Atvainošanās

LucreziaBorgia  Ko līdz atvainošanos "piedod, piedod" un talāk atkal tādas pašas izdarības? Pielien, sabučo un pēc stundas atkal skandalējās, tipa, man ir tāds raksturs, man ir itāļu temperaments. Graša vērta ir tāda atvainošanas.

solva  Neuzskatu, ka atvainošanās ie kas slikts, ja apzinies, ka esi pāršāvis pāri strīpai! Mēs visi esam tikai cilvēki, iznāk, ka aizvainojam! Ja , spējam atvainoties, tas ir tikai apsveicami!

neaizstajama  Atvainoties vajag vienmēr ,kad jūties slikti-ka esi kādam nodarījis sāpēs-tīši vai netīši.Taču tas jādara no sirds,es vienmēr atvainojos saviem bērniem ,arī tad kad viņi pelnījuši un es nespēju savaldīt dusmas un paceļu balsi.Tā mēs saprotam un atzīstam ,ka esam kļūdījušies un nejūtam gandarījumu par otra cilvēka sāpēm.

hashashiin  Pieņemot, ka runa ir par pieskaitāmiem personāžiem, patiesa (ne formāla) atvainošanās jāmācas ikvienam, jo tas ir superspēks pārkāpt pāri spēcīgākajam sevī - paša ego. Protams, bārstīšanās ar atvainošanām ir lētas papīra naudas vērtībā, tādēļ viens jānošķir no otra.
Taču, kā teica viena krievu ķõķa iedzērušam latvju bāliņam vilcienā: "Inteliģenti cilvēki nevis atvainojas, bet lūdz piedošanu.".. atvainošanās tad nu var kalpot vien par apliecinājumu tam, ka vainīgais izprot kuros punktos izrīkojies neatbilstoši sagaidāmajam.

raina1970  Ja mana darbība- nezināšanas dēļ, pārāk sakāpinātas reakcijas uz kaut ko, manu personīgo īpašību dēļ- kādam ir nodarījusi pāri- atvainošos.. ( nevis lūgšu pie- došanu- tās ir atšķirīgas lietas)

no_matter  Kāda ir atšķirība starp atvainošanos un piedošanas lūgšanu?

Ja pieņemam, ka atvainošanās (vai arī piedošanas lūgšana?) ir savu kļūdu atzīšana un apņemšanās censties tās neatkārtot, vai varam būt droši, ka pat to visu pasakot, otrs cilvēks to tieši tā sapratīs? No kā tas atkarīgs?

Ananda_A  Piedošanu lūdz, kad ir svarīgi ar otru cilvēku izlīgt un no sirds nevēlas viņu sāpināt.

Atvainojas, kad saprot, ka pats kļūdījies un nav tik būtiski, kā otrs to uztver.

inaralaima  Dvīnis nekad neatvainosies ,jo viņam vienmēr taisnība,piedošanu lūgt ir tik grūti,vienkārši -neiespējami.

neko  inaralaima : nevis dvīnis bet tu.... runā līdzu vienskaitlī, kad izsakies par sevi.

raina1970  Atvainošanās- tas ir paša lēmums - pēc vēlēšanās - at vainoties-- noņemt vainu.. Lūgums -pie-dot- oj, tā ir smaga manipulācija- jo prasa no otra kādas darbības.. nevis paša..Un paskties uz vārdiem-- pie došana- dot to ko saņēmi un vēl piešaut klāt- tā teikt pilnīgai laimei.. ///

fortuna9  inaralaima-pilnīgas muļķības...lai nu kas, bet Dvīnis māk gan atvainoties, gan lūgt piedošanu, jo Dvīnis ir diplomāts. Laikam jau pašai tas ego ir pārāk augsts, un tā vien liekas. ka visi citi ir vainīgi, tikai ne es...tad nu nav ko gaidīt atvainošanos arī no Dvīņa. Dvīnis prot būt paškritisks, bet ir arī smalkjūtīgs, un nevietā neļaus sevi apvainot.

breakdown  Ir taču teiciens: "Lūgt piedošanu ir vieglāk nekā prasīt atļauju"

Lele  Ja es esmu vainiiga, tad vienmeer atvainojos....vispaar nepatiik dziivot nesaskanjaas, aizvainotiibaa...taapeec lai kaada sakasiishanas notiek, meeginu situaaciju stabilizeet, normalizeet, lai dienas beigaas vareetu mieriigi aizmigt :)

Momo  grūti paprasīt piedošanu. lūdzu piedošanu bērniem, kad ir pāršauts pār strīpu. atvainošanās sabiedrībā par kaut ko nebūtisku ir pieklājības frāze, kas ir ieradums.

uusins  Tā ir audzināšana. Pirmkārt - sevis paša. Atvainošanās ir atšķirīgas. Kad esmu kļūdījies, es atvainojos. Kad redzu, ka esmu otru aizvainojis, atvainojos. Aizdomājos gan :)
Es bērniem mācu ar savu piemēru. Patīk man tas vai ne, bet bērni pārņem manas manieres, to, kā izturos pret citiem. Viņu izaugsmē tas atspoguļojas. Es esmu labs rotaļu draugs, bet arī stingrs tēvs. Ja necieni sevi, tad nespēsi cienīt arī otru. To var iemācīt :)

Svece  Vai vecākiem būtu jāmāca bērniem atvainoties


Vai Vecākus būtu jāmāca atvainoties bērniem ? Vai Vecākus būtu jāmāca lūgt piedošanu bērniem ?
Vai mēs esam piedevuši saviem vecākiem visu ?

DanaL  Šoreiz būšu vienisprātis ar Sveci: ja vecāki atvainosies bērnam un/vai palūgs piedošanu (vajadzības gadījumos), tad bērniem tā nebūs problēma.
Anglijā un citur Eiropā tas "sorry" ir pavisam ikdienišķa parādība. Tas tiek lietots pat tad, kad vēl nekas atvainošanās vērts nav noticis - veikalā ar ratiņiem gandrīz uzbrauc citam uz kājas, krustojumā gandrīz pieskaries pretimnācējam, utt; jau a priori novēršot iespējamo konfliktu vai kādam nodarītu skādi.
Dažiem tautiešiem pie tā grūti pierast, jo automātiski atkrītot vajadzība pēc bl...dj, haf..., nah... u.c. mīļvārdiņu lietošanas.

Tā, lūk.

Luusila  Iedomājos indivīdu, kas nekad un nevienam ne par ko neatvainosies. Manuprāt, kaut kāds buldozermonstrs, kurš pelnīs sabiedrības nicinājumu.

vilx  Pie mums populārāks, kad kādam uzgrūžās, ir "bļ-ģ". Par to, ka kādam uzkāpts uz kājas, man liekas ,ka nav šis stāsts, jo ar tiem ātrajiem "sorry" arī pie mums viss ir kārtībā.

Bet par pastrādātām riebeklībām, neatceros, ka kāda sieviete kādreiz būtu atvainojusies. Mēģina kaut kā izlocīties, izmeloties, utt. Bet nekad neatzīst savu vainu. Laikam neesmu sastapis nevienu no o-ho, jo, cik lasu komentāros, visas mēdz atvainoties vienmēr un visur.

no_matter  Es arī parasti zinu visu par citiem labāk.... šoreiz jautājums vairāk par katru pašu ;)

av2 gadaas, ka klluudos, esmu nepelniiti apvainojis kaadu (darbs taads savaa zinnnaa, ar cilvekiem ) , protams atvainojos. Taa ir vinkaarssi elementara... nākamās atbildes