Jaunu attiecību veidošana pēc 30 "ar astīti"

zibens_gaisma  Jā, diemžēl laika trūkums rada problēmas, bet man liekas, ka drīzāk ir tas, ka nevēlamies ieguldīt sevi un savu laiku attiecībās. Gribas visu un uzreiz - lai viss ir gatavs kā mūsu iedomās. Un ja vēl kaut kas ir pie tā jādara..... oi.... par smagu. Ja rodas kāds mazs šķērslis, tas liekas kā Everests, un otra puse pazūd miglā.

limonija  Negribu rakstīt muļķības... Bet kad, Tavuprāt, attiecību veidošana ir bijusi viegla lieta? Un vai tas, ka daudzi pāri ir gadu gadiem kopā nodzīvojuši kā suns ar kaķi, te kaut ko pozitīvu apliecina? Neizdošanās atslēga, starp citu, arī mēdz atrasties dažādās vietās - kā nu kuro reizi...;)

Tessa  man domat, tie, kuri velas, tie arii izveido, un tam nav obligati jameklejas, vai ka citadi jaizpildas-nejaushiibas princips bus tas noteicoshais. par virtualitati neko neteikshu, zinu, ka daudziem viss sanak, ij dies ar vinjiem, pashu neinterse.
visgrutak sokas izmisushajiem, to sapes mes shepat katru dienu lasam, izmisums atbaida, vai zinies. tad visadas dveseles traumas, arii atsevishkja kategorija-tjipa man ir jauna un tieva sieva, bet es ganos oho, lai lamatu bijusho. nu ta kaut ka.

pastnieks  Domāju, ka sarakstīties ilgi nevajadzētu, jo tad katram izveidojas kaut kāds priekšstats, kurš parasti nesakrīt ar to, kāds ir otrs cilvēks. Pēc iespējas ātrāk ir jātiekas un jāpamīlējas, lai būtu skaidrs, vai vēlēsies ar šo cilvēku vēl satikties.

Closing_Time  Tās attiecības nav primārais, var vienkārši nokniebties un čau, atā, arive derčī.

pusnakts21  Nevajag meeginat veidot attiecibas oho.vai citos iepazisanas portalos.tad nebus vilsanas.

Chris1986  Pa lielam tas otrs cilvēks otram ikdienā nemaz nav vajadzīgs nevienam līdzās un pat traucē, aiz to arī uzstāda visādas jau iepriekš neizpildamas prasības viņam ar neapzionātu domu, ka neviens tās tikuntā nespēs izpildīt

A_T_  Par kādu laika trūkumu iet runa? Lielākai daļai darbs ir līdz 5 vai 6 un sestdiena svētdiena brīvas...nu ja tā brīvā laika aizpildīšana skaitās kā aizņemtība tad jā,randiņiem vairs nav laika.Par to 20-25 gadu pagātni jā...tik tālu neatceros īsti bet piedzīvoju laikus bez interneta un mobilajiem,tad iepazīšanās bija daudz vienkaršāka un ātrāka nekā tagad ar visiem gadžetiem...jo cilvēki palika sliņki parastām cilvēcīgām lietām

gertrude  pirms gadiem 20-25 visi mēs bijām jaunāki un uz dzīvi raudzījāmies no cita redzes leņķa, bez tam tajā laikā, nebija ne interneta, ne citu fīču. nemaz nevar zināt, vai tiešām tad ļoti ´´censtos būt kopā ar to otru cilvēku´´ vai tikai aizsūtītu kārtējo sms.

sandra111  ja ir vēlēšanas otru iepazīt-100% atradīšu laiku un iespēju,,,

Korneelija1958  Mēs esam palikuši lieli egoisti, ja nav tūliņ un tagad pēc mana prāta tad cilvēks neder.Satiekoties diviem dažādiem cilvēkiem taču ir vajadzīgs laiks,lai otru iepazītu un saprastu.Ja tiešām cilvēks patīk tad taču gribas censties un saprast ,pieņemt pat nelielus trūkumus kuri visiem mums ir. Closing_Taime Cik tad nu tā ilgi tikai kniebsies un teiksi čau?Pienāks ātri tas brīdis ,ka bez kniebšanās jau tev pateiks čau!!!

