Vai nav vienalga?
Vai nav vienalga, kā jūs nodzīvojiet savu dzīvi? Teiksim, iepriekšējās tēmas iespaidā: vai Jūs, teiksim, Ulmaņlaikā esiet bijusi priekameita uz Marijas ielas vai arī godīga sieva un māte? Kam tagad kāda daļa, ja neviens neatceras ne vienu, ne otru? Kur nu vēl par senākiem laikiem runāt .. Kāda jēga tad ir dzīvot godīgu dzīvi? Lai tiktu debesīs?Torpedo mieru_tikai_mieru, a kas tas ir - kauns?
fargo
torpeda, bet šādi jautājumi, kurus tu uzdot, garīgi nobriedis cilvēks priekš sevis ir meklējis jau ilgi un atradis vai neatradis, vai pietuvojies atbildēm - kā nu kurš.
vai tavā vecumā tev nevajadzētu skaidri apzināties, kas priekš tevis(personiski tevis) ir kauns? vai kas ir taisnīgums? kas ir patiesība?
tie ir jautājumi, kuri rodas cilvēkam meklejot savu vietu universā. mēģinot izprast savu lomu.
tu jautā pēc precīziem formulējumiem un tie pat eksistē un ir piemērojami, lai arī ar nenozīmīgām, to būtību nemainošām niansēm.
cilvēkam ir itkā divi virzieni tā izpausmēm, domām, darbiem. viens ir individuāls. otrs ir sociāls. viss, kas mēs esam, liecina par to, ka otrs ir ļoti svarīgs. padomā - kam ir vajadzīga valoda, ja citi nenozīmē neko? kam ir vajadzīgas acis, ja aina nebūtu svarīga? kam ir vajadzīgi citi jutekļi, ja tiem nav nozīmes. bet kam īsti ir vajadzīgi šie jutekļi? miesas vajadzību apmierināšanai vai pasaules izzināšanai? gan vienam, gan otram.
viens no uzvedības modeļiem ir noliegšana. tas ir aizstāvības veids. cilvēks aizstāvas savas sirdsapziņas priekšā, meklejot attaisnojumu citos, apstiprinājumu savu domu, rīcības validitātei.
bet ar nepietiek briedumam. un pirms naves ir janāk briedumam. bet tas nozīmē arī to, ka tu ne tikai jautā, bet arī spried un arī saproti un arī vari atbildēt. tai skaitā, par sevi.
sevis apzināšanās nāk kopā ar savas rīcības apzināšanos, ar spēju dot racionālu vērtējumu sev, savai rīcībai.
kauns ir viena no šīm izpausmēm. sociopāti neizjūt kaunu. cilvēks ar sirdzapziņu un savas vietas Visumā apziņu, kaunu ir spējīgs izjust. un tas zina, kas tas tāds ir un kāpēc ir.
Araabs GODĪGAJĀM PARADĪZĒ DOŠOT SPĀRNIŅUS:)) Tikai saukšot nevis par enģeļiem,bet par zosīm:))
Freja4 Godīgi ir tad, ja vari dot ko citiem, labu vai sliktu, paša izvēle! Un kā te fargo raksta, kad atnāk tas viedums, tad vairs sliktu negribas darīt, jo tas ir lieks, bet cilvēks ir tomēr ar putniem galvā, tā ka nekad nezināsi, tiksi ellē vai debesīs arī darīdams tikai labu!
Paula6
Torpedo...tā vietā lai sēdētu šeit oho, tavā priekšā darbā un mājās ir dators, tad labāk papūlies sastādīt kaut vai aptuvenu savu dzimtas koku un padomāt ko tavi senči, kaut vai paši tuvākie, tev devuši. Savā ģimenē mēs daudz strādājām meklējot savas saknes un pierādot tās ar dokumentiem un foto un sameklējām tādā veidā senčus līdz 17.gs. un pat vēl tālāk. Uzzinājām ko kurš ir darījis, kas mēs esam, bet kas ir pārsteidzošāks, ka ieraudzījām sevi senčos...ar līdzīgu rokrakstu kā divas ūdens piles (brālim un vecvectēvam), raksturus un izskatu...kādas bija dzimtas mājas u.tt. Pievienojām aprakstus ko viņi katrs ir darījuši savas dzimtas labā un pievienojām arī sevi pašus. To visu apkopojām lielā brošūrā un uzdāvinājām katrai dzimtas ģimenei un bērniem. Liels prieks un pat pārsteigums, cieņa pret senčiem bij mazo bērnu acīs lasot to visu! un šo darbu viņi turpinās...to mēs zinam...jo ļoti bieži ir dzimtas saieti un neviens netiek aizmirsts.
Bet cik tu zini par savu tiešo ģimeni un kādas atmiņas tu viņiem atstāsi lai tevi mazbērni un mazmazbērni atcerētos?
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 25 (kopā 25) |
