Cilvéka vàrds - jùsu pieredze.

inito4ka  ...man bija skolas biedrene Auza Pārsla.... vot i domā,,,vecāki ņirgājās vai kā?
labi,ka meitenēm ir iespēja nomainīt uzvārdu precoties :)
bet par tēmu---man patīk mana vārda skaidrojums un uzskatu,ka pilnībā atbilst.

AivarsN  Vārds ietekmē cilvēka likteni. Ziņu gadījumu,kad Zilā kalna Marta lika nomainīt meitenei vārdu,lai tā pārstāt slimot. Tā arī notika. Senie latviešu vārdi nes spēcīgu enerģētiku,nodrošinot veiksmi un labu veselību,bet dažādajiem,pa pasauli sagrābstītajiem vārdiem var būt negatīva ietekme. Neesot labi likt divus vārdus,jo tad cilvēks ir ne šis,ne tas. Nokristot cilvēku citā vārdā,var izmainīt viņa likteni.

psychobitch  nepievēršu tam lielu nozīmi...

MJooun  Laimnesis,,superiigs vaards, pozitiivs, vilinoshs...daamaam patiik -es taa ceru..)!!

madaa  jā, Laimnesis man patīk.. Saulvedis arī...

marselis  kadreiz berniem pieskira vardus ar noluku
vai pamatojoties uz ta dabu
kiniesi,indiani,arab.,indeir.utt.utt.,
musdienas daudzkas aizgajis skersam

nesaubigi vards norada uz cilveku,
ka ari ietekme vina likteni
(burtu salikums,ka skana
ar kuru individs sevi identifice-, individuala "mantra")

kaoma  Esmu reta vārda īpašniece,bet dzīve tāda papelēka sanāk. Raksturojums gan atbilst gan man,gan vecākajam bērnam,tāpēc jaunākajam,pirms lēmuma pieņemšanas,pētīju,vai vēlos tādas rakstura iezīmes.

Elektra  Man ļoti patīk savs vārds, ar to esmu mierā, it kā jau nav neparasts, man nepatīk savs vīra uzvārds.
Bet mana māsīca Dace ir ļoti neapmierināta ar savu vārdu.
Manuprāt, galvenais kā Tu savu vārdu pieņem:)

DanaL  Kad mūsu tagadējā premjere stājās amatā, es, izvērtējot viņas vārdu un uzvārdu, ļoti cerēju, ka Latvijā teju teju iestāsies fantastiska uzplaukuma laikmets :)))

evelina37  Kādreiz arī vārds Eva bija rets un krievu cilvēks teica Jeva un vectēvs man teica, kas tas par vārdu Ieva un viss. Es vienmēr dusmojos un teicu, ka esmu Eva.
Neteiktu, ka es savādāka kā visi citi cilvēki.

spriganaa  Vecāki man devuši retu, neparastu vārdu. Jaunībā ļoti nepatika, bet tagad pat lepojos ar savu vārdu. Esmu ievērojusi, ka iepazīstoties cilvēki manu vārdu vai nu iegaumē uzreiz un uz visiem laikiem, vai nu nevar atcerēties arī pēc 10-tās atgādināšanas. :)) Nejūtos savādāka vai īpašāka, kā citi , ar "parastiem" vārdiem. Varbūt ģērbjos košāk un esmu aktīvāka/atraktīvāka, kā vidējais statistiskais mana vecuma "babulis"":))

Vucis  Neteiktu, ka vārds diži ietekmē cilvēka dzīvi, bet kaut kādu virzienu, neapšaubāmi, dod. Pašai ir ne īpaši bieži sastopams un galīgi nelatvisks vārds. Nedomāju, ka dzīve būtu diži neparasta. Tā, ka tas ir fufelis.

Kas attiecas uz vārdu došanas tradīcijām pieturos pie viedokļa, ka bērnam jāliek "stiprs" vārds, kas tam dzīvē dos enerģiju.

Kas ļoti nepatīk, tā ir vārdu izķēmošana: lai piedod man visi ivčiki un aiči.

violeta  Mana karma vārda ALDIS..Un JĀnis..neviens cits maz ar mani neiepazistas,kaa saka vārdu,ta es panikā,tie jau bijuši un ne tie labakie.