saimnieks3  Ja sieva ir intresanta,centīsies satikties,tā ir vienkārši atruna,ka nav laika,pēc 20-30 gadiem,kopdzīvē,gan sieva, gan vīrs, izjūt sava veida brīvibu,bērni ir izaudzēti,bērni sāk veidot savas ģimenes,vienam no ģimenes locekļiem,vīram,vai sievai parādās sprauga uz sānsoli.Visus šos gadus,viņu starpā,nav bijusi ta mīlestība,ko viņi ir gaidījuši izveidot ģimeni.Mīlestība sarežgita konstrukcija,uz kuru nav līdz šim neviens atbildējis pareizi,nav vienotas formulas.šodien ir māksla saglabāt ģīmeni.Daudzi aprecas ar dažādiem mērķiem,vieni aprecās aiz bagātības,kur gadu stapība ir lielāka par 15-20.g.jaunākā sieva cietīs,un meklēs sānsoli,vai arī otrādi,tā ir dabiska parādība.Daudz studentes-ti aprecās lai paliktu Rīgā,vai citā lielā pilsētā,vai aizprecas uz ārzemēm,Ja aprecētos ar vienādiem uzskatiem,tas nozīmētu,paskatoties spogulī,ieraudzītu pats sevi.Parasti vienam, otram izmainot ar gadījuma sexsu,var arī tas nepatikt,un saglabā savas attiecības ar sievu,un otrādi.Gimenes dzīvē mazak gulēt kopā,viena gultā ar sievu,vai vīru,tā saglabāsies ilgstoša mīlestība,mēģini ar sievu aizbraukt ceļojumāā atkal,un viesnīcā atplauks-jaunība.

Ananda_A  Ja sev atļauj būt pašam un otram citādākam, tad attiecības pusmūžā jēga veidot, ja ir kopīgs mērķis. Savādāk tiešām nav jēgas šķiest laiku otra pārtaisīšanai.

Ja pašam mērķa nav, tad atliek pieskaņoties. Ja pieskaņoties negribas, tad atliek veģetēt un dzīvot kā CLossT to dara, pamazām kļūstot par baklažānu...:DDD

Mezaoga  Man domāt, pa šiem 20 gadiem patiešām ir mainījies i dzīves, pienākumu temps, i skatījums par to, kas ir/nav ok. Vērtības. Tai skaitā attiecībās. Nu, par piemēru visi tie realitātes šovi, mūsu pašu privātuma apšaubāmās robežas postējot visu kas ienāk prātā soc.tīklos.. Nekā tāda pirms 20 gadiem nebija.

Kvantitāte bieži nomaina kvalitāti. Jo kvalitāte ir dārgāka, - prasa vairāk resursu, enerģijas, laika, pie tam visās jomās. Kā kūku cepšanā, tā attiecības veidojot. Jā, un var vienkārši veģetēt, kā te rakstīts iepriekš, pie tam kā vienatnē, tā pārī.. skumji gan, satiekot tādus pārus, vai indivīdus, jo īpaši randiņā, kur viņa acīs iedegas uguntiņa, saskatot tevī glābēju/svaigus iespaidus/izlekšanu no rutīnas/svaigu gaļu.. brrr.

Es sliecos, ka attiecību kvalitātei ārkārtīgi svarīgi, lai mēs būtu pirmkārt, godīgi paši pret sevīm, otrkārt, spētu būt godīgi ar otru. Nu,plus, vispārcilvēciskas vērtības kā, piemēram, cieņa..
Laba tēma. Aizdomājos. Sarežģītā konstrukcija - mīlestība, kā te iepriekš minēts.. Lai kaut ko iemācītos darīt labi tas ir jāpraktizē! Un ja ´šeit un tagad´ nav tā otra, es teiktu - pārstāj klusi smilkstēt vientulības dziesmiņu un dodies pasaulē - runā, ka mūsu ir 7 miljardi :)

neko  Nedomāju gan ka domai "Šodien mēs joņojam, mēli pār plecu" ir kās pamats. Salīdzinot ar iepriekšējam paaudzēm mums ir ļoti daudz brīva laika, reti kurš mūsdienās stādā no "saullēkta līdz saulrietam" pa 18h dienā. Vienkārši kādreiz attiecības bija dzīves nepieciešamība (vienīgais stabilitātes garants un pamats) tag tā vairs nav praktiskas dabas nepieciešamība. Attiecīgi prioritāšu sarakstā tas viss vairs neieņem tik nozīmīgu vietu, lai vajadzētu "par katru cenu" un daudziem atrodas svarīgākas lietas ko darīt.

Analgiins86  Domāju, ka augstāk pieminētajiem argumentiem ir zināms pamats, taču tas nav galvenais. Kādreiz cilvēkiem nebija tik svarīgi, kas un kāds ir otrs cilvēks, jo attiecību ilgtspējīgums lielākā mērā bija atkarīgs no tā, vai cilvēks pats bija gatavs attiecībām, kompromisam, vai bija gatavs reizēm piekāpties. Kapitālisms kardināla mainīja ne tikai ekonomiku, bet arī cilvēka vērtības, galvenos dzīves principus, vairoja egoismu.

