Vai tiešām nav nekas cits par ko runāt?

MrJones  Vai jaarunaa tikai par attieciibu kjibeleem, lieko svaru, sesku biidiishanu...?

Jautaajums vareetu buut savaadaaks - kaapeec tieshi tev tas ir Tabu..?!!

fargo  "Par ko viņi ir atbildīgi?"
bērni ir atbildīgi par savu rīcību.
ir arī cits par ko runāt. bet runat par adopciju un problēmām ir pilnīgi normāli un daudz saturīgāk, kā malt par resnumu vai dzimumkariņiem.

suns  Ir pieņemami šeit un arī citu runāt gan par šādiem bērnu jautājumiem, gan arī citiem jautājumiem. Bez cilvēku "riešanas" un citām negācijām ir arī normālas diskusijas un atbildes, no kurām katrs, kuru tas vai kaut kas cits interesē var paņemt kaut ko savu, ko vēlāk citāda rakstura sarunās savu domu var papildināt, risināt tālāk, iespējams - jau citā līmenī. Iespējams, kādam bez šādiem (domu rosinošiem) virsrakstiem, nemaz neienāktu kāda tēma prātā. Tāpēc - ir ok runāt, rakstīt par jebko.
Bērni nav atbildīgi, bet vecāki gan, tie ir arī tie, kas lasa, raksta un runā... Jo vairāk, jo labāk.

miglainaa_plava  Ļoti labi, ka beidzot ir nopietnas tēmas, nevis tikai par lieko svaru.
Bērni nav atbildīgi, bet vecākiem nevajag sev dzīvi sačakarēt, audzinot tādus, kas nespēj novērtēt savu veiksmi.

adamsone  Jā, man liekas, ka runāt par šo tēmu šeit ir pieņemami. Jo tā ir reāla dzīves tēma ar savu aktualitāti cilvēkiem, kuri dzīvo sabiedrībā, jūt un saprot sevi kā sabiedrības daļu un nav vienaldzīgi pret to, kas sabiedrībā notiek. Diskusijas tēma ir noformulēta korekti, ar atsauci uz visiem pieietamu rakstu žurnālā, kuru visi var izlasīt un visi var apspriest. Var apspriest arī tad, ja rakstu nav lasījuši, bet grib izteikt savu viedokli. Tāda vienkāršā demokrātiskas dzīves prakse, ja kādam nepatīk - nu tad nepatīk, ko padarīsi...

no_matter  "runat par adopciju un problēmām ir pilnīgi normāli" - piekrītu, bet vai vari man lūdzu parādīt tēmas izklāstā, kā tiek rosināta diskusija par adopcijas problēmām (ja neskaita pašu jautājumu, kas šķiet galīgi neiet kopā ar pārējo izklāstu)? Piemēram atsauce uz normatīvajiem aktiem un to saistību ar reālo situāciju.

no_matter  "bērni ir atbildīgi par savu rīcību." - bērns to ir iemācījies no vides, kurā audzis. šāda uzvedība ir vienīgais ko viņš zin.
Atvedīsim piemēram šeit kādu ķīniešu bērnu PRET VIŅA GRIBU, kas nezin nevienu vārdu latviski un noknābāsim viņu, ka viņš neprot latviski?

Neapgalvoju, lai arī viņš nevar uzņemties atbildību par savu bioloģisko vecāku kļūdām, ka viņš var darīt vienalga ko, bet pieaugušam cilvēkam ir dotas smadzenes, pieredze un izvēle, lai saprastu un domātu.

no_matter  "tā ir reāla dzīves tēma" - rakstu lasījusi neesmu, bet pēc aprakstītā spriežot tas ir kāda aizvainota it kā pieauguša cilvēka vienpusējs viedoklis, kas nav spējīgs uzņemties atbildību par savu rīcību un sašutums, ka bērni nenovērtē kā viņiem paveicies.
Protams, ja raksts ir ar mērķi vērst uz adopcijas problēmām, tad ir mazliet citādāk, bet jautājumā ir likts uzsvars uz bērnu uzvedību.

