Vai tas cilvēks, kas mūs sāpina ir draugs vai ienaidnieks? Dvēseles brūču dziedināšana.
Ir krieviem dziesma:Ņe sipj mņe soļ na rani...
Bet gangrēnu reizēm tik sālī mērcētā drānā, lai apturētu pūšanas procesu!
Tagad ir tāds laiks, ka skeleti, kas bija skapī noslēpti vistumšākajā stūrī ir iznesti saulītē, jo skapim(zemapziņas saturs) iekšas izvērstas uz āru.
Tādā sakarā jautājums- Tas cilvēks, kas grabina to rūpīgi slēpto skeletu un saka- samal to miltos un izkaisi jūrā- tas cilvēks dara labu vai tomēr sliktu darbu? Un vispār, kā dziedināt dvēseles rētas? Kas labāk, ielīst alā vai kāpt uz skatuves(oho) un izbļaut savu sāpi?
Lianna
Jūs katrs paceļat tādu redzējumu, kas ir diskusijas vērta. Vienīgais, kas vēl būtu "slīpējams" t.i. izteiksmes veids, jo turpinās tēmas attiecināšana uz jautājuma uzdevēju personīgi:DDD
Marselis, kā vienmēr, runā ļoti haotiski, pamācošā tonī, pretendējot uz Guru statusu. Ja to, ka viņš visiem veidiem cenšas pazemināt jautājuma uzdevēju, neņem vērā, viņš paceļ interesantu jautājumu par ego un gribu kā tādu.
(c)...pret gribu-,...tatad vis kas ir pret gribu izsauc ciesanas?-bruces?(c)
Tātad, ko mūsu oho Guru saprot ar gribu? Pret kā gribu(ego, dvēseles, prāta)????
Tā kā viņš apšauba manas prāta spējas, vai varu diskutēt, joka pēc varam padiskutēt par ego.
Kad es savam Guru Sai Babam jautāju, kas ir ego, viņš parādīja sekojošu ainu:
Pielika roku pie sirds un teica- Dievs, esmu Dievs, tad nostājās spoguļa priekšā un norādīja uz savu attēlu spogulī-tas ir ego.
marseli, man ir vienalga, ko esi salasījies dažādu autoru darbos par ego, jo tas ir vien viņu pieņēmums, priekšstats par ego.
Man īsts Guru parādīja, ka ego ir mans pašas un citu cilvēku prāta radīts priekšstats par manu pašreizējo FIZISKO izpausmi. Un nav tur nekā diža par ko satraukties!
Protams, var ar sava prāta palīdzību piepūst to bildīti kā gaisa balonu, bet vai vajag? Tas ir un paliek vien spoguļa attēls, ko mēs vai pieņemam, vai nepieņemam, izgreznojam ar savu fantāziju, vai pazeminām. Mēs varam ar savu prātu tam kaut ko piedēvēt vai noliegt, varam pieņemt vai noliegt citu priekšstatus par mums. Mēs varam savam attēlam piedēvēt dažādas īpašības, emocijas, varam vērtēt, uzklausīt citu vērtējumu utt. Tā ir prāta rotaļa un tikai ...brīva griba. :DDD
Jo mazāk lauza galvu par savas fiziskās izpausmes (ego) atstāto efektu uz šo pasauli, jo vieglāka dzīve. Ko tev, marseli, no sirds novēlu!:DDD
marselis
Lianna (2015-10-08 11:19
vai ka tevi sauc....,kad tu biji pienemusi citu niku,kaitinosu es to tev noradiju
ar to tu sac manu teiktu uztvert par pamacosu!
Tevi nav ticibas,tadel vai kada tam nozime-,ja liekot roku uz sirds teiktu-,nevienam neko nemacu,esmu pimklasnieks-skolnieks.
Runajot par haosu-,tur ir sava likumiba un sakartotiba,kad pirmklasnieks lasa algoritmus,viam tas liekas sviests un kefirs.
Tadel literatura ir tada sadala-,masu literatura,popular-zinatniska,profesionala utt.,
Nesaprasana nozime tika to,ka tavs prats nesaprot,ne tas ka izklastu neskaidri!
Cilvekiem jamacas saprast no pusvarda,vai vispar lasit stastu klusuma!Viss runa-,un viss skaidra valoda,ta ir nespeja nolasit ko makonis stasta,vai garam lidojos puts pasaka!
Haoss-,...bez ta nebutu ne tevis,ne manis?!
(C)Pielika roku pie sirds un teica- Dievs, esmu Dievs, tad nostājās spoguļa priekšā un norādīja uz savu attēlu spogulī-tas ir ego.vardi patiesi,vins noradija uz surogato es,vai ka vel to sauc fantomu...
bet nez vai tavs prats to saprata,visuma ne velti religija ir slegtas zonas,noslepums,sakralais,jo pamulkie to var sakt izmantot nepatiesi!
tavs turmakais teksts norada tikai uz to,ka ego tu neizproti un pateikt kas tas ir ari nespej,
Ja esi domajos cilveks ar percepciju,tad izsaki savas domas-,ne ka aiztavibu izmanto citas personibas!