Mūsu apetīte ambīcijas ir augušas, mēs gribam vairāk, pretī dodot mazāk. Ja, piemēram, divi mūsdienu cilvēki nokļūtu uz vientuļas salas jeb būtu spiesti sadraudzēties (vienalga, cik tiešā vai pārnestā nozīmē), viņi to izdarītu. Un būtu pie vienas vietas, vai mēs viens otru pazīstams, vai viņš atbilst mūsu priekšstatiem. Mēs vienkārši būtu spiesti sadzīvot, saprast, iedziļināties. Bet pašreizējā vidē, kurā var partnerus šķirstīt kā skrollot sākumlapu feisbukā - patīk, interesanti, paskatīšos uzmanīgāk... ok, skaisti, šķiru tālāk... garlaicīgi, kroplis, neinteresanti, pārāk gudrs, o... kaut kas interesants. Dažas sekundes pakavēšos, tad iešu tālāk... Pašreizējā vidē, tajā, kurā mēs esam, varam šķirstīt cilvēkus kā bildes viedtālrunī: kaut kas nepatīk? Nākamais. Lūk, tā, domāju, ir galvenā problēma.

P.S. Interesanta ideja tik un tā. Kaut kas tajā ir.

planerdelta  Kad uzsaaku attieciibas ar savu tagadeejo sievu biju nedaudz pirms 30. Nekur neskreeju, neko nekjeeru, nebija pavirshiibas, komuniceejaam katru dienu, no pirmaas iepaziishanaas dienas un paaraak gari pirmo posmu "neielaidaam". Kad sapratu, abiem tas ir nopietni, saakaam dziivot kopaa. tas gan bija varbuut nedaudz sarezjgjiitaak, jo pirms kopdziives dziivojam dazjaadaas valstiis. Vienam naacaas paarcelties. Neesmu sho gadu laikaa no sievas dzirdeejis, ka vinja paardziivotu ko paarcelshanas sakaraa. Varbuut noziime tam, ka mees neiepazinaamies kaut kaados internetos vai klubos, bet "tieshi" un dziivee. Kad preceejos pirmo reizi, ap 20, tad gan, jaatziist, vairaakas lietas nebiju paardomaajis, biju vieglpraatiigaaks un naivaaks. Mana pieredze ir tieshi preteeja tam, ka pirms 10/20 gadiem viss bija "zaljaak" un forshaak. Par ambiicijaam un izveeli gan piekriitu, ar gadiem taa ir augusi. Tas ir pozitiivs moments.

Chris1986  Man jau pat šķiet, ka tā ir īpaša extra, ka vari ATĻAUTIES dzīvot viens un kā pašam tīk. Ka nav kādu ekonomisko apstākļu ("no 2 penzijām tik var samaksāt par dzīvokli un paēst, no vienas nevar") vai ērtību ("kas man ēst izvārīs un māju satīrīs"), kā dēļ būtu jāpiecieš otra cilvēka klātbūtne. Jebkura skaistākā mīlestība pēc 2-3 gadiem ieiet fāzē, ka tas otrs jau ir līdz brošai un kļūst par apgrūtinājumu. Kas domā citādi, tas vnk māna pats sevi

chatte  Savu laiku lieki neizsviezhu uz cilvekiem ,kas man neskjiet iteresanti ...nu jaa, oho ir viens liels miinuss :D

keksene66  Es nelasīju citu komentārus, jo negribējās iespaidoties no citu rakstītā. Tātad, es domāju, ka jaunībā ir citi kritēriji, pēc kā izvēlamies otru pusīti, bet jau pluss, mīnuss nobriedušā vecumā, esdomāju, ka cilvēki apsver, ko otrs var tev var dot(tas nav materiālā ziņā, bet gan garīgā - saskaņas, saprašanās ziņā, kas ir pats svarīgākais). Atruna, ka nav laika.......atvainojiet, bet tā ir tikai atruna, jo pietrūkst vēlmes. Ja kādam kaut kas svarīgs, atradīsies gan laiks, gan iespējas. Internets ir iespēja(kā es šeit jau rakstīju - loterijas biļete) un ,protams, sarakstoties var izprast, kas ir otrā pusē, ja vien nepieņem vēlamo par esošo . Un , jekurā gadījumā, notiek jau tikai tas, kam jānotiek. Satiekas tie, kam jāsatiekas, ja vien nepalaiž garām aiz " laika trūkuma".

bitite17_1955 Lasu komentārus un daudzos ir kautkāda daļiņa taisnības , tikai svarīgi ir kāpēc izjūk iepriekšējās attiecības ,ka jāmeklē jaunas un atbilde ir - attiecības ir... nākamās atbildes