dzīves gudrība- kāpjot uz grābekliem sasniedzama vai izvairoties no tiem ar izmantojot smadzenes.

Ananda_A  Dažreiz darīt muļķības ir vislabākais veids, kā justies dzīvam! Trakāk ir tad, ja kļuvis par tādu dārzeni, ka pat nepamana, staigā šis pa grābekļiem vai ecēšām!

riks086  Protams, ka gribētos, lai otrreiz uz grābekļiem nebūt jāuzkāpj. Tas tomēr ir zināms apliecinājums paša prātam un cilvēciskajam briedumam. No otras puses - grābeklis tomēr nav mīna un kāpšanu uz grābekļiem var uztvert kā spēli.... :)))))

Svece  Ananada- A

Piekrītu - bet pati saki ka "reizēm " . Un darot apzinies ka tās ir " muļķības" un paredzi ka " grābeklis" var iezvelt tā ka dzirksteles nošķīst - bet izvēlies darīt- tad jau viss kārtībā. Tā arī ir gudrība. Gudrība būt dzīvam.

Araabs  Neuzkāpjot uz grābekļa ,pie lāpstas netiksi:))

Soffijaa  Reizēm arī izmantojot smadzenes, no grābekļiem neizvairīties. Kļūdīties ir cilvēcīgi.

raina1970  Kas vienam- smagsvara grābeklis, tas citam- ceļš - gludāks par gludu... tapēc vien - nāksies vien katram tomēr uz tiem grābjamajiem- savējiem- braši reiz pa reizei- uzrāpties.. Nu nederēs īsti tā citu pieredze, vai visi novērojumi no malas- kā nu kuram ir gājis, un ko man labāk darīt līdzīgā situācijā. Bet- grābeklis- tā ir īsā /pārleicinošā/uzskatāmā- dzīves skola- pieredze.. Nu ja pats būs slinks cilvēks- un negribēs pasmadzeņot- kas pa kam- nu tad rāpsies uz vienu un to pašu duramo- n-tās reizes.. ar lielu kaifu pie tam.. Ja sagribēsies ko citu- tad apdomāsies un -- nerāpsies tik aizrautīgi..

AAA6  Bez šaubām, grābeklis ir sirdij tuvs. Domāju nomainīt modeli. Noskatījis esmu ar metāla kātu, vieglāk būs atdauzīt.

piparbecinja  Man nelīdz. Kā biju bērna prātā, tā arī esmu.