Vai šķiršanās radītie pārdzīvojumi ir iemesls jaunas attiecības neuzsākt?

neratni_stasti  Nju, tie, kuri tik ārkārtīgi pārdzīvo šķiršanās sāpes laikam jau dzīvē neko citu sāpīgāku nav piedzīvojuši. Piemērām, vecāku mokošo nāvi sev uz rokām, kad pašam ir 17 gadi. Tādas ekstrēmas šķiršanās sāpes cilvēki piedzīvo vai nu ar pirmo jaunības mīlestību vai pēc laulībā nodzīvotiem 20+ gadiem, kas reāli abi ir saauguši kopā. Vecumā ap 30 viss ir labojams, un jaunu attiecību iespēja ir vēl gluži lieliska. Atliek vien tiešām, kā te jau teica, sadziedēt sāpi un raudzīties uz pasauli mācību baudījuša cilvēka mierīgajām acīm, nevis ķert, grābt un nesaprast, ko tad īsti pat pagrābis par partneri. Tā tik tiešām viegli iedzīvoties nākamajos zilumos.

Kambarkungs  neratni_stasti - nu man tēvs vēl turās, bet mammu gan ... labāk nestāstīšu kā viņa aizgāja, bet tuvu tam ko tu saki. Vispār jau kad šo tēmas domu uzrakstīju, man prātā bija sausa loģika un nulle emociju. Ja nu vienīgi kādas bailes, ka "neko labu" dzīvē vairs neredzēšu, un ar to saistīas grūtības plānošanā.

Kambarkungs  + turpinu! ja kādam tuvinieku nāve ir tas lielākais trieciens, tad ņemsim vēra,ka sķirsanās arī var būt nāves dēļ. Mēs visi mirstam, tikai ķīmiķi sprāgst :D Un tad jau domas par to rada vēl lielākas bailes no nākotnes.

Ananda_A  Bailes no sāpēm tik lielas, ka pieņem lēmumu vienā mierā izmantot un sāpināt citus... Parastais Homo ohojos vīriešu eksemplārs sāk veidoties.

AivarsN  Ir sena gudrība, kura darbojās arī mūsdienās. Ja ceri uz tādu pašu ģimenes galvas statusu kā tavam tēvam,tad pārliecinies,vai tāds ir arī tavas nākamās sievas tēvam. Ja ceri nākamo vīru palikt zem tupeles,vispirms pārliecinies,vai tur atrodas viņa tēvs. Tīšām vai netīšām,bet mēs kopējam savus vecākus. Jo no līdzīgākām ģimenēm abi nākuši,jo vieglāk būs sadzīvot. Cik daudziem izdotos izvairīties no grābekļiem un negatīvas pieredzes,ja ievērotu šo vienkāršo likumsakarību. Arī saviem bērniem varētu dāvāt labāku piemēru.

VECA_PIEPE  Manupraat nav godiigi veco attieciibu, ruupiigi skapii glabaatos skeletus vilk sev liidzi jaunas attieciibas veidojot,...bet veel negodiigaak it tos tik pat ruupiigi sakarinaat jaunaas kopdziives skapjos.
Veiksmiigas jaunizveidotas attieciibas speej nodroshinaat tikai abpuseeji fiziski un gariigi briivi cilveeki,...jebkaada veida apgruutinaajumi, ko nosaka ieprieksheejaas shkjirtaas, pusliidz skjirtaas vai neshkjirtaas lauliibas, nes tikai postu jaunajaam attieciibaam.

MrJones  Ir jaanjem veeraa, ka sievietes ir vaajaakas no visiem aspektiem, skatoties...man ar to bija agraak shausmiigi gruuti samierinaaties (laikam kljuuda)...liekas..nu kaa...itkaa jau taads pats cilveeks - speej atbildeet par savu riiciibu, sapraatiigi pienjemt leemumus, izveerteet kas ir kas....ja reiz esam attieciibaas, tad attieciibaas...un viss par ko mees runaajam, tas tiek uztverts nopietni....nepatiik man skatiities ar aizdomaam, praatot, kas ir patiess, kas bullshiti..!
Taapat ar uzticiibu, ne pret kuru katru taa naak un ne tik aatri,...bet kad vinja ir, tad ir...! Visaadas kjibeles attieciibaas meedz gadiities un laikam bez taa pat nav iespeejams...manaa uztveree, tas viss ir risinaams....lai ari cik gruuti buutu...vnk nespeeju pamest kaadu, ja zinu, ka es shim cilveekam esmu vajadziigs, tas viss, kas mums kopiigs, kaut ko noziimee. Necieshu nodeviibu jebkaadaas taas izpausmees...pat taadas lietas kaa..aprunaashana aiz muguras, man tas kretinee...ja es nevaru pateikt uz aci, tad kaapeec aiz muguras? Kaapeec izlikties labinjam, ieguut cilveeka uzticiibu.. un smurguleeties peec tam, vinjam par to nenojaushot..? Taadaa gadiijumaa es necieniitu pats sevi! Neesmu sveetais, bet censhos ieveerot vairaak vai mazaak pret visiem..bez iznjeemuma....! Patiesums...tik nepiecieshama lieta shai pasaulee, bez taa viss iet uz postu...varam pashi paveerot, ar valdiibaam un visu paareejo....!
Tad kamdeelj attieciibaas ar sievieti vajadzeetu buut citaadi..? Man skiet...pat veel jo vairaak vajadzeetu....mees tak esam pashi tuvaakie! Ja reiz esam uzsaakushi sho celju par to ari virzamies...caur sapratni...un uzticiibu viens otram!
Hmm.......izraadaas, taa viss nav.....! Sievietei egocentrisms staav augstaak par visu...tikai balstoties uz sho vienu vinja vispaar ir ar tevi kopaa...kameer tu speej vinjas ego piepildiit taa, kaa tas tiek prasiits, tikmeer viss ir labi...preteejaa gadiijumaa saakas probleemas, lielas probleemas,..jo p

