Pašcieņa- iegūta, vai iedzimta?

LaskovijMerzavec  Pašcieņa un pašnovērtējums nav viens un tas pats.

stingrsloceklis  Jautajums jau pamatos ir neadekvats absurds. Nozelojami ir tie, kas ieprogrammeti, vai uzskata, ka tadi ir. Kas ta tada par ´´audzinasanu´´? Cilveks ir cilveks vins pats, nevis robots, kuram ´´vecaki´´ un ´´gimene´´ uzliek softu.

sandra111  domāju ka pašciena balstita uz intelekta limeni,,,

tudalins  Man arī ir alusvēders un man dziļi pooooo ko citi par to domā un spriež. Es pats zinu savu vērtību, gribēšanu un varēšanu. Zinu ko varu atļauties un ko nē. Pārējais man galīgi poooo.

LucreziaBorgia  Nu nav tev po, tudalins. Visu laiku vāries par kaut kādām personām. Būtu po, nevārītos.
Ietekmē raksturs. Vai nu tas ir ciets, vai mīksts un nenosvērts. Haotisks, hiperaktīvs vai mierīgs.

p_p  bik´ piebildīšu - cilvēks piedzimst ar savu softu, bet vecāki, ģimene, skola, kompānija uzstellē savus updeitus - nu i beigās to sākotnējo versiju i pazīt nevar, i ar uguni pa iekšām jāmeklē.

mandomāt, kaut kāda globālā pašcieņa (pašapziņa?) nāk līdzi standarta pamatvariantā - gara acīm iztēlojoties kaut kādu sabiedrības ietekmes neskartu maugļa-veidīgo, gan jau ka ir viņam pašcieņa - bet apstākļi, izglītība un tamlīdzīgi ievieš korecijas uz vienu vai otru pusi

tikai pārdomas - mandomāt var pastāvēt bomzis ar alusvēderu un pašcieņu - tas viens otru neizslēdz, ne?
kāds īsti ir cilvēks bez pašcieņas - varbūt tāds, kuram nav ne savu domu, ne savu vēlmju, kuram kāds visu laiku saka, ko darīt?

fargo  ja softs šitā saucas, tad tas pat nav freeware, potenciālais pircējs/lietotājs var padomāt, ka tas ir trashware alpha version 0.7.
pašcieņa ir tikai viens zars no cilvēka garīgās stājas, ko varētu iztēloties kā koku. tā nepastāv pati par sevi, atrauta no citiem zariem un stumbra. nevar būt tā, ka cilvēka raksturā viena komponente ir "in tact", bet pārējās nedarbojas. saskaņoti ir jādarbojas ja ne visām, tad vismaz dažām. nevar būt sapuvušas saknes, līks stumbrs, kropli citi lielie zari, bet viens tad tu ir šiks.

kas attiecas uz piemēriem, tad sava izskata pārvērtēšana nav pašcieņa. grūti iztēloties cilvēku ar adekvātu pašcieņu, kuram tās apliecināšanai šai pašcieņai ir jāuzskāpj citam uz galvas, lai tā justos labi. ja cilvēks jūtas labāk uz otra pašapziņas rēkina, tad te ir pašapziņas trūkums vai tās kropla forma, lepnība.

vai tad tas cilvēkā mīt cieņa, ja no viņa ārā nāk ne-cieņa? vai ja cilveks nievā otra izskatu, tad viņā mīt ne-nievas? ar ko labāka ir sieviete, kura nievā vīriešu alusvēdērus par vīrieti, kurš nievā sievietes sejas krunkas vai celulītu? un ja otrādi? viņi ir viens otra cienīgi un dzīvo attieksmē, kādu paši rada.

cilvēka morālā stāja veidojas visu mūžu. cilvēkam vajadzētu attīstīties visu mūžu, bet tā var arī nenotikt. īpašības var gan attīstīties, gan degradēt. arī ja vecāki ir likuši labu pamatu, cilvēks var izaugt par pavisam ko citu.

JurisK  Jo cilvēks gudrāks un izglītotāks, jo labāk saprot, ka nekad visu nezinās un nekad visu nevarēs. Bet tas neietekmē pašcieņu, kas ir rakstura īpašība - raksturs ir lielā mērā iedzimts, bet arī ticis veidots audzināšanas procesā. Pats savu raksturu diez vai var veidot. stingrsloceklis - varētu būt nedaudz hipertrofētas pašcieņas paraugs - jau pēc nika vien spriežot, nerunājot par vāvuļošanu PA:)