Par to,ka karteja tava kluda-,kad projice mani sava sauriba-,...vai zini ko esmu lasijis,vai vispar neko nelasijis,varbut man ari ir gads uz ko es varetu ar pirkstu noradit-,un teikt MaANS GURU,bet es ta nedaru,es atklats un oponeju no savas pozicijas.
Istais Guru! Neistais Guru,viltvardis,viendienis.....
tu esi pilna pretrunu,un balanse nekuriene
katra tavis teikta-,ir pretruna
un ko tu stasti,logiska sakariga kede var apgazt un pieradit acim redzamu pretejo
jo tu opere ar jedzieniem no kurien nav ne mazaka priekstata....
ar desas lunki,parasti naglas nedzen!
tava vecuma butu to laiks s
puaro
No kļūdām ir iespēja mācīties, no pārdzīvotā varam stiprināt sevi.
Skeleti skapī tā ir mūsu pieredze, mūsu pagātne, uz kuru atskatoties, veidojam nākotni.
mikjeliite Ielīst alā ar savu sāpi - nozīmē palikt kopā ar to mūžīgi. Labāk "izbļaut" - tas palīdz izmest ārā. Kārtīgi no visas sirds izraudājies cilvēks jūtas kā no jauna piedzimis. Ir labi, ja ir drauga plecs uz kā paraudāt.
Lianna
Piekrītu puaro! paldies mikjelīite!
marselis demonstrē savu aizvainoto ego un ķidā savu priekšstatu par mani. Ar mani tajā nav nekāda sakara. Tik dumjš viņš nav un to zina. Tā kā tajā manis kritizēšanā viņš ielicis daudz negatīvu emociju, tas skaidri parāda marseļī dominējošo mentālo fonu. Viņam nav pozitīvas domāšanas pieredzes, tāpēc es viņam visas muļķības piedodu. Laikam bijusi smaga bērnība vai mamma nav vitamīnus devusi(noglaudu marselim pārkarsušo galviņu):DDD
Lianna
Labrīt! Parasti marseļa palagus nelasu, bet šoreiz, par cik tie man veltīti, izlasīju. Vienā viņam taisnība; es balansēju pretstatos un daru to apzināti... varbūt viņam radīsies izpratne, kāpēc tā daru, tad ne jau sevis dēļ!:DDD
Kas attiecas par haosu; viņam taisnība; vienīgi no haosa dzimst kaut kas jauns, nebijis. Taču tas notiek Makrokosmosā, bet es runāju par marseļa nemākulību izteikties, haotiskiem tekstiem bez pieturas zīmēm utt. Dīvaini, ka viņš nesaprata, ka tas nav viens un tas pats.
Lai varētu saprast no pusvārda, informācija jānodod domformās, tēlos; ja rakstītājs tēlus neveido, pusvārds ir un paliek vienīgi pusvārds un informācijas tur nav. Tā ka marselim jāpiedomā vai nu pie rakstīšanas stila vai pie domformu veidošanas, jo savādāk viņa rakstītais nesasniedz auditoriju.
Bez tam marselīša uzbrūkoši kritiskais stils lasītāju pretstata tai domai(bieži pareizai), ko viņš pauž. Oho ir lieliska vide, kur trenēties komunikācijas mākslā. Tā ir liela māksla, pasniegt savu pozīciju neaizskarot citus. Deisai labi sanāk. ClossT, Polo, rikam, neko. Tā ka mums ir no kā mācīties. Tas jau ir sasniegums, ka vispār notiek diskusija par kaut ko, jo tie, kam nav sava viedokļa tikai ķido jautājuma uzdevēju. Diemžēl mūsu guru- marselis arī vismaz uz 1/2 pieder pie ķidotājiem. Bet žēl, ka tā!
Piparkuka
Oho nav nekāda skatuve.
Un katram sava galva uz pleciem, jābūt domājošam, jālasa grāmatas....
pizastornis Ciešanas ir dzīves sastāvdaļa, vērtīgākas nekā laime.
resistire Jebkuras attiecības var sāpināt. Gan draugs, gan ienaidnieks sāpina. Atšķirība ir tā, ka ar draugu var izrunāties un atklāt to sāpi, kas ir iekšā, bet atklāta sāpe ir izsāpēta, izsāpēta sāpe tiek dziedināta. Tā veidojas veselīgas atiecības. Izrunājoties, izsāpot un paliekot stiprākām draudzības saitēm, kas vieno. Tas ir tādā gadījumā, ja ir izsāpētas paša pagātnes sāpes, kas vairs nespēj ietekmēt attiecības ar otru cilvēku. Taču, ja ir tā, ka pašam vēl ir dziļas rētas no citām attiecībām, tad mēs bieži vien cenšamies ar katrām nākamajām attiecībām tās sāpes kaut kā mazināt, kas bieži vien neizdodas. Jo vaina nav tajos cilvēkos, kas ir ar mums šobrīd, bet tajos, kas ir ietekmējuši un izmainījuši mūsu dzīvi. Šajā gadījumā ceļš uz veselīgām attiecībām ir nedaudz grūtāks un ilgāks, bet ne neiespējams.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 49 (kopā 49) |
