vēl viena nepiemērota tēma iekš "oho"....Lepnība...
Ko Tu par to domā, kā izproti? Tās loma cilvēka dzīvē? Mēs gribam lai ar mums varētu lepoties un mēs gribam būt lepni, ar ko nu kurš! Vai lepnība var būt kā attīstības dzinējspēks? Un var būt ir iespējama pozitīva un negatīva lepnība?Torpedo Nav, nav nekādas pozitīvas lepnības! 100% nav!! Lepnība ir nāves grēks! Un visas, kas man ir pa dzīvi atteikušas ir lepnas un neglābjami degs elles ugunī!!! 100% esmu pārliecināts!!!
Cafe_Noir
nav pozitīvas lepnības.
neko par to nedomāju
Closing_Time Nekas cits, kā egoisms tā nav. Varētu vēl pielīdzināt iedomībai. Īpaši raksturīga bezmukurkaulinieku latvju tautībai. Lielisks piemērs ir līvi, kuri nu jau uzskatāmi par izmirušiem, ar visu savu lepnību. Visnotaļ skumja īpašība. Bet būtībā jau lepoties nav ar ko : pašu spēkiem iznīcināta valsts tas arī viss ar ko lepoties pa lielam var latvieši.
Torpedo Jā, var piekrist Closing_Time - "pašu spēkiem iznīcināta valsts .." Njā, ne par tādu dzīvi mēs cerējām, kad uz barikādēm gājām. Ne par banānu republikas statusu ar pilnībā iznīcinātu rūpniecību un emigrējošu tautu ..
kokote
Par lepnību un lepnumu te (kāda gada griezienā) jau bija pietiekami plaša diskusija, slinkums meklēt, slinkums pat atkārtoties, jo neko jaunu jau uzrakstīt nespētu (uzskati manos gados jau kļūst "mani un nemainīgi" :))
Izskatās, ka autors pat nešķiro šos 2 jēdzienus, kaut toreizējā diskusijā viennozīmīgi respondenti vienojās, ka viena ir "laba" un otra "slāpējama"
Ananda_A
Iedomība(gailis uz mēslu čupas)- iluzorā paštēla uzturēšana. No malas tāpat visi redz, ka tas karalis -ego ir tukšs, pliks un stulbs:DDD
Lepnība(pāvs paceltu asti, pats neredz, bet citiem labi redzama netīrā pakaļa))-nepamatota sevis paaugstināšana attiecībā pret citiem cilvēkiem. Tā reizēm ir aizsardzības pozīcija, jo neprot normāli komunicēt kā līdzīgs ar līdzīgu.
Ananda_A Mums te šad tad grozās daži Narcisi, kas ar savu patoloģiju lepojas tā, it kā tas būtu tikums:DDD
eva_ Ir lepnība un ir lepnums. Pēc tēmas izklāsta spriežot, autors nezin atšķirību šiem jēdzieniem. "Mēs gribam lai ar mums varētu lepoties un mēs gribam būt lepni"(c) Šajā teikumā ir runa par lepnumu, nevis lepnību. Lepnums ir jēdziens ar pozitīvu nokrāsu, bet lepnība ar negatīvu.
jurks Kokote! Paldies! Jā! Tiešām! Man liekas toreiz bija runa par greizsirdību! Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais!
680skir Tematam nav ne vainas, tikai esi nokavejis - tas jau šeit reiz ir ticis diezgan detalizēti (un, ja atmiņa mani neviļ, arī visai sakarīgi) apcerēts. Pirms kādiem pāris gadiem, varbūt drusku ilgāk....
Effy
Manuprāt te tiek jauktas divas dažādas lietas - lepnums un lepnība.
Lepnums var būt par sevi vai kādu citu. Parasti par kaut kādiem sasniegumiem vai pozitīvām īpašībām, izpausmēm utt. Un jā, manuprāt lepnums vai vēlme, lai otrs ar tevi lepojas, var būt pozitīvs dzinulis palikt labākam, tiekties pēc sasniegumiem utt
Lepnības otrs vārds ir augstprātība, kas attiecībās nekad nav nesusi neko labu.
jurks Eva! Paldies! Lūdzu paskaidro atšķirību!!!
jurks 680skir! Paldies par domu! Man ar to atmiņu tā pašvaki!!! Knapi atceros kas vakar bijia, kur tad vēl 2 gadi atpakaļ!!
eva_
Vispār esi gana liels puisis, lai arī pats varētu sameklēt.
Nu kaut vai:
http://www.la.lv/tulkot-pazimes-par-lepnumu/
http://www.vardnica.lv/svesvardu-vardnica/l/lepnums
Geisha Ja cilvēks dzīvē ir ko labu sasniedzis kāpēc viņš ar to nevarētu lepoties? Nu piem. zelta medaļu ieguvis vai māju uzbūvējis. Šajā kontekstā cilvēkam ir ar ko lepoties.
Effy
Tā Eva ir man domāts? :D
Sākšu laikam ar lepnību. Lepnība, augstprātība, iedomība tie visi ir sinonīmi. Tas ir tad, kad cilvēks pats sevi ir nostādījis uz pedestāla augstāk par citiem. Bieži vien sev vien saprotamu iemeslu dēļ. Lepnam cilvēkam parasti sagādā grūtības atzīt savas kļūdas vai palūgt piedošanu, vai pirmajam spert soli uz salabšanu, kas ļoti sarežģī attiecības ar šādu cilvēku.
Lepnums parasti ir par reālām lietām vai īpašībām, sasniegumiem utt. Parasti ir ļoti patīkami, ja kāds ar tevi lepojas - vecāki, bērni, draugi, mīļotais cilvēks. Tas nozīmē, ka šie cilvēki atzīst tavus sasniegumus, tavas labās īpašības utt.
Var arī lepoties pats ar sevi. Tas nav nekas slikts. Tas norāda uz to, ka tu apzinies savus sasniegumus un tos novērtē. Novērtē ieguldīto darbu un rezultātu.
Piemēram, es lepojos ar to, ka, neskatoties uz visu to, kā man pa dzīvi ir gājis, es strādāju labu darbu, normāli pelnu un varu nodrošināt gan sevi, gan dēlu, pati tieku galā ar savu dzīvi utt Bet tas nenozīmē, ka esmu lepnīga un izturos augstprātīgi pret tiem, kuriem tā dzīvot varbūt nav izdevies :)
jurks Effy! Paldies! Bet sanāk, ka mūsu sasniegumu dēļ, kāds paliek lepns ka pazīst mūs, vai ar to, ka ir mūsu radinieks!
AivarsN Kaut tu lepns paliktu! Kādreiz šis novēlējums kalpoja kā lāsts. Kas gan mūsu tautas dēliem un meitām to varēja tik daudz novēlēt?
jurks Effi! Ļoti izskaidrojoši!! Bet kas ir tas, kas slēpjas zem vārda- lepoties?
neko
Izskatās ka te ne tikai lepnums ar lepnību tiek jaukti (atšķirību jau paskaidroja), bet vēl arī iedomība tiek piepīta klāt.
" iluzorā paštēla uzturēšana." - tā ir iedomība. t.i. cilvēks sev piedēvē iedomātas īpašības.
Karmensita populārākais čigānu lāsts- kaut tu lepns paliktu! nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 28) | nākamās >> |