Rinkulis  Fargo visu jau pateica. Pašcieņa, pašapziņa, pašvērtējums - tas viss iet roku roku un vēl ansamblī ar vēl daudz ko citu. Dzīvē var ļoti pat sagadīties, ka cilvēki ar pārāk augstu pašvērtējumu un šķietami pārspīlētu pašcieņu patiesībā slēpj savu iekšējo mazvērtību (viņiem ir zems pašvērtējums). Tas ir tas pats piemērs ar bērniem no nelavēlīgām ģimenēm (kaut vai tiem pašiem bēgļiem vai vispār cilvēkiem no dīvainajiem reģioniem). Viņi auguši tādā vidē, kas viņus dzen kompleksos un tikuši attīstītākā sabiedrībā viņu zemais pašvērtējums liek viņiem pārspīlēt savu svarīgumu. Piemēram cilvēks, kas audzis nabadzībā, tieksies pēc lielām mantiskām vērtībām, viņš noteiks savam darbam augstu cenu (bieži pat pārāk augstu) - tas ir viņa mehānisms, kā pielāpīt savus mazvērtības kompleksus. Saucās - iz grjazji v knjazji vai no kalpa par saimnieku (nekā šausmīgāka nav, ja kādam vadībā tāds strādā, bet mums valdībā pilns ar tādiem).
No otras puses zems pašvērtējums var arī burtiski izpausties - es esmu neglīta, esmu resna utt, bet tad ar jādomā, no kurienes tas nācis? No spīdīgo žurnālu vāku aplūkošanas, no netaktisku vīriešu dzēlīgā piezīmēm - kā tas ir veidojies (ne ģimene, bet vide kopumā veido cilvēku). Un tā ir, ka skaisti cilvēki var būt pieraduši pie glaimiem un nav motivēti censties...kas var viņu raksturu pabojāt, bet nesaņemot šādu attieksmi cilvēks var būt normāls.
Ir ekstrēmi - un ir līdzsvarota vidus daļa... Tu šobrīd aprakstiji tikai ekstrēmus.
Teorētiski cilvēks var mainīties, bet tas notiek ļoti lēnu un grūti (ja to dara pats) - labvēlīga vide var sekmēt šo procesu, bet tas pamatiņš tāpat tur turpinās sēdēt un kādos noteiktos apstākļo (notrigerējot) var izlīst laukā.

jozolsen  Pašcieņa nemērās uz svariem..

Tessa  par kadu pashcienju te dazhi labi tagadinji runa, kad vinju mammas reiz negribeja, bet teti laga necentas? sievas muka projam, neatskatoties. protams, tagad var audzet miesas un diikt benDziinu romantikajiem braucieniem, ja sacelsies, meibi izkniebs.

bez pashcienjas ir tads, kas peld pa straumi, galvu klanot. dazhreiz arii vajag paklaniit, bet patiesham kad ir verts un ir jega. un par to pashvertejumu jau arii ir pateikts, pat apshaubamai personai tas var but liidz zvaigznem, bet ko tas liidz-karalis-ta pliks.

marselis  pasciena-,pasapzina
tas ir dazadas norises, dazadi jedzieni

pas-,no varda pats,sevis identififikacija,ka ES,kas parasti ir Ego kodola
ciena,ti .jedziens, ko gust dzives laika-,izprotot-papildinot ta butibu un darbibu

pasciena ir iemantota ipasiba dzives laika
un nav ne laba,ne slikta
tas derigumu nosaka konteksts ,kur ta tiek pielietota!

adamsone  Nebeidzamie MMM (Mūža Meža Maldi) par to, ka ja cilvēks sevi ciena un augstu vērtē, tad ar viņu īstenībā ir slikti. Tā tas ir retāk nekā jums gribētos. Dzīve ar dažādiem līdzekļiem katram pasaka, ko viņš ir vai nav vērts.

keksene66  No iepriekš lasītā.......pašcieņa un pašnovērtējums nav viens un tas pats. Vīrietim ar alusvēderiņu , iespējams, ir biezs maks un viņam ir augsts pašnovērtējums, bet pašcieņa.....man tas vairāk asociējas ar sirds skaidrību(nenonicināt vājāko, nebūt pašlepnam un iedomīgam, būt labestīgam un mīlošam, būt dodošam un saprotošam(protams, tam visam jābūt normas robežās, neļaujot kādam parazitēt uz otra rēķina).....nu kaut kā tā.

Samila  Viens teikums pretrunā citam. Neatrisināmas problēmas.

Vanesa15  Īstā vieta, kur runāt par pašapziņu. Tie, kam ar pašapziņu viss kārtībā, kas ir vērtīgi un to zin, tie gadiem iepazīšanās portālos nesēž. Dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, energija sadalīta pareizajās proporcijās - sava sieviete, bērni, mājas, darbs, hobiji.... Un nav vajadzīga lēta popularitāte.
Te pilns ar dzīves apdalītajiem, kas ceļ savu pašapziņu, izdrāžot pēc iespējas vairāk sievietes, gust apmierinājumu un pievērš sev uzmanību ar pārgudriem, vai tieši otrādi - tupiem tekstiem. Ārdās kā izmisuši, cerībā ka kāda pievērsīs uzmanību un novērtēs. Bet patiesībā nesaprot, ka viss šis pašapziņu nograuj vēl vairāk. Uzmešana oho stilā :D

kuks10  te spēlē liberālisms un sapratne pret apkārtējiem,jeb pat vergu sindroms..aņuks no dzīves -uz galda stāv āboli,bērns griba paņemt ābolu-latviešu ma´te saka,ņem to kas jau taisās pūt,bet tos skaistie paliek ciemiņiem ..ebreju ģimenē teiks ņem to skaistāko ,bet to puvekli,lai paliek ciemiņiem..?!))cieniet sevi ,un māciet saviem bērniem,ka viņi paši labākie un gudrākie un galu galā esam savā zemē,bet tie tur ir ciemiņi,kas reāli atnākuši pied..un apzagt..mācaties kaut vai no saviem brāliem leišiem un estiem..DDD

Deisa  Viss, kas saistīts ar pašidentifikāciju, rodas apziņā, tātad tiek iegūts dzīves laikā. Taču, kas iegūst objektīvu sevis novērtējumu, kas cenšas kompensēt savu mazvērtību, kas vienkārši ieslīdzis lepnībā, tas jau cits stāsts.