MJooun  Tikai vienai patiik mans vaards...? Nujaa...tagad jau jaaizveelas muusdieniigaaki:....,,Gribvaris, IIzajaajs, Laizers, Daiktnesis, Spraudeejs, Orgazmators, Sliidenieks...Riekstshaavs..Kulliminants! :) )

raina1970  Pēc pieredzes- abi vārdi man ir mazliet neierasti, it sevišķi - ja padoma, ka tos izvelējās talajos padlaikos.. Kā tas ietekmēja- nu pacietību gan trenēja-- jo skaidrot kas pa kam - nācās( un ari tagad reizēm sanak)gana bieži un apjomīgi.. Pašai patīk, ir teikuši , ka piestāv.. No tiem - satiktajiem cilvekiem , kuriem neparastāki vārdi-- ir kaut kas, kas tomēr atšķiras viņos.. kāpēc- nemācēšu tā īsi teikt.. neparasts vārds pievērš vairāk uzmanības, ar to ir jamācās tikt kaut kā galā, kādam tas sanak viegli un pārtop citās personības ipašībās, vai palīdz piestrādāt pie sevis pilnveidošanas... citam- nesanāk- un tad ir dikti lielas nejaukas sajūtas cilvekam..Visādi var būt.

lietuviete1  Viss jau laikam ir attieksme pret vārdu, bet man līdz šim vienmēr ir patikuši reto vārdu īpašnieki (arī tādu vārdu, kuri nav kalendārā). Jāatzīst, ka sastaptas interesantas personības kā sievietes (Raisma, Lenvija) tā arī vīrieši.

Vaukskis  Cilvēkiem, kuriem ir neparasts vārds, kas latviešu valodā ir grūti izrunājams, neklājas viegli, piemēram, man. Cilvēki bieži to asociē ar citu vārdu, kas tomēr nav manējais, jo manējam nav garumzīme pirmajam burtam, bet pierastajam varaintam ir ! Tad nu es nespēju vien visiem izskaidrot, ka : "Ērik, uznes mani kalnā! ", ir tas pats, kas to teikt Zigurdam vai Kārlim- respektīvi, neattiecas ! Citi iedomājas, ka es varbūt esmu aizmirsis pierakstīt garumzīmi virs "E", taču tā nav ! Dzīvojot ar reti izplatītu vārdu tad gribās spuroties pretī, jo krīt uz nerviem, ka masveidīgi- dažreiz rakstiski, bet parasti mutvārdos- tieku uzrunāts kā persona ar citādu, masveidīgi izplatītu vārdu. Tajā pašā laikā, it īpaši tad, kad biju jaunāks, vēlējos, kaut varētu būt līdzīgs kā citi, neizcelties, nenonākt stresā par to, kā būs rakstīts mans vārds, piemēram, dokumentos vai kā tikšu uzrunāts; ar laiku pieradu pie situācijas, ka jābūt īpaši uzmanīgam saskarsmē un necenšos visur stādīties uzreiz priekšā, lai nebūtu jāskaidrojas par vārdu, bet pagaidu, līdz kādam no manis to vajag un uzprasa. No sava vārda es nekaunos, jo tam nav nievājošas pieskaņas, bet ar to īpaši arī nelepojos, jo galugalā tas nav mans nopelns, ka tādu ielika. Man kā cilvēkam, kuram ir svarīga vēsturiskā mantojuma saglabāšana, arī identitātes, šajā gadījumā personvārda, maiņa šķiet pieņemama tikai ārkārtas situācijā, kādu neesmu un nevēlos piedzīvot; citādi atbalstu uzskatu, ka būs dzīvot un nomirt ar to vārdu, kādu devuši vecāki, ja vien tas pašam nav ļoti apgrūtinošs, bet tikai neērtības dažreiz radošs.
Es noteikti esmu savdabīgs, izskatos neparastāk nekā mani vienaudži, bet izskatu drīzāk būtu ar mieru mainīt nekā saglabāt, ja vien tādējādi spētu garantēti stāties noturīgās attiecībās, taču mūsdienās tādas pārliecības par izdošanos nav. :(

Analize  Man arī ir rets vārds. Toreiz, kad man to piešķīra, "dzelzs piekškara" apstākļos, vecāki nezināja, ka tā sauc arī kādu ārzemju valūtu. Lai Jums atvieglotu minēšanu, es neesmu ne zlots, ne dolārs, ne šekelis :) Es saviem bērniem savu vārdu neliktu, bet savu vārdu arī nekad nemainītu! Viens trūkums tomēr ir, ko it īpaši izjutu bērnībā - atšķirībā no citiem bērniem, man nebija vārda dienas :( Bet tādēļ neesmu kļuvis ne vardarbīgs, ne antisociāls!