Līdz kuram brīdim jo mazāk mēs zinām par viens otru, jo labāk?

Torpedo  Nu, es viņu dievināju, bet kopš uzzināju, ka iet uz ateju tāpatās kā visi, bezdē un dienas beigās viņai smird paduses un nez kas vēl cits, tā kkā vairs nesanāk

jokapec  Drošāk un ērtāk vispār ir neiet ārā no mājas, sēdēt Oho, spriedelēt par visādām muļķībām, bet patiesībā nekur neiedziļināties.

jadore  Ir tā, ja kaut kas ir izmezģīts, tad tas vispirms ir jāsadakterē un tad jādodas tālāk. Mazāk sāpju un lielākas iespējas. Bet tie, kas nodarbojas ar viena aktiera teātri, lai to arī turpina.

fargo  kad abi ir ņēmēji, nak ar saviem svariem un sver un mēra, tad izrādās, ka nekas nav svarīgāk par sevi.

kāds labi uzrakstīja šajā sakarā:
"They believe — they have faith — that the individual is supreme. There is no power or authority above the Mighty Me, therefore nothing has the right to impose itself on Me, and nothing, not even my own child, can claim any right to my life or my body or my love or my time. My, Me, I. I am the sole point and purpose of the universe, and the highest thing I can hope to attain is my own enjoyment, convenience, and (especially sexual) pleasure. There is no Truth outside of that. There is no God beyond myself."

kas attiecas uz ohoriešanos, tad man liekas pieaugušiem cilvēiem vajadzētu kaut kā tikt galā bez adminiem. tas gan neattiecas uz autoru, bet esmu novērojis, ka tieši tie, kas ir pelnījuši kārtīgu pērienu bija tie, kas visskaļāk sauca pēc admina. akurāt kā tie preteklēni skolā, kas mēdas slēpjoties aiz skolotājiem vai pieaugušiem, bet kad šakālēns ir noķerts, kad cisa tek pa kāju un lūdzas, lai neaiztiek.

Closing_Time  Līdz pirmajam kniebienam, pēc tam jau var gadīties, ka arī neko zināt negribēsies

_Avija  Informāciju jau visu uzreiz neliek ārā. Katrai pazīšanās stadijai nāk līdzi savs informācijas apjoms.

Nensi10  Jaut. autors pats uzrakstiija: Agri vai vēlu taču jebkurās attiecībās tomēr izveidojas dziļāka saikne vienam ar otru.
Taa tas ir un sameloties nesanaaks.
...ar laiku viss taapat kljuus zinaams, tad kaadeelj gan vajadziigas kkaadas pasakas?
...un ja ir tie - iileni, kurus nenosleept - maisaa, tad jau labaak uzreiz izstaastiit kaa ir, jo arii tas , kaa otrs to uznjems ir viens no raadiitaajiem.
...ne velti saka: Saveejie - sapratiis!

_Avija  Nu ja plāno vienas nakts čpok. Var jau dzejot.

neko  Manā skatījum gana absurds jautājums, jo tikai cilvēki par kuriem kaut ko zinu mani vispār spēj ieinteresēt. Jo mazāk zinu..., jo mazāk interesē.

Syringa  Līdz kuram brīdim jo mazāk mēs zinām par viens otru, jo labāk
-------------------------------------------------------------------------
Līdz tam brīdim, kad cilvēkiem nav nekādu tālejošāku plānu, kopīgu mērķu vai vīziju. Kamēr mērķis ir vienreizējs pasākums, vienalga pastaiga, sex vai da jebkas cits. Jo kā cilvēkiem parādās kaut kas kopīgs viņiem sāk veidoties piesaiste vienam pie otra un sāk interesēt kādi bezdibeņi vai melnie saules plankumi glabās tā otra cilvēka slēptajos dvēseles kambaros...to ka tur kaut kam ir jābūt jūt gan intuitīvi, gan ar vienkāršu loģiku, katram taču tur kaut kas ir. Ja lēnā garā nesāk vilkt to visu virs ūdens, tad attiecības (vārds jau pats par sevi nozīmē savstarpēju mijiedarbību) nemaz neizveidojas un izjūk nemaz nesākušās, pat ja šīs attiecības ir vienkārša draudzība.

ne_meklejumos  Jo ātrāk spēj atklāties, jo labāk. Tas liecina par uzticēšanos, tā pagātne jau tāpat izlīdis agri vai vēlu.

