vai zaudējot sev vis tuvākos cilvēkus,ir viegli tikt tam pāri?

runcitis15  Cilvēku ar varu nespēsi noturēt!Ja ir gājējs aizies.Ar cilvēku jāizrunājas,kas par problēmu izveidojušās abu starpā.Ja nespējat izrunāties un vienoties par risinājumu,Tad labāk viens otru nemocīt un iet katram uz savu pusi.Kā pārvarēt sāpi.Laiks dziedē visu!

suns  arī "vistuvākajiem" cilvēkiem "nav" problēma tikt pāri, ja laicīgi atrodas kāds aizvietotājs. Protams, tas neattiecas uz radu būšanu, jo grib vai nē, bet tur neko īsti pasākt nevar.
Ja kļūst par apgrūtinājumu, tad ne tikai pastāv iespēja, ka pametīs, bet arī būtu jāsaprot, ka nevienam nevar savu apgrūtinājumu uzlikt par pienākumu. Protams, ir arī tādi vārdi kā "sapratne", "līdzjūtība", bet tie nav īstie balstakmeņi. Un arī nevajadzētu būt. Iespaids normāls - ja apgrūtinu, tad, lai arī cik nesmuki, bet jārēķinās, ka tā notiek...

Esari  Bliņ- nu i jautājums- aš uz bērēm pavilka...!
Parasti jau sasirgušie, kreņķējas, ka tuviniekus apgrūtina...nevis ka tuvinieki pametīs...
Šā vai tā...nav ko galvu lauzīt, kad pametīs tad ar domā, ko kā tālāk... ;)

Eheeeeei  Pareizi jau Tu raksti- pāri tikt var visam, bet kādu iespaidu tas uz mums atstāj.... sadzen putnus galvā, ka maz neliekas. Citam rodas mazvērtības kompleksi, citam naids, bezcerība, dusmas..... tāpēc jau ir tik grūti veidot jaunas attiecības, ka tie putni no iepriekšējām velkas līdzi. Un jāpiekrīt Freidonkulim, ka lielākās traumas nāk līdzi no bērnības, lai cik skumji tas nebūtu.

ne_meklejumos  Vistuvākajam cilvēkam nekad nevari būt apgrūtinājums, tai brīdī kad notiek tādas lietas, iestājas komandas gars, cīņa līdz galam. Protams, ja attiecības nav bijušas mākslīgi uzturētas, bez jūtām un vienojošiem faktoriem. Zaudēt ir smagi, bet dzīve turpinās.

esmu  Tas aiziet vai ne ,nu ir katra paśa brīva izvēle.Un nevar to uzskatīt kā obligātu pienākumu ne viena ,ne otra puse.Ir kas pamet,un ko gan tur pārmest.Ir kas paliek,bet te nav runa par to cik smuki vai nesmuki tas izskatās.,pat par līdzjutību vai žēlumu ne.Nezinu ,kā to noformulēt,es paliku līdz galam.Un par apgrūtinājumu priekš sevis to neuzskatīju.Bet ir dažādi,un tieśām ar to ir jārēķinās..

AivarsN  Smagas slimības un traumas mūsu dzīvē nāk kā pārbaudījums pašam slimniekam un viņa tuviniekiem. Īsti mīlošs un tuvs cilvēks nešaubīgi paliks uzticams līdz pēdējam brīdim,bet kas gājējs,lai tak iet,jo vai tāds kam ir vajadzīgs?

