Kā tikt pāri nepabeigtām attiecībām?
(Piedodiet, ka šodien piespamoju ēteru, darbā brīvāka diena un pilna galva domu)Nezinu, varbūt pārāk atklāta tēma šim portālam, bet psihologam naudas nav un viena, laikam, galā netikšu, kaut arī ar šo postu, iespējams, riskēju aizbiedēt visus pontenciālos pielūdzējus . :))
Pavasara sākumā pilnīgi negaidīti un neraksturīgi sev, sāku sarakstīties ar cilvēku, kas nedzīvo LV (ne šeit, oho:))). Sarakste bija interesanta, par pavisam ikdienišķām lietām, bet ļoti saturīga un jauka. Izdomājām, ka jāsatiekas. Satikāmies tikai pēc dažiem mēnešiem, gandrīz vasaras beigās. Sākās viss pilnīgi nevainīgi, parādīju cilvēkam Rīgu, Jūrmalu, aizvedu uz laukiem paskatīties Latvijas dabu, nekādu mērķu, vai plānu nebija, jo ar prātu sapratu, attāluma attiecības ir tikai iedomas. Tomēr turpinājām sazināties, jo "why not?" Pagāja ilgāks laiks, sapratām, ka mums ir ļoti ļoti daudz kā kopīga, bet tā atklāti viens otram "nepiedāvājāmies"- abiem rūgta pieredze aiz muguras. Lidojām viens pie otra ciemos, vakaros sarunājāmies pa telefonu, bez baigajām jūtu izpausmēm, bet jutu, ka esam satuvinājušies- zinājām viens par otru pilnīgi visu.
Pagāja vairāki mēneši, un cilvēks vienkārši pazuda. Es, tiešām, neesmu no tām, kas bombardē ar ziņām, bet nu, pēc kādus trīs nedēļu klusuma aizrakstīju, pajautāju, vai viņam viss OK. Viņš atbildēja, ka esot drausmīgs stress darbā, ģimenē (ar vecākiem) problēmas un galīgi neesot laika un šādā garastāvoklī sievietēm labāk nezvanīt. Nu, OK, stulba neesmu, saprotu, ka jāliek vecis mierā. Pagāja vēl dažas nedēļas, viņš piezvanīja, izstāstīja, kam gājis cauri, atvainojās par pazušanu utt. Kopš tās sarunas atkal klusums- jau gandrīz 3 mēnešus. Pat ne apsveikuma Jaunajā gadā. Es esmu aizrakstījusi vienu ziņu, kad dzirdēju ziņās par teroraktu, kas notika viņa vecāku mājas tuvumā. Watsapp uzrāda, ka ziņa ir izlasīta, bet atbildes nav.
Man ir skaidrs, ka nekāda turpinājuma tur nebūs, ka tā mēdz notikt, ka vīrietis pē
rikititikitai Man ir skaidrs, ka nekāda turpinājuma tur nebūs, ka tā mēdz notikt, ka vīrietis pēkšņi zaudē interesi, vai arī apstākļi iegrozās tā, ka nav vēlmes turpināt saziņu... Mans jautājums ir- KĀ pie velna lai izmet šo visu no galvas? Es katru mīļu brīdi domāju un analizēju, cenšos saprast, kāpēc? kas? kā? vai tiešam es neesmu tā vērta, lai elementāri pateiktu: bija labi, bet atvaino, turpināt es nevaru/nevēlos, vai kaut ko tamlīdzīgu, braucu uz Amazoni medīt krokodilus, vai vienkārši, esmu izlēmis, ka gribu pabūt viens kādu pus gadu. Nu, kaut ziņu atrakstīt, ja pateikt nav drosmes. Šī neatrisinātā situācija mani nomoka tik ļoti, ka šķiet, līdzīgas sajūtas varētu būt narkomānam pēc atmešanas- es pat nevaru normāli paiet garām vietām, kur kopā esam bijuši, neiegrimstot pārdomās, rādās murgi, ka kaut kas slikts ir noticis utt. Mani draugi visi kā viens saka, ka "kļin kļinam vibivaet", lai aizmirstu un eju tiekos ar citiem, ka viņš esot gļēvs jampampiņš, uz attiecībām nespējīgs, bezjūtīgs ķēms, kuram par mani ir nospļauties, bet es nevaru- ne aizmirst, ne pārtraukt domāt, ne dusmoties... Ko darīt un kad tas beidzot pāries?
draboss
Un principā "noziepēšanās" taktiku pielieto lielākais vairums. Un pirmkārt Tu jau pati atbildi - nav drosmes, tapēc tā tas ir. Otrkārt, dēļ "pirmkārt" atkrīt sevis šaustīšana ar jautājumiem "Vai tiešām es neesmu tā vērta?"
Kad Tev pāries par to domāt es nezinu. Neviens nezin. Palīdzēs laiks un pašas darbs ar sevi.
rikititikitai Paldies, Drabosiņ, es zināju, ka Tu kaut ko sakarīgu pateiksi. xx
raima
Kā jau ieteica- raudzīties, kas notiek pasaulē.
