Kā saprast, ka vajag šķirties?

bargaakundze  Tad, kad A4 formāta lapas aizpildītā mīnusu puse ir uz pusi garāka par plusu pozīcijām. Elementāri, Vatson!

Rinkulis  He he he....
32 gadi skaitās jauns? Tas ir tāds muļķa mierinājums. Sievietei 32 gadi ir vilciena pēdējie vagoni. Saistībā ar bērna ieņemšanas un iznēsāšanas statistiku problemātiskuma varbūtība aug strauji. Cik daudz laika vajadzēs jaunu attiecību nodibināšanai? Kāda varbūtības, ka tās būs tās pareizās (cilvēkiem ir tendence kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem). Kad to visu savelk kopā - kas paliek?
1) Izrunāties savstarpēji...
2) Meklēt psihoterapeitu, ja tiešām vajag.

Īstais vai ne īstais ir tad, ja saproti - gribi vai negribi bērnus kopā ar viņu - būs labs tēvs/māte vai nebūs. Ar labs domājot - vai uzskati audzināšanā sapasēs utt.
Par to vientulību - nu savā ziņā visi mēs esam vientuļi - nav tāda otra, kas būtu precīzi ideāli uz viena viļņa, kam būtu precīzi ideāli tādas pašas intereses, tāpēc nevajag visu dzīvi pakārtot attiecībām. Ir brīži, kad veltīt laiku saviem tuvajiem (vecākiem, brāļiem, māsām utt), kad nodoties hobijiem (savām personīgajām interesēm) un ir laiks, ko pavadat kopā. Ja visu laiku koncentrējas tikai uz attiecībām un kaut ko gaida....no otra....ļooooti ātri viss var nobesīties.

vards23  Nebuutne... tavs niks neko labu neliecina. Cerams ka tik traki nejūties.
Ja domā par šķiršanos, bet īsti nezini - gribi šķirties vai ne - tad nešķiries. Bet - tikai nemēģini ciest un gaidīt ka kaut kas mainīsies. Jo - nemainīsies, ja pati ko nedarīsi. Vispirms izmēģini salabot attiecības - jo - lai nomainītu traukā ūdeni - nebūt nav vajadzīgs sasist trauku. Pirmkārt Tev vajag atklāti pateikt kā jūties. Ja nevari pateikt, ja ir grūti vai vēl kaut kā - uzraksti vēstuli savam vīrietim. Tikai - bez jebkādiem pārmetumiem, vienkārši izstāsti - kā jūties. piemini reālas situācijas un apraksti kā tās likušas Tev justies. Pēc tam - izrunājiet situācijas - un lai viņš pasaka kā ir juties. Tikai - atkal - bez pārmetumiem. Vienkārši - toreiz es jutos tā un tā... Un ja sāksiet runāt - izdomāsiet kopā - ko darīsiet lai situāciju saremontētu. Un tad - ja čalis nereaģē - nu - tad viņam patiešām vienalga - un tad - nu tad nav variantu. Bet bīstamas ir divas lietas 1)neko nedarīt, un ciest un gaidīt, līdz ar to ievelkot situāciju tikai dziļāk purvā, 2) Sastrebt karstu - visu sagraut pat nepamēģinot ko darīt lietas labā. Ja izvēlēsies vienu no šiem rīcības modeļiem - nu tad esi prātīga un apzinies ka pati vien esi pie vainas...

MJooun  Ja izcili kniebjaas, tad ir greeka darbs shkjirties, preteejaa gadiijumaa, var atrast kur piekasiities ja grib - VIENMEER!!

jozolsen  ..un saproti, ka ar nākamo būs tāpat...Nav jau māksal izšķirties,māksla ir nodzīvot kopā..
Nāc tik pulciņā,apritē...

jokapec  Ja tu saproti, ka attiecībās nekas globāli nemainīsies. Tu vienīgi to vari vilkt vēl 5-10 gadus un tad nožēlot izniekoto laiku.

Piparkuka  Un pēc tam saprast, ka bija gan vērts, gan vajadzēja, gan viss būtu labi utt.
Labāk ir paskatīties no malas uz visu un pavērtēt. Jo peč tam nākas teikt- es gribu tādu vīru, kā mans vīrs, no kura aizgāju. Piemēram:)
Un arī visi citi vīrieši- ļoti labi bijuši.... Tikai tai brīdī jau neko nesaprot.
Tā ka padomā.

