kārtējais eksistenciālais jautājums!
Kā mums tas izdodas, kur ir tas iedvesmas avots, kas mums dod spēku dzīvot, priecāties, iepriecināt citus, līksmot, mīlēt un būt mīlēti, būt laipni, uzmanīgi, iecietīgi, izpalīdzīgi! Un visam mums pietiek laiks, tā itkā mēs dzīvotu mūžīgi, un nedomāt par to cik trausla ir šī pasaule,kā tāds kāršu namiņš, katrs nākošais mirklis ir kā loterijā,bez garantijas-būs vai nebūs! To apzinoties pārņem nemiers un jautājums- ko darīt? kur skriet? ko ķert? Bet galvenais jautājums ir tāds- kas ir tas- dzīvot prieka un spēka avots???kas dod drosmi nebaidīties no skarbās realitātes?
psychobitch tas ir svarīgi, kam tu tici labajam vai ļaunajam, kam tici, tas arī būs kopā ar tevi...
jurks Jā! Varētu tēlaini iztēloties kā ceļu kas sazarojas pa labi un pa kreisi, pa labi ved kalnā, bet pa kreisi no lejup! Lejup vieglāk!
TATIJA Tu jau pats atbildēji uz šo jautājumu.Katru dienu dzīvo tā,it kā tā tavā dzīvē būtu pēdējā.Un kā saka psychobitch - kam tici ,tas arī ir pareizākais tev.Cilvēki ir tik atšķirīgi.Es,piemēram,iedvesmojos no dabas,skaistiem ziediem,labas mūzikas vai kino,bet neļaunojos,ja kādam tas liekas muļķīgi un prioritātes ir kaut kas pavisam cits.Katram savas prasības pret sevi,citiem un dzīvi.
jurks
Psychobitch!
TATIJA! PALDIES! pirmie uz tik nopietnu tēmu!!!
Luusila
No tā, ka es dzimis, nav pasaulei labums nekāds.
Es miršu, bet nemazināsies tās plašums un spožums.
Neviens it nekad nav pratis man pateikt,
Kam nācu es šurp un kam aiziešu beigās.
(O.Haijams)
Tikai nevelc te atkal savu ticību iekšā. Jautājuma uzstādījums jau tāds, ka taisni uzprasies, lai kāds izperētu secinājumu,- jā, šitā fīča ir no augšas...
Rinkulis
Lai arī mūsdienās tehniski neprecīzs, bet Paula Maklīna vienkāršotā smadzeņu uzbūve diezgan labi apraksta šādas situācijas. Viņš saka - smadzenes cilvēkam sastāv no 3 lielām daļām - Reptiļu smadzenes, Limbiskā sistēma (pirmatnējo zīdītāju smadzenes) un neokortekss. Vo...Nu tad reptiļu smadzenes atbild par trauksmi, apdraudējumu, aizstāvēšanos utt... - ka tik izdzīvot instinkti. Nu to var ar piemēru parādīt, ka ja kaut kas notiek/nenotiek, tad mēs ļoti ātri nonākam pie kaut kāda slēdziena...Piemēram piektienas vakarā ap 9iņiem telefonā redzās zvanam priekšnieka telefona nummurs - klik un trauksmes sajūta klāt...Tās ir reptiļu smadzenes, kas apgāja visus modernos slāņus.
Limbiskā sistēma tip atbild par socializēšanos, gādību. Tas attīstījies ir pirmatnējo zīdītāju laikā, kad viņiem izdevīgāk bija dzīvot pačkās, bija jārūpējās par pēcnācējiem (nu klasisks piemērs ir surikātu kopiena). Un tad nāk neokortekss, kas tad ļauj cilvēkam būt tik kompleksam, attīstīt sarežģītu valodu, atcerēties daudz sīku detaļu, simulēt galvā situāciajas, abstrahēties utt.
Principā modernajā mūsdienu pasaulē reptiļu smadzenes nav vajadzīgas (katrā gadījumā ne visu laiku) - nav mums tiešā apdraudējuma - dinozauri un tīģeri, kas mūs apēst gribētu neskraida pakārt. Līdz ar to reptiļa smadzene bieži nospēlē nelabvēlīgus trikus nevietā. Un godīgi sakot striķīši tiek raustīti tā, lai cilvēki pēc iespējas vairāk izmantotu un paļautos uz pirmatnējām aizvēsturiskajām smadzeņu daļām.
Un tad padomā....Vai tas ir progress, vai regress?
jurks Luusila! Paldies par interesi!! Ķēniņš Zālamans arī loti labi šo jautājumu, par dzīves jēgu, apdomā!!
Marija_Anna
Iedvesmas avots - katra jauna diena.
