Dzīves jēga
Ir tāda sajūta, ka man vispār nav dzīves aicinājuma..jūtos kā viduvējība! Redz, citiem patīk žurnālistika, ķīmija utt., bet es jūtu, ka man nav tādas sfēras, kuras dēļ nevarētu naktīs gulēt...Jūtos pilnīgi bez mērķa... Nē, viennozīmīgi, ka man ir 1 mērķis- es gribu lielu ģimeni un bērnus, taču līdz tam ir jābūt finansiāli nodrošinātai, lai dibinātu ģimeni. Bet tas viss ir nākotnē, taču šobrīd...??? Sajūta, ka taustos tumsā..Vai kāds vēl tā jūtas? Jeb es vienīgā...
Ronis26
Labāk vēlu-->nekā Nekad !
/ "nodrāzts" izteiciens...,BET -->efektīgs!/
...idejiski,vismaz jau zini,KO NEGRIBI .
Tagad tik sameklēt-Vēlamo ! ;)
Veiksmi !
(ne Tu pirmā,ne Pēdējā šo Atskarsmi esi izjutusi )
JurisK Reku, tikko te pat dienasgrāmatu sadaļā bija ieraksts, kā sasniegt sev vēlamo - palaisi, padomā un pamēģini. Pēc 30 mēdz būt tādas sajūtas un domas - neesi oriģināla!:)
taizelis22 Re kur Kļimovičs gadu desmitiem dzērās,narkojās-nu smadzeņpisējs un dižens muhuimedānis hahahaha.
Vaukskis ..Arī es savā ziņā jūtos līdzīgi kā temata autore ! Saka, ka no malas labāk redzams un viens mans draugs teica par kādu mūsu kopīgu paziņu, ka šis paziņa draugam esot teicis man klāt neesot, ka man nav viedokļa, jo principā man ir vienalga. Nebija ilgi jādomā, ka domās paziņam piekritu, jo arī pats nejūtu, ka būtu kautkur ieinteresēts tā, ka par to stāvētu un kristu (lūdzu saprast bez divdomībām!). Esmu ziņkārīgs, nevis zinātkārs un ambiciozs, jo tieši pēdējie divi palīdz daudzko dzīvē sasniegt, citādi sanāk to nodzīvot itin kā slinki žļembājot košļeni līdz tai pavisam pazūd garša, to izspļauj un dzīve galā. Tomēr nejūtos kā viduvējība, jo tai tomēr ir raksturīgi kāda vecuma atribūti- piemēram, manos gados tie jau ir stabili "otra pusīte" un atvases, auto vadīšanas prasme, ja ne paša automobīlis u.c. , taču to nav un tātad sanāk, ka pat neesmu tipisks, līdzīgs vairākumam, bet tikai tāds, kurš domā, kā izdzīvot līdz mirstamajai stundiņai. Te ir mana visai bēdīgā sajūta itin kā taustoties tumsā , par nākotni skaidri nezinot, kas ilgtermiņā padotos un ar ko varētu nopelnīt kautkam vairāk nekā iztikai un pajumtei, ko spētu izturēt, lai, piemēram, nesagrauztu stress, lai sirdēstu dēļ nesanāktu nodzīvoties līdz bezpajumtniekiem vai no apreibinošajām vielām atkarīgo personu statusam ar no tā izrietošajām galīgi švakajām dzīves beigšanas perspektīvām.
av2
nezinu, bet man baigo stimulu dod...hobiji, un labas attieciibas . Ja nav attieciibas, glaabj hobiji, un otraadi. Un reizeem abi. Un, vislielaakais stimuls gaazt kalnus ir...miilestiiba.Jaa, taa sajuuta, ka vari vissu.
Par to ggimeni Tev ar n-tajiem beerniem. Peedejais laiks ko dariit lietas labaa. Un izmet no galvas to...financiaalo drossiibu, un tad beerni. Taa nebuus nekad.Neviens tev neko negarantees.Dziivee viss mainaas overnight, reizeem. Ja ir daudzmaz ienaakumu, jebkurss var izaudzinaat 2-3 beernus. Jaa, no daudzkaa buus jaatsakaas, bet var.Izsver, kas tev ir svariigaaks dziivee !
A, un veel taads siikums - viirietis, miilosss, un kura deell Tu "pazaudeetu galvu". Ir?
resistire Es zinu, kā Tu jūties! Un zinu, cik tā ir briesmīga sajūta. Vēl briesmīgāku stāvokli padara tas, ka visi apkārtējie sāk dibināt ģimenes. Liekas, ka visi pārējie atrod savu laimi, tikai Tu pats vēl esi kaut kur apmaldījies... Taču, vai Tu zini, kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka mēs pārāk daudz skatāmies uz citiem un aizmirstam par sevi. Un - bieži vien aizmirstam arī to, ka redzam tikai laimīgus "apvalciņus". Katrs dzīvē iziet cauri savām likstām un savām ķibelēm. Katram ir savs laiks, kad ir labi un kad ir slikti. Tas, ka šobrīd Tev ir melnais posms, bet kāds cits ir ļoti laimīgs, vēl nenozīmē, ka Tu esi nolemta būt nelaimīga! Tieši pretēji! Tu esi radīta, lai būtu mīlēta! Šobrīd galvenais ir neskatīties pārāk daudz uz apkārtējiem, bet ieklausīties tieši sevī. Savās vēlmēs. Atrast "savas" lietas. Saprast, kas patīk un kas nepatīk. Esi radoša, dodies pa neparastiem ceļiem mājup un nebaidies būt tāda, kāda esi. Iepazīt pašam sevi ir viens no interesantākajiem notikumiem manā dzīvē.
