Turpinot iepriekšējo tēmu - ka sievu/vīru dāvina Dievs nevis meklēšanās.
Tikai jautājums - ja piedāvātais variants nu galīgi neiet pie sirds, ko tad? Nu ja ir dažreiz tāda sajūta - vot ar šito varētu apprecēties, viņš ir kā sūtīts. Bet nu reāli besī ārā, svarīgas lietas nesaskan, seksuāli neinteresē, nav cieņas... Vai tomēr būtu jāspiež un jāmoka sevi? Jāizliekās? Vai tagad jānožēlo, ka iespēja palaista garām?
runcitis15
Parasti,ko esam pelnījuši to dabūstam un liktenis var saved kopā ar cilvēku!
Ar cilvēku nav vērts mocīties.Ja nesader kopā,tad labāk katram iet uz savu pusi!
Mazaa_naarinja Vai var būt sajūta, ka "šitais ir kā sūtīts", ja besī ārā, nesaskan un seksuāli neinteresē?? :D
runcitis15 Vai seksualitāte nav atkarīga no abiem.Ja sieviete vēsa ko vīrietis var izdarīt?
Neutrogena
Ja raugāmies no kristīgā viedokļa, tad Dievs dod katram to, ko viņš ir pelnījis, kā arī neuzliek tādus pārbaudījumus un smagumus, kurus nevar panest.
Ja no dzīvnieciskā, tad viens otru atrodam pēc smakas.
Neesmu_Alise Savu otru pusīti mēs izvēlamies paši. Tik pārsteidzīgas, merkantilas vai kaisles vadītas izvēles rezultātā nevēlamies uzņemties atbildību par bēdīgām sekām. Vienkāršāk ir teikt - liktenis, zvaigznes, Dievs vai slikti laika apstākļi vainojami.....:)))
AivarsN Ja tai dāvaniņai būtu uzrakstīts adresāts,tad vismaz lielākā daļa dzīvotu ilgi un laimīgi. Bet tagad,kamēr tu cilvēks pārliecinies,ka tā domāta tev,tikmēr kāds cits to jau pakampis,vai kāda sveša dāvana pati iekritusi rokās.
Ananda_A Nez kāpēc ir cilvēki, kas nevarot sagaidīt savu autobusu, gatavi rausties iekšā pirmajā, kas atbrauc? Un tad brīnās, ka gribēja nonākt Vitenpiskā, bet nonāca veco ļaužu pansionātā.:DDD
furnitura
Mazaa_naarinja viedoklis
Grūti to aprakstīt, ir sajūta ka šis vīrietis gribēs būt kopā ilgstoši un ka es tikšu galā ar viņa raksturu, spēšu savaldīt. Vienkārši es nespēju iemīlēties tādos.
Piemēram, nesen viens puisis tieši tā arī piedāvāja apprecēties, bet man viņš vienkārši nepatika, un ko darīt?
Neutrogena viedoklis
Tā it kā saka, bet kāpēc tik daudzi cilvēki netiek gala? Kāpēc nodzeras, izdara pašnāvības, sajūk prātā, nosit savu laulāto?
Ananda_A viedoklis
Es jau redzi gaidu visu mūžu savu autobusu un nekā. Beigās būs vecļaužu pansionāts. :(((((((
mixlight Precēt cilvēku kuru nemīli ir pilnīgs neadekvātisms ☹
jurks Labs jautājums!! Kā jau cilvēku domas, kas augstāk izteiktas, ievirzīja domu!!! Cilvēks kurš tic Dievam arī šo jautājumu uztic Viņa virsredzībai un vadībai, un arī pats ņem aktīvu piedalīšanos, jo šādā veidā notiek sadarbība! Cilvēks lūdzas un lūdzoties viņš iztēlojas to, ko gribētu un arī uzklausa Dieva domas un ieteikumus, to varētu salīdzināt ar atgriezenisko saiti, kas spēlē ļoti lielu lomu daudzās praktiskās jomās. Tu spēj itkā no malas paskatīties uz sevi un savu attieksmi un reakciju uz daudziem dzīves jautājumiem un savām vēlmēm un prasībām! Kopsavilkums: lūdz Dievu un meklē, nevis lūdz, sēdi un gaidi, un arī nemeklē bez Viņa virsvadības, jo sanāks maldīties, kā tad, kad nav GPS.
shining Droši vien, ar gaidīšanu vien sanāks pansionāts agri vai vēlu, jo, lai kļūtu par "Dieva dāvanu" labam cilvekam, tiešām pašam/pašai _jākļūst_ par tā cilvēka cienīgu un patiešām dāvanu. Dievam nekādas darīšanas gar cilvēka vēlmi celt savas iekšējās vērtības nav, viņš tik var palīdzēt tiem, kas kaut ko dara šajā ziņā, ne tikai kūko un kafijo. :)
neko
Nāk partā vecā anekdote par vīru kas visu dzīvi lūdzās pēc veiksmes .... un galā debesis atvērās un atskanēja balss "nu tu vismaz vienu loterijas biļeti pa dzīvi no pērc, lai pie tā veiksmes tiktu" :)
Stāsta morāle ir pat ļoti vienkārša: veiksme, palīdzība utt lai ar no kā nenāktu tiek tikai tiem kas tomēr vismaz kaut ko lietas labā dara.
