Lamāšanās! Kāda loma tai jūsu dzīvē?

Geisha  Ir cilvēku kategorija kuri bez trīsstāvīgiem nesaprot. Ar normāliem cilvēkiem nelamājos, jo nav jau vajadzības. Bērnībā kaimiņu Vitjka mani iekaustīja, ja slikti lamājos. Skola laba. Vajadzības gadījumā varu nolamāties tā, ka večiem žokļi atkarās. Neskatoties uz visu šito arī lamājoties nepazemoju cilvēkā personību (lai kāda tā nebūtu), bet rīcību. Vismaz cenšos kaut gan esmu impulsīva. Pēc 5 minūtēm esmu pilnīgi adekvāta un ļaunu prātu nekad neturu.

RiksNulleAstoniSesi  -> Geisha 2015-07-23 17:16 "Bērnībā kaimiņu Vitjka mani iekaustīja, ja slikti lamājos. Skola laba"
-----------------
....un es domāju - no kurienes Tevī tāda nepastarpināta sirsnība? Izrādās - no bērnības traumas :(

DanaL  Dodu priekšroku latviskotiem kaimiņtautas lamuvārdiem un izteicieniem - "pankūka", "kāda mārrutka pēc", no ķīmiķiem aizgūtam jēdzienam: "a man pH". Darbā ar klientiem domās bieži vien kašķīgākos apveltu ar tādiem jakiem epitetiem kā: "nu aizveries taču vienreiz, vecis āzi!" vai "pati kuce!". Ļoti iedarbīgs stresa menedžments.

trumpis8  "svēta lieta" reizēm sulīgi un trāpīgi nolamāties -arī man tā gadās - biežāk jau pie sevis un mātes valodā,bet ja skaļi tad vismaz ne daiļā dzimuma klātbūtnē

avenekazene  Labs jautajums, saku domat, ka tas ir man.....
laikam jau tomer gimenee bija tik stingri tas nostadits, ka iztieku pavisam bez lamasanaas un kad dzirdu to no malas, nepatik.....
Pat loti nepatik dzirdet.......

Geisha  RiksNulleAstoniSesi - es vismaz godīgi pasaku.

Parastais  Meklēju rokasgrāmatu "Kā bez lamu vārdiem uzcelt māju, remontēt auto un strādāt rūpnīcā" :)))))

_Krasula_  Vienīgais rupjais vārds, kas man ir pielipis, strādājot krievu tautības kolektīvos, ir "pankūka". Oriģinālā valodā, protams. To varu klusībā novilkt caur zobiem, piemēram, atsitot kāju jeb konstatējot kādu nevēlamu faktu. Nēe, stress mani neprovocē uz šādām izpausmēm.

pizastornis  Sex laikā dabiski sanāk.

Lianna  Notikums iz dzīves! Kādā ārzemju ostā sanācis konflikts ar blakus jahtas komantu. Mūsējie tā un šitā, šitā un tā; ārzemnieki rēc kā traki un nepiekāpjas. Tad elegantā gaitā, spilgti dzeltenā bikini, mūsu kapteiņa sieva iziet uz klāja, nostājas pretī ārzemniekiem un saka savu sakāmu latviski angliskajā izpildījumā: " Plīz, gov jū na**j!" Ietājies klusums, ārzemnieki pajukuši uz visām pusēm, viss skaidrs, nevienam nekādu pretenziju:DDD

trumpis8  anekdote par tēmu (ne)lamāšanās. Grūti latviskot, nav tas, bet mēģināšu jaukti.
Maskava. 80-tie, liels tirgus, zālē pie sienas uzraksts: "Segodņa djeņ vežļivogo obsluživaņija". Tipiska padomijas pārdevēja desu standā, bet cenšas būt pieklājīga "laipnās apkalpošanas dienā". Pienāk tantuks, palūdz nogriezt desas šķēlīti pagaršot, pēc tam citu šķirni, vēl citu, pārdevēja ar pūlēm, bet valdās. Tā tantuks palūdz un nogaršo vēl dažas, bet pie kādas desmitās pārdevēja neiztur un saka: "slušai, baba, seičas ja poidu k jebeņi matjeri, a ti sļedi za mnoi i ņekuda ņe svaračivai!"

jollyroger  Darbā lamājos, bez tā es nevaru pastrādāt.

