Vai cilvēkiem ir vajadzīgas attiecības ar Dievu?

Kopš 1993. gada augusta esmu sapratusi, ka ir Dievs debesīs, kuram nav vienalga, kas ar mums notiek un kā mēs jūtamies. Šī sapratne ir man palīdzējusi mainīt savu attieksmi pret dzīvi - jūtos daudz drošāk, jo esmu ieguvusi visuzticamāko draugu gan bēdās, gan priekos, jūtos mīlēta un sargāta .... Gribu dalīties ar savu pieredzi un uzklausīt citus .

Nate  Nez vai tā doma tie ticīgie, kuriem nedziedināmas slimības, vientuļas vecumdienas.

filozofs  Kāpēc gandrīz katram, kas,(manuprāt) savas bezpalīdzības dēļ, laika gaitā atradis ceļu uz baznīcu, tas jāsludina un jāreklamē pa visu pasauli?? Tas ir kā mēģinājums "ieziepēties", "izkalpoties" Dieva priekšā? Tici, bet nekaitini citus. Gan pienāks laiks arī citiem izvēlēties ceļu.

annija005  Cilvēks ar šauru redzesloku...skumji!

dogville  Shaadi apgalvojumi ir kaitinoshi...luugtum uz savu draudzi!

Vaukskis  Ikvienam cilvēkam vajag personīgas attiecības ar Dievu, lūdzot un lasot Bībeli. Piemēram, Dievs ir vislabākais Ārsts, kurš spēj dziedināt arī tad, kad mediķi nespēj palīdzēt ! Vajag strādāt ar savām īpašībām, attīrīties no daudzajiem noslāņojumiem un iemantot mīlestības, harmonijas un saskaņotības ar pasauli stāvokli. Tā arī top īsts, neviltots garīgums, ja jūs spēsiet tā noregulēt attiecības, ka viņas kļūst par mīlestības, sapratnes un pieņemšanas šedevru.

draboss  Par kuru Dievu tiek runāts? To jau esot daudz.

riks086  Es gan dažreiz ticīgos apskaužu.... viņiem ir uz ko novelt vainu ("tāda bija dieva griba"), ir kam palūgt, ko vajag (kaut arī skatiens vērts uz krustā piesista žīda attēlu)....
Bet varbūt tiešām taisnība bija citam žīdam, Kārlim Marksam, no kura spalvas teiciens par reliģiju "Opium des Volkes" (opijs tautai) aizgāja pasaulē? Ka reliģija ir kā atsāpinoša narkotika?

Zeltiite  Es gan formulētu, ka "personīgas atiecības ar dievu" meklē tas, kurš nespēj (vai sava egoisma pēc negrib) veidot atiecības ar cilvēkiem, gūt draudzību, mīlestību, uzticību. Tas, ka cilvēks netiek galā ar sevi un meklē mierinājumu māņticībā, vēl nav lepošanās, ar zemtekstu, ka tāpēc vēl pārāks par apkārtējiem, iemesls.

JurisK  Nezinu, vai vajadzīgas, vismaz visiem noteikti ne, bet labi, ja tādas ir. Tiešām apskaužu tādus cilvekus! Dzīve noteikti ar dievu prātā ir vieglāka. Ar šīm attiecibām nav jalepojās un nav jareklamē citiem - ta ir personīga lieta, visā nopietnībā!

Samila  Vienmēr jau ir vajadzīgs kāds mierinājums... Dievs, šajā ziņā, ir ļoti ērts ;)

mieru_tikai_mieru  kopš 2010.gada novembra esmu pārliecinājusies, ka Dievam ir pilnīgi vienalga, kā mēs te lejā tiekam galā. Vienīgie, kam tomēr nav vienalga, ir cilvēki mums blakus. Radi, draugi, kolēģi, kaimiņi un pat nejauši garāmgājēji. Šī atklāsme man palīdzēja izturēt dzīves triecienus un saglabāt skaidru prātu. Jūtos mīlēta, saprasta, sargāta, droša. Jo zinu - mani mīļie vienmēr ir ar mani. Tepat, uz Zemes.

DanaL  Jā, man ir attiecības ar Dievu, Allāhu, Budu, Likteni, Visumu vai kā nu kurš sauc šo augstāko spēku, kura klātesmi bieži vien sajūtu.

Tikai neredzu vajadzību pēc baznīcas starpniecības.

