Kāpec iepazistoties jarakajas pagatnē?

Iepazinos ar sievieti,nu jau vairākām no OHO...izveidojam attiecibas viss iet normali tad lenām viss sakas rakašanās pagātnē gan kads biju bernibā,gan skolas gadosTad Jaunibā pec skolas...Armija....,pec Armijas un tā lidz pedejam....kāpec nepieņemt kads esi kāpec noperkot laciti veikalā to neuzšķēržam???

_lady_  Tā ir tikai sievišķīga ziņkāre. Par kaut ko taču ir jārunā. Viss ir normāli līdz brīdim tad, kad Tev kaut ko sāk pārmest, un tad gan, saki, ka Tava pagātne ir tikai un vienīgi Tava, bet tagadne un nākotne varētu būt ar to cilvēku ar kuru esi šajā brīdī kopā. Man ir lietas par kurām es nekad nestāstu nevienam, tas arī viss, ja jautā, tad paprasu vai tas ir tik būtiski?

dogville  Pirmaa paziime,ka ar personu vairs nav par ko runaat.Tas taapat,kaa par laika apstaakliem saak apjautaaties briidi,kad bilde ir,bet skanjas nav:D

DanaL  Kāds tur sakars ar pieņemšanu/nepieņemšanu? Un ko nozīmē "jārakājas"? Jo vairāk noslēpumu un noklusējumu pagātnē, jo mazāk cerīgas nākotnes izredzes. Personīgi man arī liktos dīvaini, ja kādam problēmas parunāt par bērnības un skolas gaitām.

Vai tev tiešām nav kādu jauku atmiņu par pagātni, ko pastāstīt šai sievietei?

Zeltiite  Ko un kad gribēs, pats pastāstīs. Katra pagātne ir tikai viņa pagātne, kurā ar katru, ko māc ziņkarība utt., nav jādalās! Ja otrs tiek pratināts, vākti sīkumi, salīdzināti, meklētas pretrunas, uzmeklēti cilvēki, ko pazinis, turklāt, šādu "uzmanību" izsludinot par ķīlu nākotnes laimei bez noslēpumiem, tad šādas attiecības var turpināties tikai ar pakļāvīgu un nedrošu partneri. Turklāt liecina, ka vācējs pats nav ne ar ko saistošu nodarbināts, vai vispār daudz brīva laika, kuru tērēt apdomājot visādas muļķības, mēģina dzīvot caur to otru, ne sevi.

jasmina33  Vai tas nav pārāk skarbi teikts "uzšķēržam"? ...atklāti cilvēki iepazīstoties parasti sāk paši stāstīt par sevi, otrs tādā brīdī uzdod viņam interesējošos jautājumus, es domāju tas ir normāli...

DanaL  Zeltīte, tu nu gan dod vaļā, kur bija runa par pratināšanu, cilvēku uzmeklēšanu vai informācijas vākšanu. Nejauc mīļoto sievieti ar prokuratūru.

Man, piemēram, nav problēmu pateikt, ka bērnudārzā mani lika kaktā, tagad par to vienkārši pasmejos...

Lucy  (c)Iepazinos ar sievieti,nu jau vairākām no OHO...izveidojam attiecibas...
hmmm ar vairākām uzreiz,vai pamīšus?:))
Varbūt izvēlies vienu,esi patiess,neslēp,kāds esi tāds esi.
Ja sāk veidoties nopietnas attiecības,tas ir tikai normāli,ja pajautā par tavu bērnību,jaunību,par ģimeni. Nesaprotu tavu sašutumu!

Cafe_Noir  ja jau divas laulības ir beigušās, tad noteikti jārakājas pagātnē - lai saprastu, cik tie pterodaktili lieli un kā no tiem izvairīties, vai nemaz vispār labāk nesākt

raina1970  Cilvēka pagātne ir tas pieredzes un mācību kopums, kas ir izveidojis viņu tādu, kāds ir tagad.. un nav nekas slikts, ja man gribētos zināt par otru( un viņam par mani arī, protams)- kā tad tur agrak kas ir bijis... cik daudz un kādā kontekstā runāt- tā jau ir katra pāra pašu darīšana.. Tomēr , kā jau te teica citi komentētaji- ja ir problēma kaut pieminēt kaut ko no savas pagātnes- tas ir aizdomīgi, un atstaj vietu- nevajadzīgai fantāzijai. Pēc principa- pati izdomāja, pati apvainojās( nobijās, sapriecājās...u.t.t)/

veejpuuta  Vai cilvēcīga interese par mīļoto cilvēku,lai to labāk izprastu ,ir kāds netikums?Tas taču tikai dabiski!Ja visas nianses netiek izrunātas,tas taču krājas un grauž pašu noslēpuma turētāju,īpaši,ja tas nav nekas ārkārtējs.Kam negadās...

jokapec  Izskatās, ka pats ar sevi vienkārši nespēj sadzīvot.

marselis  visas sis funkcionalitates nak no prata
prats savadak nespej-,tas reage un buve no ta kas bijis-,pagatnes

tur ari ta iecikleesanas-,liekas ka atrodamies tagad-,vai nakotne
bet patiesiba mullajamies pagatne!

mums loti gruti macities,izzinat pasauli-,it ipasi ja tas nav saistits ar darbu,prof.zinasanam
nemacoties,neizzinot jauno,mes micamies vidusskolas zinasanu domu limeni...-pagatne-,neskatoties ka jaunatklajumu milzums daudzums,bet mes tos nespejam pienemt-,jo tad saskobitos musu iemantotais pasauluzskats.....

cilveki jauta-,kas jauniba,kas armija.....
uz to buve kaut kadus prieksstatus telu,bet laiks virzas un tam lidzi cilveks
lai ka-,mes katru mirkli esam citi-,savadaki
un nekad vairs nebusim tadi,ka bijam!

riks086  Es, piemēram, nebaidos, ka sieviete man jautā par pagātni. Jo "pa lielam" nav par ko kaunēties. Bet Tev, visticamāk, par dažiem savas dzīves posmiem negribas runāt ... par vienu no tiem šeit Tu jau gan pilnīgi atklāti pasaki (2015-05-22 09:06, 2015-05-22 09:42), bet daudzu acīs tas ir "zīmogs" uz visiem laikiem... frāze "savu esmu atsēdējis" lielākoties cilvēkus nepārliecina....

bonacure  Ko Tu neteiksi! Viņam nepatīk ka rakājas pagātnē, ka interesē Tavs konts bankā. Varētu padomāt, ka tāds Tev ir. Un cietumā sēdēji par laupīšanām, pie tam ne reizi vien.
Neesi padomājis, kādēļ citus neuztrauc, kad mēģina uzzināt patiesību par cilvēku, kuru ieved savā mājā. Ko pats nemeklē kādu atsēdējušo, bet vēlies godīgu, strādājošu, pelnošu, ar dzīvokli?
Nevar dzīvi pirmspensijas gados sākt kā baltu lapu.Kā esi līdz 55 nodzīvojis, ko pelnījis, to arī dabūsi.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010