Vientulība... vai ar to var samierināties?

runcitis15  MrJones-pieradumam ir liels spēks.Ja sieviete daudz dzīvojusi viena .Viņai nav vajadzības
mazgāt vīrieša zeķes un apakšveļu.Kamdēļ vēl pa kādu rūpēties ja labi var iztikt viena!
Tas arī par Tevi.Vēl zāģi mājās!Atkal ar draugiem aliņu sūksi un pusnaktī atvilsies mājās!
Tas ir pieradums dzīvot vienam!

likky666  Man šķiet, ka vientulība ir brīži, kad šķiet, ka esi viens šajā pasaulē. Lielākoties tā rodas tādas kā spītības dēļ. Biežāk tiem, kam nav otrās pusītes. Lielākoties tas tomēr ir pārspīlēti, jo tiek aizmirsts par radiemun draugiem... Domāju, ka vientulība irmākslīgi radīta problēma, kas izveidojusies socializācijas gaitā. Arvien retāk cilvēki novērtētos, kas viņiem ir blakus, meklējot kādus īpašus cilvēkus, kas spētu viņus piepildīt. Cilvēki vairs nespēj paciest sevi, nespēj sevi izklaidēt, gaidot, kad kāds to darīs viņu vietā. Jā, ir tādi, kuriem nav radu un arī tādu īstu draugu. Lūk, tie var būt ir īsti vientuļi cilvēki, taču pārējiem, manuprāt, tā ir tikai kaprīze, vēlme, lai kāds viņus, nabadziņus pažēlo. Ar vientulību aprod tie, kas grib. Man nav "otrās pusītes", taču es nespēju būt vientuļa, ja man apkārt irtik brīnišķīgi cilvēki. Varbūt reizēm ir skumīgi, ka nav tā īpašā cilvēka, bet ne vientuļi. Būt vientuļam, tā lielākoties ir izvēle. Ja negribi komunicēt ar radiem, ja negribi nedaudz papūlēties lai sadraudzētos ar cilvēkiem, tad nevajag sūdzēties par vientulību.

ugnikalnis  pareizi likky666. Ja atmest filozofisko bullšitu. Man, piemēram, pašam ar sevi NEKAD pat vienam esot, nav garlaicīgi. Kopā ar kādu ir jautrāk (bet arī ne vienmēr :D), bet... ir viens bet, draugs vai rads neaizvietos mīļoto cilvēku, divu organismu saderību... nekad. Nu protams var jau sev mēlot un iestāstīt ka viss ir tik forši un saulaini, man ir draugi un radi un darbs, tas viss ir labi, bet kad tu pārnāc mājās un liecies gultā, tad paliek vientuļi un skumji, protams, nerunāju par dzimumaktu :) bet tas arī nav mazsvarīgs faktors :D

atklasme  Vientulība - nav ar ko parunāt.... Supervientulība - ir, ar ko, bet nav par ko....
Tavas neatkarības cena ir tava vientulība vai tavas vientulības balva ir tava neatkarība.....

Lianna  runcitis15 (2015-07-12 20:18) viedoklis+++
Divi sēž kopā pie upes; viens jūtas laimīgs, otrs vientuļš... mēs neesam atbildīgi par to, kādi iekšēji procesi notiek otrā, bet, ja spējam tos ietekmēt no (-) uz (+), tā gan ir laime!

Ladybug123  Cilvēks pats ir vainīgs pie vientulības. Nav tā , ka nav iespējams sevi piepildīt ar sev interesējošām lietām, savādāk,ja nekas neinteresē un tam tad vairs nav nekāda sakara ar vientulību. Jā, esmu viena , bet ne vientuļa un pat visam, ko varu un ko gribu darīt, reizēm nepietiek laika. Protams , reizēm nevar saprast, kur likt savu brīvību, jo ir brīžiem tukšuma sajūta, bet manu risinājumu formula vienkārša-dzīvot ar prieku!

plikaaKAAJA  ja kaadam sievas vajadzīgas, viņas ir tur--laukā!
sevišķi jau nu jaunam cilveekam nav te ko dirnēt----uz priekšu!

adamsone  Vienkārši nākas, kā nākas samierināties ar daudz ko.Doma, ka dzīve ir iespējama bez vientulības sajūtas, ir naivs pašapmāns. Cik daudz, cik ilgi, cik bieži - tas var būt no svara.

Kristine_78  Manuprāt daudziem ir paveicies ka ir internets un iespēja vientulības brīžos pasērfot forumā un sajust cilvēka klātieni, atbalstu, vai uzzināt kaut ko pozitīvu un jautru

preilene  Vientulība – tas ir dvēseles stāvoklis, izjūtas, ko ļoti maz ietekmē apkārtējie apstākļi. Cilvēks var justies vientuļš gan brīžos, kad ir viens pats, gan kopā ar kādu un pat lielos masu pasākumos.
Ar vientulības izjūtu nevajadzētu samierināties, bet ieklausīties sevī un saprast, kuras ir tās lietas, kas tieši MANI dara laimīgu. Un sākt pamazām tās realizēt. Starp citu, laime jau nemaz nav kopābūšana ar kādu, bet tās arī ir izjūtas (tas, kā mēs jūtamies konkrētā situācijā). Un tikai mēs paši varam radīt sev laimes izjūtu.
Savu iekšējo laimes sajūtu Tu nenomainīsi, jo tā ir tāda, kāda tā ir. Lietas un apstākļi, kas Tevi dara laimīgu, ir nemainīgi. Tev tie ir vienkārši jāatrod un jāizprot. Un, lai saprastu, kas padara Tevi laimīgu, ir svētīgi pabūt vienai. Jo, kas zin, varbūt Tu sapratīsi, ka pa īstam laimīga Tu esi, vakarā noskatoties kādu feinu, sevis izvēlētu, filmu un pirms miega palasot grāmatu, kārtīgi izguļoties un no rīta esot možā garastāvoklī.

mikjeliite  Vienatne pa laikam ir īsts svētlaimes brīdis - jūties patiešām piepildīts pats ar sevi. Vientulība - tas jau ir diskomforts. Saproti, ka tevī ir tukšums, kas kaut kā jāaizpilda. Ar vientulību samierināties nevajag. Atver durvis uz sevi, uzsmaidi, iedrošini kādu ienākt tavā pasaulē... Reizēm tas nav tik vienkārši, bet nekad nevajag atmest cerību, ka vienā rītā kāds tomēr stāvēs tavās durvīs ar vaicājošu izteiksmi acīs.

raina1970  Ja šī situācija un sajūta- vientulība- sagādā emocionālu vai kādu citādu diskomfortu- tad nevajag to tā atstāt.. Citādi- ja cilvēks jūtas komfortabli tajā situācijā- tad tur nebūs ar ko samierināties, viņam viss ir labi.