Dienu skaits nepieaug , bet iet mazumā . Katra paša iekšējā inteliģence un prāts pabīda uz to darbību , ko veikt šai laikā.
Ka tik pārmēru filozofējot neatliks laiks izlobīto mācību piemērot dzīvē.
Tāpēc es ļoti dozēti ieslīgstu teorijā.
Closing_Time Labs kniebiens
jurks
Rinkulis! Paldies! Intresanta iterpretācija! Par regresu vai progresu, mums nav izvēles, ķermeņa un zemapziņas līmenī! Mēs taču neizvēlēsimies sev, kā otru pusi, cilvēku kurš ir ļoti progresējis ,civilizācijas attīstības skatījumā,....liela galva, sīki locekļi un kas vēl...
Tā pat arī zemapziņā svarīga katra smadzeņu daļa, laicik sena tā būtu! Bet smadzeņu daļa, kas kontaktējas un ir saistīta ar dvēseli, lai attīstās un pilnveidojas, atveroties aizvien plašāk Dieva garīgajam spēkam!
aroganis Pačots no pārējiem foruma biedriem. Viktorijas internetbatlos. Esi empātisks un moderns.
marselis
Libido-,
ko piesprauz pie pamatinstinktiem-,vai pie pamatemocijam-,
vai, ka gara,dveseles,miesas vienojoso speku.
adamsone
" būt laipnIEM, iecietīgIEM, izpalīdzīgIEM".
Audzināšana+ pašdisciplīna+ vēss prāts. Nu vēl kāda kripata vitalitātes.
orhidea laipni ,izpalīdzīgi ,iecietīgi,uzmanīgi :) lidinies mākoņos?
marselis
Libido-,milestiba,jan,satva.Mortido-,nave,in,tamas
radzas-,speks ,kurs veido prioritati(libido,mortido aktivo poziciju)
jurks
Marija-Anna! Paldies! Ik pa reizei sanāk par šo jautājumu sanāk padomāt, to varētu salīdzināt ar kuģi kur
Closing-Time! Paldies! ir sūce, ūdens ieplūst un tas lēnām grimst, pasažieri to zina, bet reagē dažādi, no histērijas līdz pilnīgai flegmai! Par cik mūsu dzīve arī ir laikā ierobežota tad, kas būtu tas svarīgākaia ko darīt? Salīdzinoši ar kuģi, ko mēs darītu, kādas prioritātes?
Astronaute Ir labi ja vecākiem izdodas bērnā ielikt drošību, ticību saviem spēkiem jau no mazotnes. Ar sarunām, pamatotām uzslavām + arī fiziskas drošības sajūtu - ka aizstāvēs, noķers, nepazudīs. Dzīves pieredze rāda, ka visdrošākie un laimīgākie ir cilvēki, kas ir auguši pilnās ģimenēs, jūtot arī vecvecāku mīlestību un atbalstu. Tam nevajag daudz naudas, vajag laiku un vēlēšanos. Pati tikai kādos 45 gados, pēc vīra nāves sapratu, kur ir mans spēka, optimisma un enerģijas avots. Tā ir vecāku ģimene (kaut gan bijām diezgan materiāli pasliktā stāvoklī, neviens apkārt nelēkāja, pašai bija jādara mājas darbi utt), mana ģimene, mazbērni, kuri atkal aug kopā ar mīlošiem vecākiem. Protams, jābūt izglītībai, darbam, mājoklim, lai dzīves apstākļi nenogalina iekšējo harmoniju. Un nevajag skatīties uz citiem, skaust, aprunāt - tas arī neļauj pašam būt laimīgam.
jokapec
Vienkārši dzīvoju ar pilnu jaudu. Nav manā dabā baidīties un mocīties eksistenciālās pārdomās. Līdz ar to labi guļu, priecājos par visu, baudu visu un cenšos pēc iespējas ātrāk tikt galā ar dzīves piešķirtajiem pārbaudījumiem... lai atkal varētu baudīt un priecāties.
Dzīve ir tik īsa, lai sevi mocītu ar nevajadzīgām lietām.
Vanesa15 Jo lielākas prasības pret visu, jo nelaimīgāks cilvēks. Laimīgākie laikam bija budistu mūki, kuriem nevajag neko
Priekadruva Kā, nu kurš, cits dzer šnabi, cits dzied, cits dejo, sporto, meditē. Pavaicā sev, kur tava laime un miers slēpjas?
lasminaxxl Intervējot vienalga ko, vai tas aktieris, rakstnieks, gleznotājs, ārsts vai parasts darba cilvēks , žurnālisti bez izņēmuma uzdod vienu un to pašu jautājumu -... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 45) | nākamās >> |