MrJones  ..jo pamatjeega tad zuud! Jau shaubas vien par to vai tu speesi piepildiit sho ego taa kaa paredzeets ir pietiekams iemesls, lai brugjeetu sev atkaapshanaas celju..un tas ir viegli izdaraams, jo patiesiibaa, nav jau nekaa taada bijis...bullshits, nodraaztas fraazes mirklji baudas...viss ko viegli ir upureet, lai atkal vareetu plivinaaties taalaak, mekleet savu iedomu piepildiijuma meistaru! ...un taa vinjas meetaasies no viena pie otra...visticamaak, visu atlikusho muuzhu...mani pat nopietnas shaubas maac, vai vispaar dziivee spees kaut ko iemaaciities, kaadus secinaajumus izvest...paskatiities uz lietaam kopumaa, izejot aaraa no savas sashaurinaataas ego prizmas.....?? Ne....sieviete, ne....vinja meklees neskaitaamus attaisnojumus pashas nesavaldiibai, centiisies peec iespeejas sagroziit visu atteelu, lai pietiekami komfortabli vareetu ieoljot naakamo attieciibu ritumaa...!
Dievs ar vinjaam...!
Vai ir bijis jeegas...kaadus sacinaajumus man izvest....ko domaaju par naakamajaam, potenciaali iespeejamaam attieciibaam?
To pashu ari domaaju.
Nav jau gruuti ieleekt KAUT KUR...pat vienas dienas laikaa vareetu izdariit..reanimeet attieciigu notikumu kjeedi.....bet...gaidiit kaut ko savaadaaku, manupraat, lieki.

zverabojs  Ir kāds noteikts laika periods, kurā jāpabūst vienam, uzreiz skriet jaunās attiecībās - procents, ka viss būs godīgi pret nākamo partneri, nebūs liels. Ar to faktu ir mazliet jāpastrādā, jāpierod, tas protams ir gadījumā, kad vienam vai otram jau nav cits partneris, tad tam kam ir jau cits partneris ir spēcīgāks, viņam/viņai ir jauna aizraušanās un neatliek laika kavēties atmiņās, piesaistes nav. Ja abi attiecību partneri vienlaikus ir sagādājuši citus, it kā paralēli esošām, šinī momentā atceros sevi pirms 15 gadiem, pārdzīvojumu nebija vispār, bet tas ir reti, ja abi vienlaikus meklē ko citu, tad jau ir skaidrs, ka punkts jau sen bija pielikts. Kā tagad, pēc sevis zinu, ir pagājuši 10 nosacītie mēneši un tikai tagad, es apzinos, ka esmu gatavs, kādam foršam jaukam attiecību sākumam, bet tie ir 10 mēneši, protams fakts arī, ka kopā bijām 15 gadus, tas arī nav maz. Ja skrien uzreiz jaunās attiecībās, neko sīkāk neanalizējot, tad tā ir viennozīmīgi tukšuma sajūtas aizpildīšana, ja vienkārši atpūšas, bez iespringuma, bez tālejošiem plāniem sākumā, tad tas ir savādāk, īsti ar sirdi neesi gatavs, bet atslēgties kaut kā no tā visa ta nepieciešams ir, un ja godīgi jaunajam partnerim pasaki, ka uz šo mirkli es neesmu nekam tuvākam gatavs, tad tas ir godīgi, lai otra persona zin. Pēc manām izjūtām, nopietnas attiecības ir tad, kad vēlies ar attiecību partneri kopā novecot, auklēt mazbērnus, dalīties visā jaukajā, ir vēlme partnerim pieskarties, un ir degsme un sexuālā iekāre, vienalga cik gadi ir pagājuši, tas protams izklausās pēc pasaciņas, bet tā ir, tas ir mans viedoklis.

jurks  Škiršanās liek par daudz ko pārdomāt, varētu salīdzināt ar pakāpšanos uz stāvu augstāk. Katra nākošā būs mazāk sāpīga! Bet ne tas ir galvenais! Vienam dzīvot labi, bet ja vajadzīga palīdzība, kāds uz kura pleca atbalstīties? Un vecumdienās kas parūpēsies par mums, ja nebūs bērnu??? Var būt pansionāts!
Tā ka ar katru reizi mēs paliksim gudrāki un tālredzīgāki un daudzi "svarīgi" nosaacījumi atmirs! Lielāku lomu ieņems saturs nevis iepakojums!

jasmina33  Katrs pats savas laimes kaleejs...

