vai un kā tev izdodas līdzsvarot to kas tev ir vajadzīgs ar to, ko vienkārši iegribās?

Rashela  Vajadzības izskaidro Maslova piramīda.
Iegribas diktē ego un dzīves pieredze: diez vai ciematā dzīvojošai meitenei sagribēsies Louis Vuitton somiņu un austeres ar šampanieti brokastīs...viņas ego to nepieprasa un dzīves pieredze nav tāda, lai šīm lietām būtu kāda vērtība viņas vai tuvāk esošās sabiedrības acīs.

Rashela  Un kā man izdodas līdzsvarot? Pirmkārt, es varu dabūt visu, ko man iegribās. Vairāk kā vajag. Līdz ar to man nav tā nepārtrauktā sajūta, ka kaut ko vēl vajag, kaut ko gribās, kaut kas puetrūkst. Un tas dod iespēju fokusēties uz to, ko patiešām vajag. Grabažām pār bortu! Naudu var tērēt arī daudz lietderīgāk nekā apmierināt savas mirklīgās kaprīzītes. Bet nu - tās es arī, protams, apmierinu šad tad.

Atslēga ir - vai nu cilvēks dzīvo ar perspektīvu, ka viņam ir viss, ko vēlas, vai ar perspektīvu, ka kaut kas vienmēr trūkst un, ja tas būtu, tad gan būtu labi...

Araabs  Ir jādzīvo tā ka varu atļauties savas iegribas(saprāta robežās),pagaidām izdodas!!

Ananda_A  mjamma 21:56 :DDD

Cik vispār ir cilvēku, kuri skaidri atšķir gribu no iegribas, dieva gribu no ego gribas; vēlmi no vajadzībām?

Cik cilvēki sevi tā pēta, lai saprastu, kā viņi jūtas, kad apmierina iegribu un kā jūtas, kad apmierina vajadzību?

Autors daudz pazīst cilvēkus, kuri sevi iepazinuši? Biomasas lielākā daļa dzīvo tik nost, kā Araabs, cita daļa mēģina kopēt autoritātes, vēl citi tikai sludina kādu teoriju vai reliģiju, bet paši kuļas kā pliki pa nātrēm.:DDD

jozolsen  ..un gaidules sēž Oho ar vienīgo cerību uz mīlestību..Un citi šeit atrodas,lai iegribas piepildītu..

SonataArctica  Cilvēks, pirmkārt ir cilvēks, lai cik absurdi to šķistu atgādināt. Cilvēkam vienmēr kaut ko gribās un vienmēr kaut ko vajag. Vienmēr. Nezinu nevienu, kam nevajag neko un kuram iegribu nav.
Gribēt to ko Tev vajag un tikai, liekas, ir neiespējami. Pat necilvēciski.
Tas ir smags darbs ar sevi, sevī.
Ja runa par gadījumiem, kad māja pārbāzta ar nevajadzīgām mantu kaudzēm un gribās vēl un vēl, un cilvēks ir apjautis vajadzību sevi ierobežot un no finansiālās nelaimības nonākt pilnīgā pārlaimībā - tad vienīgā izeja ir iepazīt sevi, savus pirkšanas ieradumus un pašā saknē nocirst liekos pirkumus, līdz tas izveidojas par ieradumu. Kas, protams, prasa laiku.

mjamma  Ananda, norakstīšo tos jautājumus uz retoriku, ok??:)))
Nekorekti par cilvēkiem runāt, pie tam, es nemaz procentuāli nespētu pateikt:D
Skaidrs tikai viens- tādiem cilvēkiem ir maz domubiedru, un varbūt pat nav draugu:D Tas pie melnā humora...Man ir paveicies ar apkārt esošiem.

psychobitch  pēc savām iespējām un atbildot sev uz jautājumu vai man tas ir vajadzīgs...

neko  Hmm... tas ko man vajag jau ir. Iegribas sen nav bijušas; kaut kad agrā jaunībā bija. Ir mērķi - tie arī tiek realizēti, tie arī aizņem visu uzmanību aiz kam iegribām nav laika.
Man domāt ar iegribām nākas cīnīties cilvēkiem, kam nav pa dzīvi konkrētu mērķu, kas nezin kur un kāpēc virzās.

happyfreak  Pirms naudas izmešanas uzdod sev jautājumu ´Do I really need that´ un pats interesantākais ka it sevišķi frāzes lietošanas pirmsākumos uz visiem tiem atbilde ir nē. :D Interesantākais nāk vēlāk kad esi ticis vaļa no ´buying all kind of crap´ paraduma un nu jautājums skan pavasim savādāk ´is this thing going to elevate my state of being for at least a day´ un ja atbilde ir jā tad staigāsi pacilātā noskaņā visu dienu un tas ir daudz labāk kā vazāties apkārt ar garu ģīmi. :D

limonija  Nezinu, kā to izskaidrot, bet esmu novērojusi, ka tās lietas(runa ir tiešām par lietām jeb priekšmetiem), kuras man konkrētajā dzīves brīdī ir patiešām vajadzīgas, it kā pašas no sevis nonāk pie manis:) Saplīsa darbā kurpes - momentā atradu citas ar labu atlaidi, bet iegribas nevaru realizēt, kaut nedēļām pa veikaliem valkājos(mazo,melno vakarkleitu, kas man patiktu, gadiem meklēju - laikam jau tādu man nepavisam nevajag šobrīd valkāt)...Kad vajadzēs, momentā nopirkšu - tā ir bijis neskaitāmas reizes manā dzīvē. Pagājšruden vienu brīdi bija saplīsuši visi lietussargi, kas mājā bija, meklēju jaunu(gribēju violetu, jau rakstīju DG par savu apsēstību ar šo krāsu) - kamēr lietus nelija, nebija, ko pirkt, bet tajā dienā, kad gāza kā ar spaiņiem, iegāju bodē ar domu pirkt pirmo, kas trāpīsies, un redzu - stāv mans sapņu lietussargs:)))