fargo  (2015-08-14 00:59) jautājuma autora komentārs

bērni nav atbldīgi par to, ka ir palikuši par bāreņiem. bet! bērni, pusaudži, pieaugušie - cilvēki, ir pilnā mērā atbildīgi par savu apzinātu rīcību.
viena no vissliktākajām lietām, kuru ir indoktrinējusi modernā pedagoģija, tā ir bērnu bezatbildība, jeb ne-atbildības koncepcija par saviem darbiem. atbildība par viņu darbiem gulstas uz vecākiem, skolu, sabiedrību. un tas nav pareizi pašā būtībā. izslēdzot bērnus no viņu rīcības atbildības sekām, tiek audzinati cilvēki, kuriem nav sapratnes par rīcības un seku tiešu sakarību.
kā tēma zemāk, kur sieviete veic laulības pārkāpuma noziegumu, bet sekas piedzīvot negrib. un sekas ir bērns ir iespējami lieli sarežgījumi privātajā dzīvē. kādu rīcību cilvēks apsver? vainas atzīšanu un savas rīcības seku akceptu? nē. tiek meklēts ceļš izbēgt no sekām. minu tikai kā piemēru.

no_matter  "kaapeec tieshi tev tas ir Tabu..?!!" - tāpēc ka man ir sava pieredze saistībā ar šādiem problemātiskiem bērniem un zinu kāds ir rezultāts, ja mēģina IZPRAST kaut nedaudz viņu situāciju. Un viņi tiešām nav atbildīgi, ka nonākuši tādā situācijā un tāpēc man tas ir tabu.

Edgars37  no_matter (2015-08-14 01:36) jautājuma autora komentārs

Viens mazs precizejums - rezultats istermina vai ilgtermina? Loti pareizi uzsveri vardu IZPRAST, bet izprast bez geniskas saskanas, sekojosi ari geniskas izpratnes vnk n e v a r...un sities kaut ap stenderi;)! Savukart vinu pienakums un atbildiba ir augt audzugimene, cienit un novertet to, kas viniem dots, un neatkartot savu biovecaku kludas (neiet runa par gadijumiem, kad vecaki tragiski iet boja vai citiem force majore) un...ne viss kakim ir Whiskas;)!
...un taisniba fargo saja rindkopa, kas sakas ar - viena no vissliktakajam...

DanaL  Vai no tā, ka mēs nerunāsim, kaut kas mainīsies uz labo pusi?
Kam nav ko teikt vai šķiet, ka runāt par šādām lietām ir neētiski, ir visas tiesības savu viedokli neizteikt.

Samila  Cilvēki ir sociālas un seksuālas būtnes, tādēļ arī runā vai nu par seksu, vai lietām, kuras sabiedrībā ir aktuālas. Ja uzsāc diskusiju, esi gatavs uzklausīt viedokļus, kas Tev nebūs pa prātam.

limonija  Pilnībā saprotu, ka šāda diskusija daudziem var šķist sāpīga...Bet sarunas par laulības iziršanu arī sāp daudziem(bērniem to skaitā). Tad nerunāsim un neko neanalizēsim?
(2015-08-14 01:24) viedoklis - fargo - pilnībā piekrītu, ka "bērnu bezatbildības koncepcija" jau nes briesmīgus augļus mācību un audzināšanas iestādēs, arī ģimenēs...Bērns var zvanīt uz uzticības tālruni un sastāstīt briesmu lietas par vecākiem vai skolotāju - īsts "Pavļika Morozova fenomens" mūsdienu variantā. Un taisnība vienmēr esot bērnam...Prātam neaptverama pieeja audzināšanas darbam. To tikai kabinetos sēdoši ierēdņi var izštukot.

