Skats uz dzīvi no aizvainota ego pozīcijas...

adamsone  Nu nezinu...šis ir tas gadījums, kad negribu piekrist 15:05. Izrādīt iejūtību un ļaut izrunāties. Nākas dzirdēt ļoti, ļoti dīvainas lietas...
Es neņemtos cieši apgalvot, ka vienmēr tas ir aizvainots ego. Netaisnības gadās tiešām bieži, laiki tādi.

Saulpurene  Ja tas ilgstoši, tad tomēr bieži cieši saistīts ar cilvēka nespēju apzināties savu lēmumu un savas rīcības ietekmi uz dzīvi. Tad citi vienmēr vainīgi, pašai/pašam vienmēr neveicas. Kā jau var saprast, iespējas pozitīvām izmaiņām vājas.

Ananda_A  Saulpurene viedoklis 11:44(c) Jā! Nespēja apzināties savas rīcības sekas. Ja pieņem lēmumus no aizvainotā pozīcijas, tad visticamāk pat nenojauš, kādas būs sekas.

Lielākā daļa cilvēku iesaka ar tādu aizvainoto nekomunicēt. Taču, ja tas ir vecs, vientuļš cilvēks??? Ir diezgan smagi vērot šo nespēju apzināties... Vai ir jēga paļauties, ka kādreiz kaut ko sapratīs vai tiešām nekomunicēt?

adamsone viedoklis.... Izrādīt iejūtību un ļaut izrunāties. Nākas dzirdēt ļoti, ļoti dīvainas lietas... (c)
Tieši tā! Tik dīvainas lietas, ka šausmenītes un kriminālromani nobāl šāda cilvēka fantāziju un redzējumu priekšā. Skatoties no aizvainojuma pozīcijas, pasaule rēgojas kroplīga kā greizajā spogulī!

Uzklausīt? Norobežoties? Visam piekrist? Lūgt piedošanu par to, ko neesi veicis? Mēģināt attaisnoties? Pagaidām rosinošs šķiet ClossT padoms, bet tur vajag pamatīgu pašapziņu un daudz iekšējas jautrības!:DDD

REZEDA  man vīrs, visur saskata problēmas, brīžiem pamatotas, brīžiem nē. Katram savs. Viņam jurista diploms, var būt arī tas ietekmē..

Saulpurene  Var arī kontaktēties, taču gaidīt, ka kaut kas mainīsies gan nevajag.