Vai tas cilvēks, kas mūs sāpina ir draugs vai ienaidnieks? Dvēseles brūču dziedināšana.

LucreziaBorgia  Tavos jautājumos parasti ir tikai divi atbilžu varianti. Kāpēc? Vai tu nepieļauj, ka var būt arī citi ceļi "sāpju" remdēšanai? Fizisks darbs, piemēram. Sports. Ja ir nauda, tad ceļojumi un tā tālāk. Tev sanak vai nu depresīvie vanšu tilta kāpēji, vai pamuļķi, kuri piebļauj oho un tad apvainojās, ka viņiem iedod pendeli.

mieru_tikai_mieru  var sāpināt gan draugs, gan ienaidnieks. Draugiem ir tā iespēja pazīt mūs labāk, tāpēc tie spēj arī stiprāk un izteiksmīgāk sāpināt. Bet, jebkurā gadījumā, tas, kurš sāpina, var būt tavs skolotājs. Viņš iemācīs tev pasmieties par saviem skeletiem. Un tad, kad smiesies, tici man - tad vairs neviens nespēs tevi ar tiem sāpināt.

Deisa  Var būt gan draugs, gan ienaidnieks, gan vienkārši vienaldzīgais, kam tas skelets bijis nebijis. Taču šeit tā skeletu grabināšana tik tāds gara laika kavēklis. Būtu cilvēkiem kas noderīgāks darāms, tak neņemtos ap kaut kādu virtuālo tēlu skapju tīrīšanu.

Torpedo  Es sapratu - vobšem, skolotāji sāpina visvairāk. Pat vairāk par bērndārza audzinātājām

Lianna  Torpēdo, asprātīgi!+++ Tu mums te esi izgājis caur uguni un ūdeni un nemainīgi proti kāpt uz varžacīm un skeletus grabināt, gan savus, gan citu. No taviem komentāriem sanāk, ka vislabākā skolotāja bija tava sieva, no kuras tu aizmuki:DDD

Kas attiecas uz vārdu skolotājs. Dažam tā ir nevis profesija, bet diagnoze. Tikai cilvēks pats to nejūt.
Deisa, es neticu, ka tie cilvēki, kas šeit ir tā saucamie "zāģētāji" dzīvē ir tie mīkstie un pūkainie.
mieru_tikai_mieru, man šķiet, ka mums jau reizēm izdodas tīri neko tā pasmiešanās par sevi.
Tiesa netrūkst arī tādu, kas sevi slavē un citus peļ. Bet tas tak nav mazāk smieklīgi.

Torpedo  Lianna, nē, esmu izgājis tikai caur ūdeni, jo ugunī torpēdas uzsprāgst un hanā ir!
Un sieva vispār man iepriekšējā dzīvē bija, tā visai miglaini atceros. par vāržacīm un skeletiem nesapratu, bet droši vien, ka tev taisnība. ja godīgi, tad vispār nesapratu, par ko ir tēma

Deisa  Vai tad es ko teicu, ka ir mīkstie un pūkainie? Nē. Vienkārši saku, ka nav ļaužiem interesentākas nodarbes, tāpēc jo gudri gribās parādīt, kā pareizi jādzīvo. Nu tīri loģiski padomājot - ja tie zāģi justos dzīvē novērtēti, vai viņiem ar savu taisnību vajadzētu starp svešiniekiem plātīties un muļČus mācīt, kā pareizi jādzīvo? Tad viņi jau varētu mācīt un mācīties no gudrajiem. :)

scheriff  Traki ja ar sevi sadzīvot nevar... varbūt esxorcistu pieaicināt! Labāk nepaliks, bet būs tad citas lietas ar ko nodarboties. :D Vispār jau tu pati tos skeletus sev grabini. Mēs pat nezinājā ka tev tādu ir, a vot tagad zinām. Kas tu sev esi - draugs vai ienaidnieks, ja sevi šausti?

Star citu, ja tu neesi kādu nogalinājusi, apzagusi tā ka cilvēkam dzīves vairs nav, bērnību izpostījusi, seksuāli izmantojusi nepilngadīgos, postošas baumas izplatījusi, tad vari neskumt vai "nelielīties"- tev nav skeletu.

Lianna  LucreziaBorgia (2015-10-07 13:57) viedoklis(c) Tev taisnība! Es izvēlos galējos stāvokļus, pa vidu ir daudz variāciju. Dzīvē tā gadās, ja cilvēks iestrēdzis Ziemeļpolā, viņam aizmirstas, ka otrā galā ir Dienvidpols. Kad to atgādina, tad atklājas un cilvēks atceras, ka pa vidu ir daudz jautrāka dzīve, nav jātup vienā polā...
Torpēdi, tu tak regulāri te uzspridzinies, ja kas:DDD laikam esi nemirstīgais!
Deisa, mēs sapratāmies!:)))

_Avija  Uz ohuja skatuves labāk par sāpi nebļaut, bet, ja ļoti gribās, labāk to darīt anonīmi :D Citādāk tā sāpe aiziet nebūtībā kā sāk apspriest, piemēram, Tavas šķībās ausis :D

favorite  Varu pateikt tikai vienu. Savā dzīvē es visu laiku esmu kāpusi uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Sākumā viss ir pārāk skaisti, bet paiet pāris gadi un mīļotais cilvēks sāk mest nost savu kažoku un tad atklājās tas ko nekad nebūtu pat sapņos iedomājusies un tad gan sāp, ļoti sāp. Saproti ar prātu ka viss, bet tomēr nevari, mēģini vilkt laiku garumā, bet no tā jau nekas nemainās. Tādos dzīves etapos mēģinu sevi nodarbināt ar kaut ko citu, piemēram paceļot, palīdz fiziska aktivitāte. Bet jebkurā gadījumā paiet diezgan ilgs laiks kad vari atkal normāli dzīvot. Principā es personīgi pati izvēlējos tos kas vienkārši nebija tā vērti un tāpēc vēl tagad par to varētu daudz runāt.

