Dzeršana

miers2  >aborigene
da nu beidz, labi! :) Es jaunībā reiz satikos randiņā ar vienu dzīves pabērnu brunčos - Viņai viss bija vietās - gan pupi, gan dupsis - bet galvā tādi iedauzīti putni no dzērāja, ka mani pārņēma panika - ar ko esmu nahren sticies??!! Viņa burtiski trīcēja no tā. lai es būtu nedzērājs, bet es saku, ka man patīk ieraut :) un šī paliek auksta kā sniegā izmesta siļķe :) Domāju, ka tu esi tieši tāda pati ar visām šīm fobijām - nedo Dies tev būt tuvumā! :))

Tessa  alkohols nav viltiigs un vispar, vaina nav alkohola, bet pasha dzeraja. pilni plaukti ar gradiigo, tikai nez kapec daudzi to nedzer vai dzer minimali, bet alkoholikjiem ir pilniigi vienalga, atradiis ko dzert arii tad, ja plauktos nebutu.
ar dzeraju nekad attieciibas nav bijushas un diez vai arii butu, mani neinterese atkariibnieki un netaisos nevienam but par aukli vai glabeju.

Araabs  Dzert ir jāmāk!! Ui cik daudz jāizdzer kamēr iemācies.Tad kad jau māki nav problēmu ne nodozēt devas ne otrās dienas problēmas atrisināt.Jāmācās,biedri,jāmācās,kā teica dižais vadonis Ļeņins!!

arnisb  par alu nupat bija rakstīts netā, laikam britu zinātnieki atkal izcēlās, pinte vai divas dienā esot ļoti pat ieteicams, potence uzlabojoties u.c. un seko apraksts kuru es pat nelasīju...
Bet tā pa tēmu, katram pašam ar saviem tarakāniem jāsarunā vai tie jāignorē, visam pamatā ir motivācija, ja cilvēkam nav ko darīt tad arī sāk nodarboties ar visādām herņām. Nu jā, es ar ogu sulu pārtaisu dzeramākā produktā, sula kaut kā gadiem stāv, bet vīns tā nemaz netiek līdz gatavībai un to arī kādam var uzdāvināt kad labs sanāk. Bet tā darba priekam lai vieglāk lāpsta cilājas var arī katru dienu pa pus litram pie enerģiska darba vasaras karstumā iztrekterēt.

lietuviete1  Alkoholisms ir briesmīga slimība, kas, par laimi, nepielīp visiem. Taču tiem, kas ir "aplipuši", un tiem, kas ir kopā ar viņiem, tās ir reālas mocības.
No vienas puses ir žēl to dzērājiņu, jo lielais vairums viņu, kad skaidrā, ir visai patīkamas personas. Bet, kad "pūķa" varā, tad sadara briesmu lietas. Daži ir no tās "sugas", kuri, ja reiz iedzēruši, jāpiedzirda līdz aizmigšanai, citādi var izdarīt kaut ko briesmīgu (kauties, plēst traukus, lauzt mēbeles utt). Tad žēlums pāriet.
Mana atziņa ir, ka neviens, izņemot pašus, viņiem nevar palīdzēt. Nelīdz ne lūgšanas, ne draudi, ne pat ieslēgšana istabā (izlīdīs pa logu).
No paziņu pieredzes zinu, ka to var apārstēt, bet ar laiku tā slimība ir atgriezusies. Ir rets izņēmums, kad nedzer vairs vispār.

juunijs6  Vispār pilnīgi nedzerošajiem alkoholiķiem problēma jau nepazūd. Arī smadzenes katram savu normu tur. Zinu aktīvus alkoholiķus ar labām smadzenēm, bet vienalga ir kāds robs, kāda joma, kur viss viņam "uzkaras".
Alkohols bieži ārstē kautrību. Kautrības medaļas otra puse- augstprātība. Tur tāda saspēle iznāk. Skaidrā kautrīgs, kluss...tad iedzer un pagriežas medaļas otra puse. Spīdīgā.

VIZUAALAAmaaksla  Indiāņus bija viegli nodzirdīt. Ģenētika tāda. Nav ne mazāko iespēju pretoties, arī dažādas slimības viņiem neārstējamas.
Smagi slimi alkoholiķi bieži ir sirdscilvēki, ārkārtīgi labestīgi. Varbūt tur kāda līdzība- jau raksturā mazāka pretošanās spēja. Un ķīmijai laiks darīt savu neatgriezenisko darbu.

Edgars37  Vienmer esmu apbrinojis cilvekus, kas otraja diena pec nemiena spej uzlapities...man pat ieraugot glaziti slikti paliek un galvu gribas zem spilvena bazt!!!

preilene  Divi smirdīgi aliņi katru vakaru... Fui. :(

psychobitch  tam sākumu katrs var atrast izdarot secinājumus pēc savas pieredzes, bet finišs visiem viens - kapi... atmest varot, bet diagnoze paliek uz visu mūžu - nav izārstējama...
tagad, kad zinu, ko tas nozīmē, nekad neparakstīšos uz attiecībām ar cilvēku, kas sirgst ar alkoholismu, ir pieredze guldīt zemes klēpī un netaisos būt pasaules glābēja, ne jau aiz cietsirdības, bet gan aiz tā, ka neesmu tik stipra...

kuks10  brīnos par tiem ,kas spēj atturēties..bļ,pat apskaužu..((domāju normālos apstākļos,kad laba manta un laba zacene..DDD