Samila  Reti, bet kādreiz pasprūk... lai cik dīvaini nebūtu pie stūres nelamājos, bet tenisa kortā gan ir gadījies ne vienu reizi vien ;) Paliek vieglāk... aizstāt nav iespējams ne ar ko, var tikai ierobežot.

KlusumsL5  Armijā tiku izskolots par seržantu, uzdienējos līdz augstākajai pakāpei. Vienubrīd secināju, ka puse manas sarunvalodas ir komandas, bet 1/3 daļa lamu vārdu. Komandas kliedzošā veidā un lamāšanās dažu mēnešu laikā tik ļoti bija iesēdušās apziņā, ka sāku to visu jau izjust kā slimību - ja neizlamājos par kādu nieku, jutos slikti. Apzināti sāku piestrādāt pie savas valodas un savāktības, lai no tā visa tiktu vaļā. Pārnācu no armijas, pārtraucu studijas RTU un iestājos LVU latv. val. un lit. učukos. Pabeigt nepabeidzu, toties jau to laiku savu valodu atstrādāju tā, ka pat nelamājoties varu izteikties pietiekami skarbi. Piestrādājiet pie savas valodas un vārdu krājuma; tas ir pietiekoši plašs, lai varētu izteikties mierīgi, nepiespiesti bet tai pat laikā sulīgi un nebūtu jālieto matj-pere-matj leksika ikdienā ;)

limonija  Reti, bet sanāk pa kādai "izjustai frāzei":) Manējā ir vācu - šeissse(ar 3s - kā uzrakstīju:)), bet krieviski ne. Kad stress, dusmas, reizēm - humora pēc. Bitīt matos, velna milti, kāda x-a pēc, tirliņš - mans standartrepertuārs:)
P.S. Savulaik gan - iztincinot vīru, apguvu arī armijas repertuāru, un audzēkņi vēlāk brīnījās, ka mani ne ar ko nespēja pārsteigt vai nošokēt, arī standarta anglisko pārzinu itin labi un aizbāžu mutes nekauņām, patulkojot viņu teikto :) Svešvalodā jau tik smalki izklausās...:D

av2  nekaada loma nav.

Freja4  Joptvaišmantelīt mīļākais lamu vārds un teiciens, ka visi mērkaķi kādreiz nokrīt no koka arī :D

knjope  kādreiz jaunībā mēdza izprukt, sevišķi stresa situācijās pie stūres "bļin":) tagad vārds "pankūks"´ droši aizstāj visu lamu vārdu krājumu, arī nolamāt var pieklājīgi nevis kā agrāk, drusku pārlabojot "pankūka tāds", vai "kūka tāda", vai "vecā kūka!" :D "stulbene"vai "stulbenis"laikam neskaitās lamu vārds bet fakta konstatēšana.

Syringa  Pie stūres atceros un lietoju visus iespējamos dzīvnieku nosaukumus latviešu valodā, tā noteikti nav lamāšanās :D Bet par biezāku un daudzstāvīgo vārdu lietošanas efektivitāti pārliecinājos tad, ka kā pilnīgs lamu vārdu nelietotājs centos pārliecināt savus kolēģus, par ko vairs neatceros. Visi uzvedās kā perētājvistas kam olas nospertas, skaļums neizturams, runāju runāju tik un tā neviens nedzird un neklausās, bet tajā mirklī, kad paskaļā balsī sulīgi nolamājos :D Varēja dzirdēt kā adata siena kaudzē nokrīt un acis, kolēģiem, bija ar rokām orbītās jāatstumj vietā :)

adamsone  Nav nekādas lomas....Ir bijuši gadījumi, kad lietoju, bet cenšos tomēr to nedarīt. Zinu daudz un dažādus lamuvārdus, bet forši tas nav.

evelina37  Uzliec smaidu sejā un skaties uz to cilvēku. Noteikti dusmosies vairāk, bet galvenais nebojās savus nervus un nav jālamājas.