saulite43  nav jēgas neko darīt...jo nekas no tā nemainīsies....te bļaustīties galīgi nav jēgas

White`n`Naughty  Vislabākā metode, kura iedzen jebkuru sāpinātāju, apvainotāju vai nelabvēli vienkārši ārprātā ir sevis pilnviedošana un tam līdzi nākošā veiksme, jā tas nav ātrs process, bet tas ir ļoti to vērts.

limonija  Jāpiekrīt vien scheriff -(2015-10-07 15:11) viedoklis - nav jau Tev nekādu skeletu, bet sāpe dvēselē - tāda vai citāda - ir katram, kurš reāli dzīvojis, nevis pasīvi veģetējis. Kā dziedināt? Nu, varētu ilgi un dikti malt, bet daudzas atziņas jau te pateiktas, bez tam - nevajadzētu par zemu novērtēt vienkāršo(to) - vai gribi par to parunāt? Tu gribi, un tas nav maz. Tie, kas izliekas, ka viņiem viss šokolādē vai slēpjas aiz bravūras, ilgtermiņā nebūs vinnētāji - nepavisam. Var runāt arī iekšējos monologus, ja nav, kas uzklausa...Var lasīt un "virtuāli" izlaist caur savu biogrāfiju - to pašu daudz apsmaidīto un apspļaudīto Viesturu Rudzīti, piemēram, vai Juri Rubeni, ja tas tīkamāks, kaut vai Imantu Ziedoni...Un atziņas reizēm birst kā no pārpilnības raga:) Tagad lasu VR Dievieti un šausminos, cik daudz tur patiesības par manas dzimtas sievietēm...

raina1970  Sāpinam mēs sevi paši-- un tikai.. Kad esam izdomājuši kaut ko- kā tam būtu jābūt, kā mums gribētos, kā būtu labi---- un saskaramies ar to štelli- ka dzīvē var būt visvisādi un nebūt ne tā kā mums patiktos.. Tad - sāp..- otrs dara tikai to- ko viņš uzskata par pieņemamu, vai - ko viņam paši parādam- kā var darīt.. Situācijā , kad kāds sāk purināt skeletus- svešus no skapjiem ārā- patiesībā es teiktu- ir labi.. jo tā ir iespēja- pabeigt kādus pagātnes momentus, kaut ko iemācīties, un - iet tālāk.

DanaL  Dažs labs "dziedinātājs" tā aizrāvies ar savu misiju, ka gatavs čurāt pat uz mātes kapa, lai tikai pierādītu savu metožu pareizību.

fargo  varētu trijos/četros teikumos izteikt tēmas saturu un jautājumu un bez tēlainības?

ja cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, tad to varētu meklēt pie kāda, kam ir bijusi līdzīga problēma un tas otrs cilvēks palīdzēt arī vēlas un vienaldzības nav.

ja runa ir(es varu tikai minēt par ko tā ir) par virtuālo ekshibicionismu, tad tā iemesls nav vēlme pēc skeletu likvidācijas. iemesli var būt dažādi, sākot no elementāras glupības vai netālredzīgai sekošanai ekshibicionisma/selfijošanas modei(tipa, te esmu es, tas ir mans īkšķis, redziet kāds īkšķis? te es stavu pie spoguļa. vai izdomātas/neizdomātas dzīves drāmas publiskās dienasgrāmatās), elementāram apkārtējo uzmanības trūkumam , līdz narcisismam vulgaris.

aborigeene  Palūdz tam kurš Tevi sāpinājis piedošanu ,tikai no sirds,un piedod viņam pati ,tad tiešām samal un izkaisi.Tad sāksies jauns dzīves posms un tik viegli būs tikt uz priekšu ,kad nekādi veci ,smirdīgi kauli pa kājām nemaisīsies.

neko  Ja sāpina tāpēc ka vajag - draugs, ja sāpina sāpināšanas pēc, tad ne-draugs.. varbūt ienaidnieks var būt vienkārši muļķis.

shunyata  White´n´Naughty (2015-10-07 15:37) viedoklis (c) Simpatizē šis viedoklis!
favorite, paldies!
šerifa komentārs arī patika! Vispār nebiju domājusi par sevi, bet sakarā ar iepriekšējo tēmu par vecpuišiem. Taču jūsu komentāri ir tik mīļi. Paldies!
Tas vien, ka var runāt mierīgi bez uzbraucieniem par šīm lietām, ir kaut kas tīrs.
Ja es runātu par sevi, tad tiem cilvēkiem, kas mani ir dziļi sāpinājuši, esmu no sirds pateicīga, jo caur to uzzināju, kas ir žēlsirdības uguns un mīlestība bez pretenzijām un vajadzības privatizēt. Paldies jums! Jūs esat burvīgi! :)))

marselis ne ienaidnieks-,ne draudzigais nevienu nesapina
sapina pats indids pats sevi
caur savu ierobezotu redzejumu - percepciju
Dveselei nemedz but bruces-,
ego... nākamās atbildes