Vai mūsdienās tā bieži notiek?

joens  Ha, kāpēc cilvēki visbiežāk šķiras - iekoda kāds ods, abiem spuras gaisā un katrs uz savu akvāriju. Ar laiku kļūst pieauguši (tas tikai oHo tādi mazākumā) un saprot lietu kārtību.

dafnids  Neesmu dzirdējis un nezinu par tādām. Neko jau arī pareizi pateica, cilvēks pa to laiku ir pilnīgi cits.

ChewbaccaTheWookie  Hmm, bet ja pēc laika tie ir pilnīgi citi cilvēki, tad jau tās ir pilnīgi citas attiecības, kuras principā nevar salīdzināt ar iepriekšējām, kuras šiem cilvēkiem bijušas. Te jau gandrīz izskatās ka galvenā problēma ir tajā, ka atkal satiekoties līdzi ´´velkās´´ iepriekšējie stereotipi par personu, kuri šajos jaunajos apstākļos absolūti neatbilst esošai situācijai, vai ne tā?

Hustler_  Nu citi stāsta,ka sajūtas esot tādas,itin kā to atšķirtības gadu nemaz nav bijis. Itin kā šķīrušies būtu tikai vakar.

erika  Nav man tā gadījies, jo vienmēr esmu uzskatījusi, kas nogriezts, tas vairs nav piešujams.
Bet jaunībdienu brūtgāni acis met uz manu meitu, kaut paši par mani vecāki. No malas baigi smieklīgi tas izskatās.

planerdelta  Manaa acu priekshaa: pie drauga uz maajaam ieradaas vinja bijusii klases biedrene/lielaa skolu laika miila, kura pati vinju pameta un appreceeja citu. Sievieti dziive neizveertaas kaa plaanots, bet draugs veiksmiigi appreceeja citu un taa kljuva par vinja lielo pieaugusha cilveeka dziives miilu. Taa nu vienu riitu skolas laiku miila klauvee pie drauga durviim (mes tai briidii dzeram riita kafiju). Izgaaja aaraa, ko runaaja nezinu, saruna bija iisa. Kad ienaca atpakalj noteica "taada veca, sazjuvusi, prieciigs, ka toreiz pameta". Cik nu vinja tur veca bija, tas laikam nav noteicoshais, bet spriganaa meitene no bildeem gan laikam vairs nebija.
Ja kas ir, jaanjem ciet tuliit, ja nevar, tad nav ko gadiem gaidiit-domaat, "neatmaksaasies". Ko var izjuakt 1 reizi, izjauks naakamo ar.

Magoniite  Zinu tādus 2 gadījumus. Abos ir precējušies un ir laimīgi kopā. Vieni nu jau gadus 17-mit, otri - piecus.

sleepnis  Mani ar jaunības dienu mīlu viens traģisks negadījums izšķīra. Pēc daudziem gadiem satikāmies, noskaidrojām kas un kapēc. Bet nu abiem jau ģimenes, bērni. Tā arī nesadūšojāmies savas pasaules apgriezt otrādi. Varbūt labi, ka tā, bet kaut kur dziļi sirdī tomēr žēl un smeldze sēž par nerealizēto.

Hustler_  Mjā... pēc jūsu stāstiem interesantas pārdomas rodas. Tā spēle ar jaunības dienu mīlestībām ir visai interesanta. Kā loterija. Bet laikam tas viss atkarīgs no tā,cik stipra un abpusēja tā mīlestība bija...
Un vēl viens secinājums... Tomēr ir par daudz uz šīs pasaules cilvēku,kuriem patīk šiverēt pa citu cilvēku dzīvēm....
Pats zinu vienu vīrieti,kuru māte "izglāba" no sev nevēlamas sievietes rokām. Tagad viņš no pudeles nav nošķirams. Un kad piedzeras,tad pārdzīvo visu it kā tas būtu vakar noticis. Nu bet laikam māte tā vēlējās. :)

plikaaKAAJA  Par sevi?

preilene  Neesmu dzirdējusi par šādām, pēc daudziem gadiem atjaunotām, mīlestībām. Es pati droši vien arī negribētu atjaunot kaut ko bijušu. Tas cilvēks tagad ir pavisam cits, labāk paturu viņu prātā tādu, kāds viņš bija jaunībā – ar bieziem matiem, stingru ādu un bez alusvēdera. Manuprāt, pēc daudziem gadiem vilšanās vien sanāktu. Bet satikties un papļāpāt kā vienkārši draugi – to gan varētu.

Lianna  Tas derētu tādiem, kas iestrēguši tajā vecumā un ārā var izķepuroties vienīgi kopā. Man ar bijušajiem skolasbiedriem ir garlaicīgi un daudzkārtēja runāšana par to, kas bija vai varētu būt...neinteresē.

av2  nevienu gan taadu paari nepaziistu. Kad kaada bijussaa uzrodaas taa man , nu gadaas internetaa , nejuutu gan vairs nekaadu miilestiibu. Jaa, arii naidu nejuutu. Vinnas gan, sapratussas peec paaris veestuleem, ka es vairs sen nemiilu, izgaazz naidu parasti..

cipolino6  Kas bijis,izbijis! Visam savs laiks,Dzīvo šeit un tagad,baudi katru mirkli ,dienu šodien!