Tessa  ar tadam smagam problemam attieciiba uz savu un otra eksistenci, jadziivo kopa ar Vilsonu neapdziivota sala. Vilsons bija rokas bumba /atgadinaja/

DanaL  Mani neinteresē fantazētāji un noslēpumainie. Un arī dēļ vienreizēja kniebiena veselības nolūkos netaisos izpildīties, karinot makaronus vai tādus uzklausīt.
Bet lai neuzķertos uz dažādu problēmu nomocītajiem, cenšos tomēr veikt virtuālu izpētes darbu, lai vienas kafijas garumā nevajadzētu noklausītos, kā kaimiņi kādu spīdzina, kāda kuce ir bijusī sieva, kāds maita priekšnieks utt.

gertrude  Mīļais cilvēk, ja mūsu gados kādam/ai nav pagātnes, tad tas ir mazākais dīvaini.

_Krasula_  Tas jājautā šauri specializētu attiecību mīļotājiem. Un tiem, kuri katru reizi,ienākot no ielas, apavu pazoles rūpīgi nomazgā ar kālija permanganāta/zilajiem graudiņiem.
Rodas jautājums, vai autors katru soli dzīvē iepriekš izplāno, izsver un izkaukulē pirms riskē izkustēties no vietas? Kur paliek intuīcija, sajūtas, improvizācija? Kāda garlaicība!!
Viens gan jāatzīst, ka savu dvēseli tā uzreiz neizklāju kā pankūku mīklu uz pannas. Bet, ja man cilvēks ir saistošs, tad mani interesē gan viņa baltie, gan melnie plankumi.

meizu  Ar psihologu var daudz ko izrunāt :D tad staigājot gar jūru nebūs jāgruzās :D

poga_parastaa  Uzskatu, ja cilvēks domā ar galvu, viņš pats saprot, kuras ir tās lietas, kas otram noteikti par sevi jāpastāsta. Sīkumos? Kam tas vajadzīgsb? Ziņkārības apmierināšanai? Lai agrākās kļūdas izmantotu kā kritērijus vai "ieročus"? Vispār, kāda var būt daļa gar otr pagātni, ja vien tā pilnīgi nekā neietekmē ne jūsu tagadni, ne arī nākotni. Būtībā tā arī ir atbilde, cik tālu. Jāstāsta tas, kas kaut kā var ietekmēt abu attiecības. Katram pārim tas būs kaut kas cits. Kaut vai banālais stāsts par tēmu - "Cik tev bija pirms manis?" Kādam tas būs dziļi vienalga, bet, ja otrs ir šššaussssmīgi greizsirdīgs, pieļauju, ka viņam tā varētu būt svarīga informācija. Es pati drošivien justos draņķīgi, ja no manis noslēptu faktu, ka ir bijis ieslodzīts, narkomāns, spēlmanis, tēvs laulības un ārlaulības bērniem, kurš izvairās no alimentu maksāšanas.

Esari  Man liekas, ka mani ipaši neinterese, kas ir bijis- galvenais, lai tas vis bijušais netraucetu šodienu un nebojātu ritdienu...

Lianna  Pašā jautājumā jau ir ieslēgtas bailes, bailes uzticēties, bailes, ka nesapratīs, bailes, ka nebūs gana labs, bailes, ka atgrūdīs utt. Ne tas ir svarīgi, ar ko sakāvās bērnu dārzā un cik dienasgrāmatā lapas izplēsa, bet gan tas, ka visu mūžu dzīvo bailēs. tas ir redzams pa gabalu!

Ja jau autors par sevi tā baidās un no otra tā baidās, vienīgais risinājums, meklēt palīdzību vienalga kur; baznīcā, pie psihoterapeita, dziednieka vai mācītāja.
Uz bailēm veidota saruna vai attiecības jau nesākušās ir nolemtas iznīcībai. Bezmaz jāaicina autors uz randiņu, lai parunātos bez vajadzības iepazīties, kaut ko veidot, lai cilvēks atslābst un vispār nedomā par visiem šiem s*diem.

Esari  ..zin- es ari izvelejos vairāk nesatikties ar čiksu, kura atļāvās visu, Pirmajam randiņam atveleto laiku piežvadzet ar- viņš, viņš, viņs... :D

limonija Jāpiekrīt Liannai - 2015-09-26 18:29) viedoklis. Tos, kuri "raustās" no attiecībām, kaut kā uzreiz var atšifrēt...Jāpiestrādā pie šīs tēmas, autor. nākamās atbildes