Vai radat scenārijus , izejot no iepriekšējām attiecībām /

Discreta  Protams, pieredzētais dara savu un smadzenes velk paralēles, bet cenšos nezaudēt realitàtes sajūtu, jo patiesībā mēs par citiem zinàm mazàk, nekà reizēm domājam.

niksonsss_1980  Principā nē ,varbūt zemamziņas līmenī tas notiek ,bet noteikti nevienai nečakarēju prātu ar muļķīgiem scenārijiem utt!

semmija  Kas bijis, izbijis......neko nekam nevar pakārtot.....cik stipri esam paši, tādas attiecības veidojam...

Lele  Nee, nav taa bijis.

HOUSE  Laiks, masa un enerģija ir saistīti, domāju, ka arī pagātne, tagadne un nākotne. Es izvēlētos topošo pagātni (esošo mirkli) veidot no nākotnes, nevis nākotni uzticēt sliktai pagātnei.
Vispār jau ļoti vienkārša doma:)) Gribētos ticēt, ka visu tomēr nevar izrēķināt un nozīme ir mirklim...

planerdelta  Dies pasarg, mana otrā laulība no pirmās atšķiras kā diena no nakts. Pirmā nakts, otrā diena. Tik milzīga atšķirība. Kādus vārdus vai izteicienus jau lieto viss homo sapiens, bet būtu totāli stulbi salīdzināt ko tādu. Nē, paralēles nevelku un arī novilkt nespētu, ja mēģinātu, pārāk liela atšķirība. Bet ir kas vēl, tas raksturo manu personību, es nekad nesligstu atmiņas par pagātni. Ja vajag ko nokārtot, izdaru un viss. Viss, kas ir bijis ir pagātne. Ne nožēlas (kaut darītu, protams, citādi šodien), ne sentimenta ne vainas apziņas. Pie tam, šādi uztverot dzīvi, nevelkas pagatne nopakaļ un līdz ar to daudz vieglāk dzīvot šodienā un domāt par nākotni. No kļūdām gan ļoti esmu centies mācīties.
No pagātnes ne sazinos ne ar vienu, tikai vecākiem. Visi tagadējie draugi, paziņas ir ne senāki, ka 10 gadi un vēl mazāk.

Rashela  Pagātnes notikumi veido to, kas esam šodien. Ja vien cilvēks nav apgaismots un spēj skaidri atšķirt savu apziņu no notiekošā (pieredzes cilvēka ķermenī un prātā), tad mēs tomēr mēdzam identificēt sevi ar savu iepriekšējo pieredzi. Tomēr - tas nenozīmē, ka nekas nemainās... Izmaiņas notiek nepārtraukti, ja ļaujam tām notikt (un neturamies ar nagiem un ragiem pie ierastās lietu kārtības)...līdz ar to - jā, visbiežāk cilvēkiem "uzpeld" atmiņas līdzīgās situācijās, var sākt veidoties scenāriji prātā, bet tā ir tikai ilūzija, fantāzija... Realitāte un patiesība var būt pavisam savādāka. Bet to atšķirt var tikai saprotot, kas ir apziņa, kas ir prāts un kā tie darbojas un mijiedarbojas.

Vispareizāk, protams, ir doties notikumā (attiecībās) bez jebkādām ekspektācijām, stereotipiem, nosacījumiem un vienkārši ļaut notikumam attīstīties...bet tas prasa zināmu apziņas attīstības līmeni un brīvību no vajadzībām, iekāres, pieķeršanās lietām, cilvēkiem, atmiņām, stereotipiem, normām utt.

jurks  vai šā brīža spriedums ir iespējams pilnīgi neatkarīgs no dzīves skolā iegūtām zināšanām un pieredzētā? Gribu domāt, ka nemaz pat rakņāties nevajag pagātnē, jo tā jau pa gabalu jūtama!!!

uusins  Scenārijus neradu. Bet salīdzinu, gan. Man ir svarīgi "pagātnē", vai tuvu tai, vairs nenokļūt. Es zinu, ko vēlos mainīt, ko vēlos savādāk.