RSQuattro  Ja ieejot mājā vienreiz paklupi uz sliekšņa, tad turpmāk labāk kāpt pa logu iekšā?

Eurika  Izlasīju šo dienasgrāmatu šodien no rīta...un sapratu , ka noteikti nevēlos attiecības ar šķirteni. Viņi vēl ilgi " kalst " pēc savām bijušajām...lai cik riebīgas vai kādas bijušas . + vēl reti kurš izvērtē savas kļūdas , lai tās neatkārtotu. Praktiski nākamās partneres pēc sievas viņiem ir tikai seksam , lai aizmirstu. u.t.t.. Tie kuri to piekopj bieži maina partneres.

Gizondta  Lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa vēl kādu reizi reizi, tas ir jāatrod, jāpaceļ, jāapskata un jāpieslien kaut kur drošā vietā pie sienas, lai vairs nevar uzkāpt. Tad var iet tālāk. Bet no jauniem puniem nekas cits nevar pasargāt kā tikai palikšana uz vietas. Skaidrs, ka piesardzīgi (lasi - bailīgi) palikt turpat, kur esi, ir visdrošāk. Laiku pa laikam sajūties nožēlojami, bet nekas - toties bez puniem...

veejpuuta  Ja no vilka baidies,labāk mežā neej.

limonija  "Izlasīju šo dienasgrāmatu šodien no rīta...un sapratu , ka noteikti nevēlos attiecības ar šķirteni. Viņi vēl ilgi " kalst " pēc savām bijušajām...lai cik riebīgas vai kādas bijušas . + vēl reti kurš izvērtē savas kļūdas , lai tās neatkārtotu. Praktiski nākamās partneres pēc sievas viņiem ir tikai seksam , lai aizmirstu. u.t.t.. Tie kuri to piekopj bieži maina partneres."(c)
Eurika - tad jau vispār nav, ar ko veidot attiecības, jo atraitņi ir vēl smagāka auditorija par šķirteņiem(dažus zinu), bet par iesīkstējušiem vecpuišiem vispār pat domāt negribas...:)))

planerdelta  Tas, kurš uzsāk šķiršanos (aiziet), ļoti bieži aiziet pie kādas /kāda. Tā kā nav viennozīmīgi atbildams jautājums.

planerdelta  Jautājums DanaiL, ja jums tik ļoti patīk dzīvot destruktīvas attiecības, bez mīlestības, kuras nereti tiek noslēgtas jaunības stulbumā, kāpēc jūs šo slimo modeli iesakāt citiem? Ja pati nespējat vai negribat būt laimīga, nevajag visiem pārējiem novēlēt to pašu, kas jums ir. Kaut kā nehumani.

av2  nav tik traki. Ja abi saprot, ka nu..nav arssana kopaa. Drossivien savaadaak ir, ja viens domaa, ka jaaturpina kopaa, a otrs domaa ko citu.

likky666  Ja ir tāda doma, kāpēc ne? Kāpēc jāspiež sevi būt kopā ar kādu, ja to negrib? Ja gribas izbaudīt dzīvi, tad tas ir jādara. Ja izmisīgi meklē un bezmaz vai veido attiecības ar kuru katru, kas pagadās, tad sevi tik vēl vairāk var sāpināt. Tas fakts, ka var kādu dienu pamosties, un saprast, ka esi vecs un viens, nav nekāds arguments. Tikpat labi var pamosties šādā jaukādienā un nošausmināties- ko gan es esmu izdarījis ar savu dzīvi - kāpēc esmu to veltījis šim cilvēkam?

Turklāt, pēc sāpīgas šķiršanās daudziem vajag laiku pārdomām. Jāsakārto dzīve, tāpēc nav nekas slikts, un pat jāsaka, ka tas ir normāli, ka šādas domas nāk prātā. Ar laiku viss tiek salikts pa plauktiniem un domas var mainīties, lai arī sākumā šķita- vairs nekad mūžā! Dzīve arī nav nekāds mazais bērns- tā reizēm piespēlē tādas situācijas un cilvēkus, kas pilnībā maina mūsu domāšanu.

mesarosh  gribas saglabat attiecibas bet,katru reizi sarezgitak.ja agrak paarunajot neveiksmes atrod ,tad talak paliek katrs pie savam domam,nemeginot saprast