Īpašā gudrība.

marselis  MrJones (2015-07-22 06:59

ta ir,jedziens dziviba vienmer tiek piedevets pie miesas,
apsurdakais tas-,ja runa par materiju-,kura nemitigi maina formu-,
tad jedzienu dzivs,parasti izmanto cilveks attiecinot to uz sevi(es esmu dzivs)-,mana miesa,sad tad ari kads dzivnieks ir dzivs,sad tad mikroorganisms-,bet viss kas nekustas acij redzama atruma-,tiek postulets par mirusu...(tad jautajums uz ko var attiecinat jedzienu dzivs?)
-,par kristietibu-,...
jautajot no ka attistijusies,veidojusies,pirmsakumi kristietibai,kada bijusi ticibas baze pirmsakuma?
ludzu noradiet ,kuros tekstos tiek noradits par dveseles(energetiskas substances)mirstibu,kur tiek noliegta reinkarnacija?

atbildot uz jautataja jautajumu-,
substancei-,kura pamet kermeni nav nekadas ipasas gudribas-,ta atrodas taja svarstibu limeni-,kurs piederigs vina svarstibam,ti.-gudribai
protams palidzet-,tas ir cits jautajums.....jo palidziba var but atbilstosa doto svarstibu iespejam!

marselis  ps.,ko tad mes saprotam ar jedzienu dzivs? vai vielisko?kimisko procesu,kadas fizikalas norises?ko?
vai cilveks dzivs?kas vina ir tas,kas mums liek ta domat?vai dzivnieks dzivs?vai koks-dzivs?vai zieds dzivs?vai akmens dzivs?

Neesmu_Alise  Marseli, Tu jau esi citā dimensijā..:)). Tas ir tikpat sarežģīti, kā runāt par laiku. Ja atlidotu marsieši, kam cits laika iedalījums, jo riņķo ap savu Sauli savādāk nekā Zeme - pat randiņu sarunāt nevarētu. Atkaites sistēma cita.:)

Luusila  Ap gadiem 20 redzēju sapnī savu mirušo mīļo auklīti, bet pat sapnī zināju, ka viņa mirusi. Jautāju, kā tas nākas, ka mēs tā varam sarunāties. "Nu redzi, meitiņ, tagad tie garie, lietainie rudens vakari,- tad jau mēs varam atnākt." Toreiz daudz ko izrunājāmies, daudz izjautāju, bet vairāk tādas sadzīviskas lietas, ko viņa mācēja, bet es vairs ne.
Es, protams, saprotu, ka tas bija tikai sapnis, un viss, ko viņa man atgādināja, bija manis pašas redzēts un kaut kur zemapziņā saglabāts, bet tikšanās sajūta bija ļoti reāla. Vēl viņa teica, ka mīlestība ar nāvi nebeidzas...

fargo  MrJones (2015-07-22 06:59) viedoklis

ta ir viena no visgrūtākajām lietām, to pieņemt, saprast. ne es uz tā uzstāju, ne spiežu, bet ja zinat grib, tad stastu. daudz patīkamāk un nomierinošāk ir ticēt citām lietām. bet šo pieņemt ir grūti.

Geisha  Esmu saņēmusi palīdzību.

marselis  Neesmu_Alise (2015-07-22 11:10)
ja es butu cita dimensija-,tad butu dematerilizets-,anigilejies materija (ja noproti dimensiju darbibu),
par laiku,runat nav sarezgiti-(laiks ir pienemts lielums,ir izdomati merinstrumenti,kas veic it ka ta atskaiti,to parasti iedala ,ka fizisko procesu merijumu,vai psih.procesu merijumu)...
viss visuma rinko pa elips-spirali-,tada atskaite visai galaktikai,ta ka vienada likumiba.....