Jason Ne katra dāvana ir jāpieņem. ;)
Geisha Mēs visi esam Dieva dāvanas. Vismaz daudzi cilvēki tā domā. Dzīvot ar nemīlamu cilvēku var, bet ir grūti. Katrs cilvēks mums ir dots kaut kam - viens ūdens krūzes pienešanai, otrs bērnu radīšanai, trešais, lai kaut ko cilvēkam iemācītu.
coldlands
Ar sasmejos par to"sitais ir ka sutits", besi ara, nesaskan, seks dermovijs....
Pecak seko atbilde, spesu savaldit, tas mol parveidot pec sava prata?!
Varbut tapec tie onkas no tantukiem aiziet, ka sis censas visam varitem sos parveidot?
Rinkulis
Jūs šeit izejat no tēzes, ka pilnīgi katram ir lemta "pareizā" otrā puse...
Rodas jautājums - vai tiešām tas tā ir? Varbūt arī ir tādi, kas to nav pelnījuši. Ne visi var būt valsts prezidenti, ne visiem jādzīvo laimīgā laulības dzīvē. Bet...tas nenozīmē, ka dzīve nevar būt laimīga.
Dzindzis75 Furnitūra kad bildi ieliksi :) tā var 100gadu savu īsto un vienīgo meklēt!
gertrude ja jau būtu sūtīts, tad nebesītu, saskanētu un seksuāli interesētu. nekad neesmu varējusi saprast tos cilvēkus, kuri mocās gadiem. kāpēc? dzīve ir tikai viena, otrā mēģinājuma nebūs.
Neutrogena Atvainojos, bet NEVAR visu novelt uz Dieva pleciem (nerisināsim problēmu, bet saliksim plaukstas)! Kārdinājumi un cilvēciskās vājības, gļēvulība ir katra paša atbildība! Alkoholu par varu nelej rīklē iekšā, darbu IR jāmeklē, striķis ap kaklu pats arī nesienas... Ja cilvēks nemeklē risinājumus, tad ir smagas auzas!
fargo
kā jau rakstīju iepriekš, šis ir labs jautājums. jautājums vietā.
es pamēģināšu atbildēt kā es to redzu, pamatot to, ko sacīju citā tēmā.
ir dzirdēts, ka dzīve ir ceļš. tad ņemšu talkā šo metaforu, kas ir ļoti tuva īsteinībai, jo mēs tiešām ceļojam laikā neapturami.
iedomājies dažādu koku ieskautu aleju. ja tu ej prom no ceļa kādā virzienā tālu, vai tu varētu baudīt koku augļus? pat to tēls varētu pazust skatam dēļ attāluma.
un šis ceļš, tas ir pareizais ceļš. tas ir ceļš, kuru cilvēkam iet sava dzīvē. ejot pa to, cilvēkam paredzētās lietas ir tuvumā, vai tālāk ceļā, vai atpakaļ, bet pa ceļam.
var jautāt, kāpēc viens ir pareizs, bet citi nepareizi. cilvēka eksistence ir savīta ar paklausību Dieva likumam. ir pat sacīts, klausība patiesībai, sekošana taisnībai ir vajadzīga cilvēkam "lai tu varētu dzīvot". tātad, paša labā. lūk. tad tās ir izvēles, ka veido cilveka mūžu. izdarītās izvēles senāk, tagad un nākotne. izvēles veido šo ceļu. un tas, kas notiek ar cilvēku, vai ko tas satiek savās gaitās ir tieši saistīts ar cilvēka izdarītajām izvēlēm. personīgā līmenī, protams. mēs neizvēlamies ne savu laiku, kurā dzīvot, ne dzimšanas vietu un citas lietas, kas ir ārpus mūsu izvēles iespējām. bet ir ļoti svarīgās personiskas izvēles un tās veido šo ceļu.
un mēģinot dzīvot pēc taisnības, bībele tas bieži tiek dēvēts "meklējot Dievu", cilvēks spēj, grūtāk vai vieglak iet to dzīves ceļu, kurā viņš satiks... sev domātās, unikālās dāvanas.
tas nav tā, ka kadam uz pieres ir rakstīts "podaroček", vai kādas tieši, ārēji redzamas pazīmes. upe pati nesīs cilveku pie krastiem. ceru nav pārāk tēlaini un doma ir saprotama.
Luusila Tas, kurš tevi (C) reāli besī ārā, svarīgas lietas nesaskan, seksuāli neinteresē, bija tev no dieviņa atsūtīts tai vienīgajai jūsu pišas reizei, pēc kuras tu... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 30) | nākamās >> |