Chris1986  Tad jājautā - cik reizes, tad tu izej no iepriekšējām attiecībām un ieej jaunās. Domāju, ka sievietei tas 1reiz mūžā, nu, augstākais divas notiek. Pārējais viss aucība

DanaL  da nu labi, Chris1986, lai nu kurš te moralizētu par aucību... Nez ko jūs, vīrieši darītu, ja sieviete patiešām neatļautos kļūdīties vairāk nekā 1 reiz... Lai gan, ja tā atkal padomā - ceru, ka tava kaimiņiene Ņina ir ar izcilu obļikus moraļes...

Bet par tēmu - pēc laika ir iespējams daudz objektīvāk paraudzīties uz notikušo, nevis lai rakņātos pagātnē un šaustītu vai citādi mocītu sevi, bet lai izdarītu daudzmaz konstruktīvus secinājumus.

Karmensita  šo un to jau iemācās

limonija  Nekādus scenārijus neradu, bet nesalīdzināt un neizdarīt konstruktīvus secinājumus gan manā vecumā būtu vnk smieklīgi(naivums piestāv pusaudzēm, bet mūsdienās es par to vēl šaubītos):)Tomēr dzīves pieredze liecina, ka daži ´scenāriji" lielākoties ir nekļūdīgi pēc definīcijas...
1)Vīrietis runā par savu bijušo ar lielu naidu un žulti - egoistisks nejaucenis, no kura labāk turēties pa gabalu;
2)žēlojas par dzīves dārdzību - kungam parādi un materiālas problēmas kā sunim blusas;
3)nelūgts pamāca sievieti, kā pareizi auto jākopj, jāparkojas utt. - seksists, kurš uzskata, ka vīriešu dzimums ir pārāks un to nav iespējams apstrīdēt;
4)kritizē sievietes izskatu, gaumi - par labām manierēm nekad neko nav dzirdējis, ar tādu labāk sabiedrībā nerādīties:D
5)pirmajā randiņā uzmācīgi cenšas runas virzīt uz gultas lietām - "riekstu izšāvējs" un tikai....

Ellocka  Man pieder viss, kas ir ar mani noticis. Saskaņā ar sevi. Tāpēc nav jānožēlo. Nevar gūt tikai labo un slikto nē!

Neesmu_Alise  Pagātne palīdz noformēt viedokli par grābekļu izskatu un dažādību ........un pārliecību - uz kuriem grābekļiem nav jēga kāpt....:)

jadore  Nē, scenārijus neradu, bet uzmanīgi klausos, ko otrs saka un ko tas priekš viņa nozīmē. Tad arī rodas sapratne vai abi domājam vienā līmenī.

adamsone  Dzīve pieredze dabiski sadzīvo ar šodienu, nav tur nekas jāveido. Piekrītu limonijai, ir scenāriju sākumi, kas nekļūdīgi signalizē par to, ka viss ir garām.

Edgars37  10:39

Paaaavisam jautri paliek, kad pirmajai kategorijai uzdod jautajumu - A kapec tad Tu ar vinu sagajies;D???

selietis7  Iepriekšējo attiecību pieredze ir svarīgs sākumpunkts jaunu attircību sākšanai,it īpaši ja runa ir par negatīvu sexuālo pieredzi,ja sievietei patrāpījies vīrietis ar perversām,dzīvnieciskām tieksmēm,kautko tādu otreiz piedzīvot viņa nevēlēsies,ja viņai tas būs pretīgi... Vis labākais visu nepatīkamo izrunāt uz reiz,un vairs par to nefomāt.

Chris1986  /sēž un domā, diez, kas varētu būt "vīrietis ar perversām,dzīvnieciskām tieksmēm" ??/

Neesmu_Alise Chiri - varbūt kāds seksa laikā rej? nākamās atbildes