Piparkuka  PERFOMANCE teiktajam var piekrist, tikai ar piebildi- pēc tam, kad viņš vairs nav tav, tu redzi viņā gan vīrieti, gan cilvēku, gan personību, visu ko tik vajag!!
Tā ir mānīga sajūta- ka tev it kā blakus ir brālis. Nē. Tas ir vīrietis!
Pēc tam jau saprot, bet tas viss ir par vēlu:))

raaMi  Apdomā parunu „Mūk no labiem dzīvesbiedriem, jo domā, ka sastaps vēl labāku. Paliek ar sliktajiem, jo baidās sastapt vēl sliktāku.”
Nezinu, esmu par attiecību saglabāšanu, protams, gadās attiecību krīzes, bet ja tām tiek pāri, tad lieliski. Vieglāk otram „pieslīpēties” jaunībā.

ponytail_PA  Piekritīšu iepriekš teiktajam, bet ar labojumu. Ja tie brīži, kad esi laimīgs bez otra, ir krietnā pārsvarā pār visiem citiem brīžiem. Tad nevajag lauzt ne sevi, ne citus.

HomoBeatus  Jūtu līdz tiem daudzajiem, kas krāj sevī rūgtumu un, kad to vairs nav kur likt, tad skrien prom. Ja visi atklāti izrunātu, kā jūtas, kāpēc, vai nebūtu krietni mazāk šķiršanos? Paša pieredzē šķiršanās vienkārši bija nākamais solis. Mēs neko vairs kopā nedarījām - sievai bija savas lietas, man savas. Pat gulēt gājām katrs savā laikā. No vīra un sievas palikām vienkārši par labiem draugiem, kam katram sava dzīve. Pasēdējām, izrunājām, ka neturēsim oficiāli statusu, kas vairs neatbilst patiesībai. Skumji, ja lēmumu par 2 dzīvēm nosaka 1.

elinas  jāšķiras nevis tad,kad varētu šķirties,bet tad,kad nevari vairs nešķirties..To sapratīsi pati...

Chris1986  HomoBeatus , es nezinu, kā zvaigznēm jānostājas, lai ABI būtu spējīgi objektīvi izrunāties un kaut ko mainīt savā uzvedībā. Un parasti tas ir vīrietis. Sievietes ir ļoti paštaisnas. Un lai ABI būtu gatavi vienlaikus strādāt pie attiecību saglabāšanas - tādu brīnumu es vēl neesmu novērojis. Parasti viens vai neviens vispār kaut ko saprot, kas būtu jādara. Bet ja otram nav motivācijas pat uzklausīt, tad ir kā zirņi pret sienu.
Jā, un par to, kā spēj cīrulis ar pūci sadzīvot, man arī nav īsti skaidrs, jo kad viens iet gulēt, otrs ceļas augša

selnija_  Pienāk gan tāds moments, to grūti vārdos aprakstīt un tas nav vienas dienas, mēneša, bet varbūt gada jautājums. Secinājums viens: biežāk jāpiedomā, vai vajag to, kas ir, kas notiek, neļauties inercei un plūst pa dzīvi domājot, ka citi visu klāt pienesīs.

HomoBeatus  Chris - nu man laikam dzīvē paveicies, ka neesmu pieļāvis kļūdas izvēloties sievietes saistībām. Visas bijušas saprātīgi, inteliģenti cilvēki. Pie kam vīrietim arī šo to vajadzētu jēgt no psiholoģijas un domāšanas dzimumatšķirībām, pirms bāža savu... kaut kur.

jadore  Ir ļoti jāpārdomā kā pati jūties kopā ar savu vīrieti. Man laulības nogalē bija sajūta, ka es velku smagu vezumu, es jutos kā ar aplauztiem spārniem, tiku nemitīgi kušināta. Kad stāstīju par to vīram, ka nevaru tā dzīvot, viņam šķita, ka par daudz vēlos ... viņš vienkārši mani nesaprata. Kādu brīdi jau vairs nedalījāmies sapņiem, vēlmēm, katrs dzīvojām savu dzīvi zem viena jumta, līdz sapratu, ka jāiet prom. Izrunājāmies un šķīrāmies. Ar otru cilvēku ir jāsarunājas, jādalās pārdomās kā Tu jūties, ko vēlies attiecībās, kā jūtas viņš ar Tevi kopā un kā vēlētos justies... ja nav kopīgu saskarsmes punktu var arī nebūt, bet var uzrasties...

psychobitch  dažas jau aiz neko darīt šķiras, vai tad vajadzīgs iemesls..:D

Dexta  To vienkarsi jut. Kad nav zel skirties

_spicais_  Manuprāt, ja Tu jūti, ka Tev nav vēlmes nākt mājās (pie mīļotā cilvēka) un Tu labprāt laiku pavadītu vienatnē, tad ir visīstākais laiks.

bai_bai  tad, kad bez ta cilveka ir labak neka kopa ar vinju. tad ari jashkjiras vai jaturpina mocities.

velies  Brīdī, kad saproti, ka vajag šķirties, tad arī šķiries.......ierasti, būs vairāki iemesli, lai nešķirtos, tāpat ka lai šķirtos......nekur neteidzies, paspēsi izdarīt kā vienu tā otru!!!