Geisha Novēlu Tev satikt to īsto vīrieti ar kuru radīt bērnus (kādus 3 ziperīgus ķipariņus) un būs Tev dzīves jēga. Iespējams, ka Tava dzīves misija ir būt mammai. Lai veicas!
marselis
Lielaka pasaules dala dzivo bezmerkigi,sad tad atrodot islaicigas mirkla aizrausanos,ta ari nodzivojot visu savu muzu .....
Sievietem prioritate,ka jau mineji-,gimene,berni,tas kuras spejusas saglabat so tendenci (sievisko dabu-raditajas) tas vienmer ir merka "fona"!
Lai dibinatu gimeni,aukletu,audzinatu bernus finanses nav noteicosas,tam ir tikai paligiespeja ,primarais ir pati sakotneja velme pec berniem,gimenes.
Laiks,iekrajumi neko neatrisinas-,"ja ne tagad,...tad kad"?
Kad tad finasiala baze bus pietiekosa,lai sev varetu pateikt-,"tagad ir tas laiks!"?
Daudzas doma-,karjera,sadzive,finanses-,... atliek lidz "kaut kadam"bridim,bet pec butibas nekas ipasi nemainas(parliecibas trukums izpaliek).......,berni ,gimerne pie vinam atnak negaiditi,neplanoti un neatkarigi no ta kada situacija!
Pamatmerkis ,primarais ari nosaka dzives vadliniju,parejie mazie merkisi pakartojas zinama veida tam!
Palasi vesturi-,cik daudz talantigu cilveku dzivo sava merki-jega,vinu sadzive-dzive no malas skatoties nav ta saldaka,veiksmigaka,finasialaka..............
p_p
1. mandomāt, viduvējība -tas nav slikti, tas ir labi!!! viduvējība ir stabila, viduvējība naktī saldi guļ nevis satraucas par sfērām (un rezultātā ir labi izgulējusies, bez riņķiem zem acīm), viduvējība var darīt/strādāt dažādus darbus un katrā no tiem gūt prieku;
2. mandomāt, liela ģimene un bērni - tas ir viens no vislabākajiem iespējamajiem mērķiem. Protams, ir skaisti un cēli atklāt rādiju un poloniju un mirt no radiācijas, un iekļūt nākamo paaudžu mācību grāmatās, bet tikpat skaisti un cēli ir svinēt savu 80to dzimšanas dienu bērnu un mazbērnu pulciņā un ar mīļo vecīti pie sāniem.
3. nē, tu tāda neesi vienīgā. Katram vairāk vai mazāk izglītotam cilvēkam pa laikam iestājas krīze un uzmācas eksistenciāli-filozofiskas pārdomas (īpaši apaļās jubilejās), bet tas pāriet.
4. nelielas bažas izraisa frāze : "Bet tas viss ir nākotnē, taču šobrīd...??? " - autorīt, tu runā tā, ka dzīve sāksies tikai rīt un šodiena ir kaut kā jānovelk, lai ātrāk sagaidītu rītu... Nepareizi- nākotne ir jau šodien, sāc dzīvot!
chatte taizelis 22, man sanāca uz fitnes jogu reiz kopā apmeklēt ar Kļimoviču, interesants personāžs...sava pasaule...tā no malas, smieklīgi...ja ņem vērā to,ka atļaujas pasniedzējas paklājiņu pastumt malā un savējo priekšā noklāt visai grupai :D
mieru_tikai_mieru Patiesībā Tu esi malacis. Tev nav bail publiski atzīt, ka nav mērķa, Tev neder tie, kas ir citiem. Un Tu turpini meklēt. Lielākā daļa no tiem, kas Tevi nosoda, kaunina, apsmej, visticamāk izliekas, ka sasnieguši savējos un kopš bērnības sapņojuši par oho-vecmēbeles statusu vai rupjākā PA tēviņa titulu. Neskaties uz citiem. Nemēģini savus mērķus pieskaņot pārējai sabiedrībai vai kaut kādiem vispārpieņemtajiem standartiem. Varbūt klusībā lielākā daļa no viņiem sapņo par to, lai varētu naktīs mierīgi gulēt, nevis murgaini domāt - kā atdot to sasodīto kredītu par sapņu māju. Guli mierīgi! Tā ir svētība! /pp/ Un vispār - kurš ir teicis, ka jābūt kaut kādam mērķim? KURŠ? Katra diena ir kā brīnums, kā pārsteigums, kuru ir vērts uztvert ar visu cilvēcisko emociju gammu, katra diena ir kā piedzīvojums - un tos taču iepriekš neplāno, vai ne? Vienīgi ļaujas. Un, ja būsi pietiekoši atvērta, uzņēmīga pret negaidītajiem brīnumiem, piedzīvosi daudz vairāk prieka kā tie - ar lielajiem mērķiem un negulētajām naktīm.