Lele  Nav taada lieta kaa neveiksmiiga apstaaklju sakritiiba!

jurks  Iztēloties to nav iespējams!! Bet neviens nav pasargāts no kaut kā tāda, un noteikti ir vēl arī traģiskàki stāsti!! Bībelē ir rakstīts:" katram cilvēkam būs jāiet caur bēdu un ciešanu ieleju! Katram savā laikā! Tikkai Dievs var dot spēku izturēt un cerību, ka tām ciešanām ir jēga! Nav bezjēdzīgu nejaušību!!

madlein  Piekrītu AivarsN, ka īsti mīlošs un tuvs cilvēks paliks ar cilvēku līdz pēdējam, lai kā arī būtu...
Es esmu to piedzīvojusi, neesu atstūmusi, bet palīdzējusi morāli atbalstīt, un arī citādi. Ja šis gadījums ir smags, tad pirmais kas cilvēkam ir vajadzīgs, morālais atbalsts. Lai viņš zin, ka netiks pamests savā nelaimē, bet viņam blakus ir cilvēks uz kuru var paļauties, un tas ir daudz priekš viņa, varbūt pat pats svarīgākais faktors. Reizēm ir jāraud veselajam, kad tiek satverta viņa roka un ar asarām acīs, tev saka PALDIES, par to ka tu nepameti, neatstāji, neatstūmi.......

Varbūt kādam būs viela pārdomām, jo neviens no tā nsv pasargāts.......

esmu  Jā madlein..tieśi tā.Daudziem tā varētu būt viela pārdomām,par to kas tad īsti saista pie kāda konkrēta cilvēka.Jo ir tādas pārejośas lietas ,kā skaistums,bagātība u.t.t.,šodien ir un paldies Dievam,bet rīt var nebūt.Un ko tad?Tādas situācijas ir tās kurās tiek pārbaudīts attiecību ,īstums.

MrJones  Ko noziimee Tuvaakie...vecaaki, braalji, maasas....? Tas vareetu buut ljoti saapiigi, ja taa notiek..pat nespeeju izteeloties......./?
Otraa pusiite...easy....pats stulbaakais, tieshi taa Otraa pusiite paarnjem itkaa pasha Tuvaakaa status (vismaz, taa vajadzeetu buut)....skaitaas...bet kur gan taa saals..? Salkanie teksti...´´Es tevi miilu..´´, ´´..viss baigi forshi´´,,draazieninji,,buchaashanaas....? Vai to var saukt par tuvaako....? No kura briizha..? Ja sanaak tieshi, ka taa pusiite ir visu visu neuzticamaakaa , vieglpraatiigaakaa, bezatbildiigaakaa, pohujistiskaakaa...! Nav nemaz jaanotiek kaadai nelaimei...makshkjeres var notiit jebkuraa briidii!.
Ja paskatamies REAALI shodienaa....kaa...kaa vispaar uztvert attieciibas?? Kas tas vispaar ir.?
Kautkaadi bullshiti....papisaas un iet taalaak....un vnk logjiski buut ar to jaareekjinaas pasha saakumaa.!

Nez...laikam, ja buutu taada situaacija, pats noziedeetu, negaidot...!!

iota  Tas MrJones
Arī šodien attiecības ir tādas, kādas paši veidojam un ne jau "šodiena" pie vainas, ka tās ir tādas "Kautkaadi bullshiti....papisaas un iet taalaak...."

Par jautājumu. Esmu zaudējusi un arī redzējusi, kad nākas zaudēt citiem. Katrs gadījums ir citāds. Nelaime var vēl vairāk satuvināt un var arī šķirt. Redzēju, kad cilvēks, kuru ir piemeklējusi slimība no kuras izejas nav, noslēdzas sevī un savus tuviniekus nelaiž klāt, tā viņiem visu padarot vēl grūtāku. Neesmu ticīga, bet tik tiešām saku paldies Dievam, Liktenim vai nezin kam, ka šis scenārijs nebija jāpiedzīvo man. Domāju, ka tā būtu vēl 1000x sāpīgāk... Nezinu, kāpēc notiek tā vai citādi. Vai tas ir tikai no savstarpējām attiecībām atkarīgs, vai no cilvēka rakstura, temperamenta, spējas uzticēties vai vēl kaut kā?

