Vai grūtos brīžos dāvinātās mīļlietiņas palīdz saņemties?

sieviete_dieviete_  gruutos briizjos labaak aizej uz bazniicu:))...un tos makaronus misenee:))

Viirietis_V  Ja grūtajos brīžos Tu paliec ar mīļlietiņām un kautkad izteiktiem mīļiem vārdiem,bet paši cilvēki nav,tad pilnīgi noteikti-izmest to Drazu un aizmirst....
Būs vieglāka elpošana!

rockers  Nav jēgas dzīvot pagātnē...jādzīvo šodien un rīt...un arī pēc tam būs jauna diena ;)

Ananda_A  Man ir daži citu izteikti teksti, kas atnāk kā atbalsts, kad vajag, kad pašas arsenālā nekā tik spēcīga nav. Piemēram; viens dižs astrologs man minstinoties teica:"Nu kā tev tā maigāk pateikt...( es domāju, ka teiks, ka esmu profesionāla ragana, maita vai vispār kaut kāds nezvērs, bet šis tikai izdvesa)...es negribētu būt tavs ienaidnieks!" Viņa teiktais mani ļoti iedvesmo! Visādus suvenīrus u.c. krāmus ciest nevaru!:DDD

Ladybug123  Ja "vilksi"līdzi veco, nebūs vietas nekam jaunam! Vai tad Tev ir jāatgādina , cik esi laba?!

scheriff  Nav lielāku ciešanu kā skumjās vai grūtā brīdī atcerēties cik agrāk bija labi.

_Krasula_  Labrīt!
Ja pie "mīļlietiņām" griežas katrreiz, kad ir grūti, tad var izstrādāties nosacījuma reflekss uz kā pamata patiešām kļūst labāk, jaukāk, mierīgāk.:) Bet nepraktizēju.

Piparkuka  Tikai tās lietas un raksti, ar kura "autoru" ir cieša emocionālā saikne! Tad tiešu dusmīgums vai tml. uz viņu vai jums pāriet!:)
Cits viss- nav nekas, ja tie cilvēki nav. Tādas lietas točna neko nedod. Tikai- patreizējā mīļotā, savas visādas lietiņas un varbūt tuvinieku:)

iga  Parasti izdzēšu un izmetu visu,kas atgādina, cik jauka, mīļa u.t.t. esmu bijusi un dzīvoju tālāk.Saprotu,ka tā ir tāda psiholoģiska norobežošanās no pagātnes,bet man palīdz.

m_aita  Tie labie, míļie vārdi utt, reizēm vēl vairāk čakarē prātu, tamdēļ cenšos nedzīvot pagātnē, pietiekami tā spēj sāpīgi ik pa laikam uz kājas uzkāpt:-D

_Krasula_  Tiem labajiem vārdiem jeb suvenīriņiem nav vienmēr jābūt no iepriekšējā partnera. Piemēram, tas var būt suvenīrs no māsas, kura patreiz nedzīvo Latvijā. Tās ir apsveikuma kartiņas uz visiem svētkiem no vecmāmiņas, kura jau kādu laiku ada zeķes citā pasaulē. Tās ir vērtības.

av2  redzi, no miilestiibas liidz naidam ir...lloti maz. Taa miilestiba, ka snaaca liidzi miilllietinnaam ir.....varbuut pat naids, vienaldziiba tagad. Taa kaa, lai pagaatne paliek pagaatnee.

DebesmannaUnRozines  Grūtos brīžos iedvesmu smeļos apziņā, ka ne pirmais un ne pēdējais tāds brīdis, un gan jau tīri veiksmīgi pārdzīvošu, jāļaujās tikai notikumu plūdumam un iekšējām sajūtām. Tad pietiek ar sevi pašu, nevis vecām vēstulēm vai plīša lācīšiem.

VecmeitaARrunci  Neesmu izmetusi nevienu apsveikuma kartinu un veel joprojaam patiik taas sanemt.sajaa laikmetaa tas vien jau ir sasniegums,ja kaads piecel savu pakalu,nopeerk kartinu un veel nosuuta speciaali tev..nevis sms vai draugos kaut ko uzklabina.

zieduteja  nespēju pat iedomāties grūtā brīdī (piem.bērēs ),ka man kāds dāvinātu mīļlietiņas ...kuras pēc tam palīdzētu...:)

Sermule  Izmet to visu laukā

VecmeitaARrunci  Varbuut topika autore domaajusi millietinas kaa taadas.man ir taadas...cilveeka vairs nav,bet miillietinas ir palikusas.sad tad paskatos,paarcilaaju un nav bijusi pat praataa doma izmest.

Lucy  kāpēc sevi mocīt ar pagātnes rēgiem,īpaši,ka tas cits dzīvo,dzīvu,dzīvi un viņam uzspaļaut par taviem puņķiem!

jasmina33  Par lietām svarīgākas ir pozitīvās atmiņas... bet arī mīļlietiņas reizēm var būt noderīgas...:)...