Nensi10  Attieciibas...vai nee, bet shaubos, ka atradiisies cilveeks, kursh nekad, nekad savas dziives - laimiigaa ....vai ljoti skumjaa briidii..... nebuus nosaucis vai - padomaajis, par - Dievu.
Cits jautaajums, cik apzinaati vai neapzinaati esam to piemineejushi.
Parasti, jau to atceramies tad, kad ir notikusi kaada nelaime un paliidziibu vairs neviens nespeej sniegt.
Tagad uz bazniicu neeju, bet bija laiks, kad cerot uz - briinumu, lai dziedee...lai - neaizsauc.... esmu asaraas luugusies, par sev tik miilju cilveeku...
Briinums nenotika, bet tikai sarunas ar maaciitaaju - Juri Rubeni, par - Dievu...speeja sniegt mierinaajumu.
To var saukt, par - Dievu....vai kaa citaadi....bet nav jau citas - saikniites, domaam, sarunaam...mums te, ar tiem, kuru vairs nav, starp mums.
Taadas ir - manas domas un pieredze shajaa jautaajumaa, bet katram taas buus - savas, atbilstoshas vinja - dziivee piedziivotajam.

Lucy  Dodies tik uz savu sektu!
Citam ir tas Dievs,citam nav un neesmu es novērojusi,ka tie ticīgie ir laimīgāki,bagātāki un neslimo ar neizārtājamām slimībām!
Man viņi liekās pašauti,tādi te pāris pat ir PA:DDD
Saknē riebjās,ka man kāds uzspiež kaut kādu tur Dieva gribu,baušļus un t.t
Man tādiem idiņiem gribās sprunguli dir.. iebāst!! tici vesels un nebāzies citiem virsū!

fargo  vai aklam cilvēkam ir vajadzīga gaisma? tāpat kā stāstīt aklam par ainavām un saulrietu. kādam stāsts patiks, citu kaitinās, bet redzēt tos nevar. lai gaismai būtu jēga, acīm ir jārāda. lai atvērtos acis ir vajadzīga ticība, bet ticība nāk no Dieva, nevis gribas vai apsvērumiem. to nevar aizdot, tāpat kā nevar aizdot redzi.
kamēr acis ciet, kaut spīd prožektors sejā vai ir krēsla apkārt, pēc būtības tur atšķirības nav, jo saskatīt neko vienalga nevar. turklāt, status quo ir pierasts, zināms, būt tajā ir ērti un saprotami.

riks086  Lai gan šoreiz neesmu fargo domubiedrs, visu cieņu par viedokli (2015-05-14 14:43)

dafnids  Kāpēc daļai tādi negatīvi, nosodoši komentāri? Konkrētu aicinājumu kļūt par ticīgu neredzu, bet gan padalīšanos un aicinājumu uz diskusiju. Ticība dievam, vai jebkam citam, ir katra paša izvēle un izvērtēšana. Kad kādam notiek kaut kas labs, viņu iepriecinošs, ir loģiski, ja viņam ar to (savu prieku) gribas dalīties ar citiem.
Domāju, ka ticība daudziem palīdz piecelties, saņemties, iegūt apziņu, ka viņam ir uz ko uzticēties, cerēt. Ja to spēj savienot ar paša vēlmēm un gribasspēku, uzņēmību, tad pozitīvi. Ir taču vispārzināms, ka ar pašiedvesmu, ticību (tam ko vēlies) iespējams paveikt brīnumainas lietas. Ja akli paļaujas uz kādu citu, tad gan bēdīgi un var sākt runāt par šauru redzeslauku.
Neesmu ticīgs, bet savā ziņā garīgs laikam gan. Bet paļauties un ticēt, kā arī saņemt atbalstu, es vislabāk gribētu uz tuvu cilvēku blakus.

jadore  Ticība ir tik ēteriska un netverama, tāpat kā mīlestība. Piederu pie tiem, kuri tic, ka Dievs ir katra sirdī. Un, lai ticētu nav obligāti jāiet baznīcā. Ik soli jādara labākais, ko spējam un Pasaule kļūs gaišāka. Kāds Draudzēs satiek domubiedrus, draugus un sāk dzīvot pilnvērtīgāk, kāds citur, bet atbildību par savu neizdevušos dzīvi kādam pārlikt gan nav labi. Ticu, ka arī katrs pats ietekmē to, kas ar viņu notiek.

Torpedo  Neredzu nekādu atšķirību, vai cilvēks tic, ka ir Napoleons, vai tic Ziemassvētku vecītim vai pārdabiskiem spēkiem - viss no vienu un to pašu slimību buķetes

Zeltiite  Ja ticīgajiem viss ir tik ideāli, tad kāpec gan tikai viņi te steidzas dalīties savās svētulīguma sasniegšanas atklāsmēs ;D? Bet neticīgie nedalās, kādas ciešanas sagādā tas, ka dievu nu nekādīgi un nekas nemudina iemitināt savās sirdīs. Secinājums - dzīvojot pilnvērtīgu dzīvi, kas sastāv gan no labā un skaistā, gan ciešanām, pieņemot to kā ceļu savā attīstībā, tādas muļķības nenāk galvā.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010