "pārejas periods"....līdz brīdim, kad virs apvāršņa nav parādījies nākamais "misters Lieliskais" :))) Tas ĪSTAIS, protams!:)))
marselis
sakotneja pieeja (norises "sev" identificesana ) atrodamas slimibas pazime, to norises,attistiba un..letalais.......
ja jedzienos , izpratnes -,ATTIECIBAS-...
nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 60) | nākamās >> |
