Viltus līdzjūtība un patiesas jūtas, vai spējiet tās atšķirt?
..jeb parunāsim mazliet par to, cik daudzi/-dzas no jums ir iekritušas šo maldu ceļu līdzjutēju tīklos / nu, tas ir kā sporta spēlēs: kamēr esi uzvarētājs, esi varonis, ja piedzīvo zaudējumu, tā saucamās draugaļas notināsesmu Jā,ir gadījies,tā draugu līmenī.Un ne mirkli nenožēloju,tas tikai atsijāja īstus draugus no tiem kuri par tādiem izlikās.Pavisam tuvi cilvēki mani patieśām nekad nav nodevuši.
Viirietis_V Pietiek ielūzt ledū un Tu redzi kas kurš ir-tie lielie mutes bajāri,kā likums paņem vagu,vai pagriež muguru,bet mēģina līdzēt,dzīvē sauktie *pelēkie*-jā tie iet un rīkojās,kaut paši lāgā peldēt neprot...
Drole Vai tik te kaads neputro liidzi jushanu ar liidzjuutiibu?
Cafe_Noir
Un ja godīgi. Nu, cik godīgi vien var - A pašam patiktos, ja draudzene būtu tā, kas jāpestī laukā no kārtējās neveiksmes? Nu, nu, vienkārši nevajag melot. Vismaz sev ne. So?
Mums visiem patīk būt kopā ar veiksmīgiem. Vai vismaz paša dzīvi neapgrūtinošiem pīpliem.
jurks Līdzjūtība! Kas tā ir? Uz kādām emociju izpausmēm tā balstās? Ļoti grūti noticēt tam, ka ir iespējama patiesa līdzjūtība, tāda, par kādu mēs gribam domāt! Cilvēks, salīdzinoši, jūtas kā sportists un visi ap viņu ir konkurenti, un ja izpilda tādu garīgu vingrinājumu kā- sirdsapziņas izmeklēšanu, tad, pieļauju, patiesība var bēdīgi pārsteikt! Jo dziļi apziņā cilvēkam rodas prieks par to ka otrs cieš! Tas ir slēpjas zemapziņā un tas prieks ir viss saldākais!!
baluba
Cafe runā lietu .... pienāk mirklis kad Tu atpaliec, un tad nu samierinies, ka esi tas kas esi .....
Labākajā gadījumā jau nepatīkas nevienam, bet viss mainās, un nekas cits netliek, kā pieņemt to, un samierināties ....
esmu
Jā protams,ir viegli un patīkami bůt kopā sr cilvēku kuram viss o.k.Bet kur garantija ka tas o.k. būs nepārtraukti.Pati redzēju cik daudz man apkārt bija cilvēku kuri uh kā sveicināja..smaidīja.
u.t.t.kamēr man viss bija o.k.Bet nu dzīve dažkārt ir nežēlīga,un kad man vajadzēja atbalstu palika tikai daži.Palika tie kuriem es patieśām interesēju,nevis biju tikai patīkams reizēm arī izdevīgs draugs.
esmu Jurk : nu gan kaut kā galīgi garām sarunāji.Tā vien šķiet ka neko patiesu savā dzīvē neesi ne sastapis ne redzējis.Es patieśām nesaprotu tos cilvēkus kuriem otra neveiksmes vsi ciešanas sagādā prieku.
VenBer 100% pievienojos "Esmu" rakstītajam ....
psychobitch nē, nevar atšķirt, tāpēc jūtām ir vajadzīgs laiks...
AivarsN Ja cilvēkam klājas ļoti labi,var priecāties par viņu,bet nevajag traucēt. Tikai tam,kuram grūti klājas un vajadzīga palīdzība, ir jāpalīdz. Tas taču tik elementāri.
VECA_PIEPE
Liidzjuutiiba, ta veel arii viltiiga?
Riktiigi man nav izprotams: vai shii viltus liidzi jushana ir apspriezjama kaada tuvinieka zaudeejumaa- naave, beeres?
Ir dzirdeeti arii taadi gadiijumi, kad liidzjuutiibu tuviniekiem beerees par aizgaajeeju izsaka beeru viesi, savtiigu iemeslu vadiiti vai arii beeru viesi, kuriem aizgaajeejs ir bijis sveshs, bet beeres ir tikai organizatorisks pasaakums, kaa pienaakuma izpilde.
Personiigi neesmu saskaarusies ar viltus liidzjuutiibu beerees.
Ananda_A
Spēju atšķirt! Tāpēc gaudotājiem un vaimanātājiem līdzi nejūtu, viņu mazohismu ar viltus līdzjūtību ar nevairoju!
Tas tāpat kā ar slimību, vat elst unn pūst, puņķoties un vīrusus vairot, bet var sevi nežēlot, rūdīties, sportot un saglabāt veselību.
Saradušies tie žēlojamie, meklē tik pleciņu uz kā paraudāt, lai nav jāuzņemas atbildība par savu dzīvi. Ļoti izdevīga poza, ne ar sevi jāstrādā, ne savas kļūdas jālabo, vajag tikai žēlotāju atrast.
makinlijs72 patiesas jūtas ir retums.viss ir savijies nebeidzamā manipulāciju spēlē,kur reizēm pat grūti noteikt,kuram īsti ir nepieciešama līdzjūtība.
jurks esmu! Ja tā nebūtu vairumā gadījumu, tad mēs dzīvotu savādākā pasaulē, bet tās ir tikkai manas domas!!! Katoļiem ir tā saucamā sirdsapziņas izmeklēšanas disciplīna, pirms grēksūdzes un tas, ko es par sevi atklāju, bija, maigi sakot, neiepriecinoši! Ļoti iespējams, tādi kā es ir izņēmums!!!
AivarsN Parasti visskaļāk vaimanā tie,kuriem palīdzība vajadzīga vismazāk.
VECA_PIEPE
...kamēr esi uzvarētājs, esi varonis, ja piedzīvo zaudējumu, tā saucamās draugaļas notinās (c)
Paturpinot Ananda_A viedokli:
Dziive piespeelee arii taadus kuriozus, kuros beedu un zjeelabu uzklausiitaajs (liidzi juteejs) attopas, pats palikdams muljkja lomaa. Jautaasi: kaadaa veidaa?
Ta pavisam vienkaarshi, jo biezji notiek taa: saprotoshais un pretimnaakoshais cilveeks, ar visu sirdi un dveeseli uzklausa to nelaimee vai likstaa nonaakosho,...censhas visiem speekiem paliidzeet (gan ar padomu vai riiciibu, gan naudaa vai graudaa), ta i gatavs taa nabaga labaa uz neiespeejamo,...bet shams pats sevis labaa i ne mazo pirkstinju nepakustina un gaida debesu mannu no debesiim, turpinot zjeelabas par savu apdaliito likteni.
Shaadaa gadiijumaa ta pareizi ar dara visas *tā saucamās draugaļas (c),...ka *notinās (c)!
AIVIITE Viltus līdzjūtību tulkoju kā pieklājības izpausmi- cilvēks zin, ka ir kas noticis, nu un izsaka līdzjūtību.....Pati arī esmu tā darījusi....Nu ko lai dara, ja sirds nav tik liela un par katru neraud....Var būt tā ir pašaizsardzība....Es nejūtos tik stipra, lai būtu atbalsts pilnīgi visiem. Nu un kas tur nosodošs?
lighthause Ir divas iespējas iegūt vēl labāku draugu vai arī pazaudēt izmantotāju,abas vienlīdz vērtīgas