Kādu iespaidu atstāj? Domāju, ka te nu nevar būt viena "diagnoze" visiem. Katram savu, bet visiem sāpes.

daimond  Kad nomira tēvs- priecājos, ka viņam vairs nebūs jācieš briesmīgās reimatisma locītavu sāpes..

neaizstajama  Esmu nonākusi pie secinājuma un ļoti daudz lasījusi par to ,ka slimība rodas no nepareiza dzīves veida un mūsu domām ,sajūtām un sprieduma par vērtībām.Esmu dzirdējusi un pazīstu cilvēkus ,kuri par no vēža izārstējušies mainot domāšanas veidu.Viss ir tikai mūsu galvās,bet piekrītu spriedumam,ja mīl-nelaimē vienu neatstās.

Geisha  Esmu pateicīga saviem vecākiem, ka nebija par apgrūtinājumu mums ne vienu dienu. Savā prātā, uz savām kājām. Ko arī novēlu visiem. Darbs man ir saistīts ar slimiem cilvēkiem. Esmu redzējusi ļoti daudzus dzīves stāstus. Ir 2 kategorijas cilvēku - vieni, kuri cīnās par to, lai nebūtu par apgrūtinājumu tuviniekiem. Viņi iet, vingro, dara visu gan iespējamo, gan neiespējamo. Visu cieņu tādiem cilvēkiem. Ļoti patīk ar šādiem cilvēkiem strādāt. Un otra kategorija - gūst baudu no tā, ka var būt tuviniekiem par apgrūtinājumu. Čikst, pīkst, pieprasa mīlestību, žēlošanu, paši savas dzīves kvalitātes uzlabošanā nepiedalās. Spriežot pēc Tavas dienasgrāmatas Tu piederi 2. kategorijas indivīdiem. Piedod, ja maldos.

jurks  Patiesībā mēs par sevi neko daudz nezinām! Ja nu vienīgi savu vārdu, kur katrs dzīvojam, kas ir mūsu radi tuvākie, tālākie, ir cilvēki kuri arī savus tuvākos nezina! Bet tieši par sevi, savu iekšējo pasauli, raksturu un tā izpausmēm, to visu mēs uzzinām pateicoties gan priecīgiem brīžiem, gan bēdīgiem un pat ļoti traģiskiem! Bieži vien mēs esam par sevi patīkami pārsteigti par savu atbildes reakciju uz kādu situāciju! Bet vēl biežāk sanāk piedzīvot šoku par savu atbildes reakciju:" es biju par sevi labākās domās, vai tešām tas esmu es??? Un kādus pārdteigumus mēs vēl paši sev sagādāsim??? Mums saskaroties ar katru šādu grūtībām piepildītu dzīves situāciju, mūsu idealizētā pasaules uztvere tuvojas realajai īstenībai!!!

AIVIITE  Es nenosodītu viņus, ja atteiktos no manis.....Man nebūtu pieņemams, ja par mani rūpējas aiz pienākuma, vai es traucēju dzīvot.....Grūti, bēdīgi gan jau ka būtu, bet nasta nevienam būt negribētu.

limonija  Geisha+++

selietis7  Diemžēl ir situācijas,kad cilvēks zaudējot savus tuviniekus,ne tikai nespēj ar to samierināties,bet gluži pretēji,samaitā dīvi visiep pārējie sev tuvajiem cilvēkiem,taj skaitā arī man,un to dara aiz mīlestības,pat neapzinoties,kādas tam var būt sekas. Saprotu,ka bērni vecākus nevar izvēlēties paši pēc sava prāta,kaut reizēm uznāk vēlēšanās,kaut viņu vispār nebūtu.

adamsone Kas ko pamet un kāpēc... Tipiska nespēja sakarīgi izklāstīt sižetu. Ja tevi pamet tavu bērni, tad tā ir reāla drāma, bet nezin kāpēc ir sajūta, ka lietas... nākamās atbildes