fargo
p_p (2015-10-15 10:38) viedoklis
labs komentārs.
bet dzīves jēga nav arodā, žurnālistikā vai ķīmijā. tās ir tikai cilvēka darbības sfēras. bet darbība ir process, kurš ja notiek bez mērķa, ir bezjēdzīgs. tātad, nevis procesā ir jega, bet jega varētu būt mērķī, kuru process ir aicināts sasniegt.
un cik daudz profesionāļu vai vienkārši darbsa cilvēku dara savu darbu nevis vienkārši kā darbu, bet kā kaut ko, kam ir vispārēja nozīme?
pat tāds mērķis var būt utopisks un iekšēji bezjēdzīgs, bet pat tā nav daudz.
tur nav ko pardzīvot. praktiski viss, ko cilvēks dara ir domats mutei. lai tur būtu ko likt iekšā.
bet cilvēks nav tikai vēders un mute un miesas, kurām nodrošināt komfortu. jo kas sēj miesā, pļaus iznīcību, bet kas sēs garā, pļaus neiznīcību.
tā arī ir jēga. dzīvībai nav vajadzīgs attaisnojums, lai tā būtu. jo būt ir labi. bet ja tu esi cilvēks, tad ar vienkārši būt, ar to ir par maz.
AveneSarkana
Tā var gadīties, tādi brīži, dienas un nedēļas, jādomā, ir bijuši katram. Arī man. Pasaule mainās. Kas bija svarīgs un iedvesmojošs aizvakar vai vakar, šodien tāds vairs nešķiet.
Es esmu kādā tādā brīdī vērojusi cilvēkus lidostā, kas ar milzu apņēmību sejās un misijas apziņu kaut kur slāj un nesās, grūstās ar elkoņiem un droši vien zina, kur un kāpēc. Tad šķiet, ka "kāds noteikti zina" arī, kur ir manas dzīves "jēga". Tādi ar prieku uzrodas. Un izrādās, arī viņi ne vella nezina.
Ģimene un bērni ir ļoti gaišs´, jēgpilns, bet arī pārejošs periods. Aizraujošais darbs "izbeidzas", supertruper auto ar laiku sarūsē. Viss, kas ir "ārpus" ir pārejošs, nepārejošs ir tas "es" Tevī, kas spēj šo pasauli vērot, priecāties un brīnīties, piedzīvot savu iespēju plašumu un arī robežas..
Nu gan samurgoju :):)
Lai piesakās kāds no tiem, kas ar misijas apziņu sejā slāj pa lidostām un pasaka! :)
Samila
Ja jūties kā viduvējība, tad acīmredzot arī tāda esi.
Ja ilgi vilksi garumā, tad vari nepaspēt realizēt TO lielo ģimeni.
pizastornis Tev ir ļoti laba un patiesa sajūta, nav vajadzīgi nekādi aicinājumi. Tu jau esi uzaicināta dzīvot, tavs mērķis ir dzīvot. Tā ir apgaismība.
adamsone Es arī jūtos kā viduvējība un kas mainās Kosmosā un manā dzīvē no šīs sajūtas? Nekas nemainās, kā ir, tā ir. Tā ka labāk nejūtinies, bet darbojies, lai tiktu pie bērniem.
kokto Kapēc tu domā ka ir tāda dzīves jēga ?
Harijs70
Arī man bija , ir , un iespējams būs , līdzīgi kā Tev. Nav viegli, tomēr, tā notiek. Ja domā par notiekošo, atbildes nāk dažādās formās. Bieži atklāsmju vai sajūtu līmenī.
Mērķi (tas ir vien vārds, kuru uztveram apmēram vienādi), kādus apzināti vai neapzināti savai dzīvei uzstādām dažādos laika posmos līdz briedumam, pārsvarā vērsti uz satvara,dzīves trauka projektēšanu un individuālās labklājības būvēšanu.
Briedumam (kopējās pasaules uzbūves un sevis apziņai)līdzās , top redzamas un viena pēc otras atklājās visuma likumsakarības. Apzinoties un pieņemot sevi , ego pārstāj cīnīties un aizstāvēties no CITIEM un VISA. Mērķi nav vajadzīgi. Pateicība un pieņemšana visbiežāk raksturo dvēseles izaugsmi šajā dzīvē, ne gudrs prāts , profesionālā izaugsme, kopta valoda.
Viss notiek uz labu! Galvu augšā un asti gredzenā Tev!!!
rikititikitai Paldies visiem, izskatās, ka nav, ko iespringt uz to jēgu- jādzīvo tik nost!
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 39 (kopā 39) |