Deisa  Un ko, nerunāsim par problēmu un tad tās nebūs? Jauki gan dzīvojam!
Piekrītu, ka ne jau bērni ir vainojami par nelāgu uzvedību, bet gan jāaplūko vide, kādā viņi bijuši pirms tam. Un vai var vainot audžuvecākus, kam šāda adoptēto uzvedība ir jāpacieš diendienā? Nedomāju. Tāpēc atbalstu, ka nevar pret adopciju izturēties vieglprātīgi ne sevis, ne bērnu dēļ, un ir jāizanalizē bērna gūtā pieredze, pirms vest viņu mājās. Un par nelabvēlīgo ietekmi jāgādā būtu ierēdņiem, kuru tiešajos pienākumos tas ietilpst, ne jāstrebj laukā cilvēkiem, kas vienkārši grib palīdzēt.

Cafe_Noir  sameklē 29.jūlija žurnālu "ieva":
*Saruna ar Mikroķirurģijas centra vadītāju MĀRTIŅU KAPICKI: «Es adoptētos bērnus neapzināti biju pacēlis virs savējiem, man šķita, ka viņiem vajag vairāk…» Saruna par dzīves grūtībām, sāpēm, izmisumu un mīlestību.*
izlasi un sapratīsi, ka ne jau adopcijā un jaunajā ģimenē ir problēmas, bet pašos bērnos, kuriem pēc šodienas standarta pienākas, bet nav pienākuma. un ne jau vide visbiežāk ir tā, kas nosaka nākamā cilvēka raksturu. ja cilvēks bērna vecumā nav ne par ko atbildīgs, tad vispār rodas jautājums - kā cilvēks iemācījies ēst vai paciesties līdz tualetei, - kaut tikai pašās primitīvākajās rīcībās vērtējot

Bellatrixa  Es vispār nesaprotu, par ko sašutums. Normāla tēma. Normāls piemērs, kura publiskošanai pati iesaistītā ģimene ir piekritusi līdz ar intervijas sniegšanu. Tātad to izlasījusi un to apspriedusi krietni vien lielāka publika, nekā PA lasītāji šeitan.

Deisa  to Cafe_Noir - Tu saki, ka ne vide. Pastāstīšu vienu gadījumu - ir bērns, kam bērnu cerebrālā trieka, bojāta liela daļa smadzeņu, meitenīte teju vai dārzenis, taču mēdz priecāties, mēdz būt domīga, aplūko ap gultiņu apskatītās bildītes un ir visai rāma. Dakteri ieteica bērnu paārstēt Ģintermuižā. Aptuveni mēnesi meitenīte tur sabija, pēc kā viņas uzvedība krasi mainījās. Pirmkārt, viņa jau baidījās ēst un ar kreiso roku sāka sist ēdienu no rokām laukā, kad mamma baroja. Pasākusi bija nelāgi klaigāt un ik pa laikam pēc mošanās krāca kā pārbijies zvēriņš, kas cenšas sevi aizstāvēt. Pasāka arī sgrābt stipri roku, kā skrāpējot, liekot ēdienu mutē pa tiešo (jo karoti sita ārā), koda rokās. Un pēc šitās situācijas lai man vēl kāds pastāsta, ka tikai un vienīgi bērns ir atbildīgs par savu uzvedību un raksturu!!!
p.s. Pēc ilgāka laika uzturoties mājās un atgriežoties tikai mammas aprūpē, meitenīte pamazām iegāja ierastajās sliedēs.

preilene  Tēma kā tēma. Kur cepiens?

p_p  Mandomāt, ļoti laba tēma diskusijai.
Ja tev ir sāpīga pieredze un nav vēlēšanās to cilāt, vienmēr pastāv iespēja tēmu nelasīt un diskusijā nepiedalīties.
Pievienojos iepriekšējiem komentāriem, ka mūsu gadsimta problēma it pilnīga bezatbildība, un kā bērnu, tā pieaugušo.

merlina200  Man liekas, ka par bērnu audzināšanu un uzvedību būtu jārunā vēl vairāk, gan sabiedriskajos medijos ,gan skolā, it īpaši par vecāku un bērnu pienākumiem un attiecībām, jau 5 gados bērns ir visai atbildīgs un spējīgs par savu rīcību domāt un atbildēt. Tad varbūt tomēr būtu mazāk bērnu ,kuri aug nelabvēlīgā vidē un tiek pamesti.