_Krasula_  Nēe, drīzāk domāju, ka dzīvi palikušie pārņem daļu no viņu gudrības, pieredzes.
Tomēr aizsaulē aizgājušais tuvais cilvēks var sniegt morālu atbalstu un būt kā sargeņģelis. Ja domās ar viņu sarunājās, lūdz padomu. Tad šī cilvēka ietekme un mūžs pārkāpj pasaulīgās zemītes robežas un turpina dzīvot...

limonija  Esmu vairākas reizes bijusi avārijas situācijās uz ceļa, no kurām tikusi laukā tikai ar izbīli - reiz sanesa pa oļiem auto tā, ka tas bija pilnīgi nevadāms, lēkāja pa ceļu zigzagiem, neviens pretī nenāca, un auto noskrēja no ceļa nevis tur, kur grāvis, bet tur, kur līdzena pļava...Domāju, ka kāds palīdzēja, jo es nebiju spējīga izdarīt patiešām neko. Ne pašai, ne auto nekas nekaitēja - saviem spēkiem atgriezos uz ceļa un turpināju braukt uz darbu...Vieta, kur tas notika, ir slavena ar avārijām - 90 grādu līkums ar besīgu slīpumu un gravu vienā malā - vnk ideāla avārijai(tfu, tfu, tfu)...

Parastais  Nē , neticu.
Kaut pieļauju, ka dvēseliskā ziņā, nu tas kas netiek zemē aprakts, saikne saglabājas. Līdz ar to ir iespējama kāda ietekme vai info apmaiņa.

Vaukskis  Tam gan nē !

Muktiana  Nu pēc manas saprašanas tā gan var būt. Šādi gadījumi ir aprakstīti M.Ņūtona "Dvēseļu liktenī" un ari vienā citā stāstā "Tilts pāri straumei" - faktiski šādu liecību ir daudz.
Un dvēsele pēc nāves nemirst, bet pieņem citu formu un pakāpeniski to maina. Vienā formā ir vieglāk palīdzēt nekā otrā. Un tas ir arī atkarīgs no dvēseles apziņas stāvokļa - ne kurš katrs rads tā baigi palīdzēs. Bet vispār saskaņā ar austrumu mācībām - diezgan reāli.
Arī hieromantijā tiek stāstīts, ja no dzīves līnijas atiet vēl viens atzars, tad attiecīgi izkalkulejot, var nonākt pie secinājuma, ka tajā laikā ir miris kāds tuvs radinieks, kas turpina sargāt jeb būt par sargeņģeli kādam palikušajam tuviniekam.

Muktiana  Luusila - tā bija īsta tikšanās, nevis sapnis. Tavai auklītei Tev kā dvēselei bija daudz nozīmīgāka loma nekā Tev būt tikai par auklīti. iespējams, daudzas dzīves viņa Tev ir bijusi māte vai tml. tuvs radinieks. Jo šādi iespējams sazināties ar patiešām tuviem "dvēseles radiniekiem".

Lianna  Pa lielam beigts ir vien fiz. ķermenis. Ja starp cilvēkiem ir jau dzīves laikā mīlestības saite, tā paliek mūžīgi. Ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp dvēseli un prātu, dvēseli un dievu. Ja tās mīlestības nav, tad gan ar mirušajiem labāk nekādus kontaktus neveidot.

mikjeliite  Mēs tiešām sastāvam no divām daļām- materiālās un garīgās. Vairumam cilvēku jau nu liekas, ka garīgā puse ir dota lai kalpotu materiālajai (dzīvojam lai ēstu). Tad nu tiešām ar fizisko nāvi visam jābeidzas. Nāve patiesībā ir liels noslēpums un mistērija. Miesu aprok vai sadedzina, bet kur paliek dzīvības brīnums?...Brīžiem šķiet, ka visi mūsu mirušie mīļie cilvēki nemaz tik tālu no mums nav. Varbūt pat reizēm cenšas mums arī kaut ko pateikt vai palīdzēt, bet, materiālajā pasaulē atrazdamies, esam ļoti ierobežoti viņus uztvert.

pizastornis  Droši vien.

piparbecinja  Lagična!