Pāries varbūt pēc gadiem 7.
candy555 Attālums šķir attiecības tu to zināji...viņšodien ir atradis citu draudzeni...bēdīgi bet fakts...
Chris1986
Nu, kas tur ko nesaprast - viss tak elementāri, cien. Votson! Kad mani nolaupīja marsieši, ar mani tieši tāpatās bija!!
Es tik domāju, cik ļoti abi jūs esiet vientuļi, nesabiedriski un pilnīgi bez draugiem, ka jāmeklē cilvēkskkur otrā pasaules malā, lai vnk parunātos. Un es pat apm nojaušu, ka kājas visam tam aug šitentajā "Es, tiešām, neesmu no tām, kas bombardē ar ziņām, bet nu, pēc kādus trīs nedēļu klusuma aizrakstīju.." Nu, tur tiešām neko nevar līdzēt - tā ir ģenētiskā īpatnība, kas piemīt ļoti daudzām sievietēm un kas pašas ar savu atturību sagandē sev dzīvi
straume22
Labākais variants - griezties pie attiecīga speciālista, kurš palīdzēs Tev tikt laukā no šīs krīzes profesionāli.
Jo padoms ir viens - nesākt nemaz saraksti ar tālāk dzīvojošu indivīdu. Ir reti izņēmumi ar laimīgu iznākumu( 1:5000). Laiks ir nemierīgs, varbūt patiešām VIŅAM ir pamatīgas problēmas, nerunājot par pašu sliktāko. Attiecības sākas, veidojas un turpinās uzreiz un momentāli. Ir knikšķis -O.K. Nav - nav jēgas gaidīt Pjēru.
Kāds ir vientuļš, Tevi sen gaida, ir Tevis cienīgs, bet Tu zaudē laiku. Neviens cits Tev šajā gadījumā ar pļāpāšanu un padomiem nepalīdzēs.
Un beidzot. Tu esi jauna, drostaliņ, saņemies.
Closing_Time Ja es satiktu, es būtu kājām nospārdījis, uzčurājis virsū un aizmirstu par viņas esamību.
jozolsen
Viss kārtībā..Pati sacerējusies, safantizējusies..it kā seksītis pienākumus uzliktu..Vai tad baudu neguvi,bija tak labi..Monogāmija vīrietim ir MĪTS..Apsveicu ar skarbās realitāte skolu..un ar ārzemes princi..
Ar čali ar viss kārtībā...Rīgu apskatīja, pat ar patīkamo apvienoja...ar vietējo pelnrušķīti..
Gandrīz kā pasakā..
Araabs Šitās kaites caur vāveri ārstējas:))
Lele
Vinhs nebija baltais cilveeks, vai ne?
Kur vinhs pazuda? Nu dauuja citu (apaugljoja citu), kas garantee vinja legaalo uztureeshanos ES valstiis...
neratni_stasti Zināmā mērā draugiem ir taisnība tajā, ka, iesaistot sevi vairākās citās aktivitātēs, nebūs laika domāt par šo vīrieti. Tā dzīvē mēdz gadīties, ka pieķeries, un mēdz gadīties, ka daudz laika paiet, kamēr spēj paskatīties uz esošo situāciju citādām acīm.
Chris1986 Lele, ko banāns???? Latvietes tak ar tādiem neielaižas!!!
rikititikitai Lele, nebija melnais, eiropietis.
Jason
Tiem, kas iepazīstas iepazīšanās portālos, parasti ir vairāki "varianti". Bet kaut kādā brīdī tomēr nākas izvēlēties.
Ko Tu gribēji, lai džeks Tev raksta - "atvaino, bet Anniņai IQ izrādījās tik liels, ka pat nesatilpa dekoltē"?
Pieņem situāciju, kāda tā ir, un dzīvo tālāk.
neko hmm .... un ja šamais būtu pateicis ka viss cauri nevis vienkārši pazudis - tagad būtu kā savādāk?
rikititikitai Jā, neko, būtu savādāk. Aizvērta un izlasīta grāmata ir viens, bet iesākta un neaizvērta kairina prātu.
neko nu es tik par to, ka neko tādu, ko tu vēl nezini šamais tak nepateiktu.
rikititikitai Tur jau ir tā problēma, ka man nav ne mazākās nojausmas, ko viņš man gribētu pateikt, ja viss būtu izrunāts, es jau sen būtu aizmirsusi un dzīvotu dancodama :)
rikititikitai Lai gan, laikam, Neko taisnība, man pašai viss sen bija jāsaprot.
Chris1986 rikititikitai, a tu pasaki godīgi - sesks jums bija? Ja bija jau tad , ko tu vispār vēl brīnies? Calis savu dabūjis, pievilcis + pretim tavam vārdam blociņā,... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 91) | nākamās >> |
